Sākas lekciju cikls «Kinoskola»
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
- 8. oktobris
«Trillera mehānisms Alfreda Hičkoka filmās» (Viktors Freibergs un Dita Rietuma),Alfrēds Hičkoks, spriedzes meistars, uzkurina skatītāju interesi ar dažādiem paņēmieniem, noslēpjot skatītāja skatam tikpat daudz, cik tam atklājot. Vēstījuma stratēģija Hičkoka filmās ļauj skatītājam pašam iztēloties filmas ainu, un padara skatītāju vai nu par noziedznieku vai upuri: kad skatītājs to saprot, viņš jau ir iekļuvis filmas lamatās.
- 15. oktobris
«Kinematogrāfiskā skatiena funkcijas – Paolo Sorentino filmās» (Viktors Freibergs)Itāļu režisora Paolo Sorentino filmu būtiska iezīme ir manipulācijas ar kinematogrāfisko skatienu jeb skata punktu, kas nav tikai formāls paņēmiens, lai padarītu ekrāna tēlus hipnotiskus. Tas ir arī līdzeklis, kā «izstāstīt» skatītājam personāžu sarežģītās attiecības: režisors ne tikai ļauj skatītājam raudzīties no dažādām perspektīvām uz notiekošo, bet viens varoņa slepšus uzmests skatiens kādai citai vai citam rada saikni starp šiem personāžiem, un filmas vēstījums mums kļūst vieglāk nolasāms.
- 5. novembris
«Holivudas aizliegtās filmas – Heisa kodekss un vizuālā puritānisma vēsture» (Dita Rietuma).Katram laikmetam ir savi robežpārkāpēji – filmas/izaicinājums, kas apstrīdējušas vispārpieņemtās normas un balansējušas uz atļautā un nepieņemamā riskantās robežas. Kad un kālab Holivuda piedzīvoja pirmo puritānisma lēkmi? Kas bija tās filmas, kas tika svītrotas no kultūrprocesa un, kas izprovocēja dzelžainu lēmumu pieņemšanu?
- 19. novembris
«Body horror un intelektuālie vēstījumi nākotnei» (Normunds Naumanis)Sirreālisma estētikas tradīcija kino: turpinājums vai novatorisms? Vai Luisa Bunjuela un Salvadora Dalī iekoptā sapņa/murga estētika bija mākslinieciska kaprīze, vai tomēr brīdinājums civilizācijai par «saprāta miegu, kas radīs briesmoņus"? Kara un sociālo/individuālo kataklizmu atbalsis kinematogrāfā. Mūsdienu izcilāko kinorežisoru – sociālo mutantu vērotāju – Deivida Kronenberga, Giljermo Del Toro, Alekseja Balabanova daiļrade.
- 3. decembris
«Film noir – melnās filmas fatālā pievilcība» (Dita Rietuma).«Film noir» («melnā filma"– franču. val.) ir viena no «visnenotveramākajām» parādībām un tajā pat laikā populārākajām parādībām pasaules kino – gan tā vēsturē, gan mūsdienu ārzemju kino procesā. Kālab film noir, kura kulminācija bija Holivudas studijās tapušās filmas no XX gs. 40.gadu sākuma līdz pat 50.gadu vidum, joprojām atgādina par sevi arī mūsdienu rietumu kino procesā?
- 17. decembris
«Sapņu estētika kinematogrāfā, teātrī un vizuālajās mākslās» (Normunds Naumanis)Divi Roberti – Lepāžs un Vilsons. Spēles ar teatralizēta kino un kinematogrāfiskā teātra formām. Vai tās būtu jaunas, interaktīvas robežas mākslā? Vai kino nedraud kļūt tikai par specefektu maģijas un virtuālo ilūziju mediju? Aktuālo pasaules kinoprocesu jautājums – par kinematogrāfu «ar cilvēcisku seju».