Vīriešu un pasaules iekarotāja Žaklīna Kenedija–Onasis (5)

Brunču mednieka draiskā meita

Žaklīna bērnībā bija ārkārtīgi palaidnīga meitene, un guvernantes mainījās viena pēc otras, jo nespēja ilgi izturēt skaistās un draiskās meitenes uzvedību. Žaklīnas tēvs Džons Vernons Buvjē bija ļoti kolorīta persona. Draugi viņu bija iesaukuši par Melno Džeku, jo cauru gadu Džons bija iededzis tumši brūns kā šokolāde. Vēl viņam bija iesauka Šeihs; šis vārds nebija cēlies no ādas krāsas, bet gan tāpēc, ka Buvjē kungam ārkārtīgi patika lakstoties ar daiļā dzimuma pārstāvēm, kuras no melnīgsnējā skaistuļa bija kā bez prāta. Džons bija ne tikai brunču mednieks, bet arī azartisks spēlmanis — viņš paspēlēja vectēva un tēva sūri grūti pelnīto un krāto visai prāvo īpašumu. Savukārt māte Dženeta Buvjē bija izsmalcināta un godkārīga. Viņa ilgi cieta vīra vaļības, taču reiz, kad mērs bija pilns, 1936. gadā paņēma septiņgadīgo Žaklīnu un viņas jaunāko māsu Lī un aizgāja no Džona. Pēc šķiršanās Melnais Džeks drīkstēja nedēļas nogalēs ņemt pie sevis meitas; viņš šo noteikumu izmantoja un lutināja bērnus, cik spēja, īpaši Žaklīnu. Gāja laiks, un nākamā ASV pirmā lēdija, nomainījusi vairākas privātskolas, iestājās prestižajā Vasāra koledžā Ņujorkā. Viņa studēja Šekspīru, franču literatūru, svešvalodas, kultūras vēsturi, un visos priekšmetos viņa guva sekmes. Taču daudz lielākas sekmes Žaklīnai bija saviesīgās dzīves ballītēs. Viņa nevarēja vien atkauties no pielūdzējiem, kas pārstāvēja aristokrātiskās Jēlas un Prinstonas universitātes. Tad, kad Žaklīna kopā ar augstdzimušajiem studentiem sāka pavadīt visas brīvdienas, viņas tēvs, kas vīriešu dabu zināja pēc savas pieredzes, sāka nopietni raizēties. "Sieviete var būt bagāta un skaista, bet ja viņai nav laba reputācija, tad viņa nav nekas," tā kādā vēstulē meitai raksta mīlas lietās pieredzējušais Melnais Džeks.

Apjukusi un kailām krūtīm

Taču brunču mednieks par savu atvasīti uztraucās velti, jo tolaik vienīgā Džekijas nopietnā aizraušanās bija mīlas dēka ar brokeri no Ņujorkas — Džonu Hastedu, ar ko viņa bija pat saderinājusies. Taču abu jauniešu sakars nebija ilgs, jo Žaklīna sāka strādāt vienā no Vašingtonas avīzēm par reportieri un bija iepazinusies ar gados jauno senatoru Džonu Kenediju. Kādu vakaru pavadot Hastedu uz lidostu, Žaklīna uz atvadām noskūpstīja bijušo mīļoto vīrieti un, viņam nemanot, ieslidināja Hasteda žaketes kabatā viņa dāvāto saderināšanās gredzenu. Kopš tā vakara viņi vairs netikās, toties Džekija turpināja tikties ar citu Džonu — ar Kenediju. Žaklīnu vienmēr bija vilinājušas spēcīgas, neordināras personības, kas spēj dzīvē gūt panākumus, un jaunais, enerģiskais politiķis, daudzu miljonu mantinieks nevarēja neieinteresēt Džekiju. Viņa gāja uz restorāniem, apmeklēja kino un skūpstījās automašīnā. Reiz vasaras novakarē mīlnieki, kā vienmēr, bija iebraukuši klusā Ārlingtonas šķērsielā, lai Džona kabrioletā varētu paskūpstīties. Viņi bija tik ļoti aizrāvušies ar patīkamo nodarbi, ka nepamanīja piebraukušu policijas automašīnu. Kārtības sargs izlēca no auto, piesteidzās pie kabrioleta un sāka uz pārīti spīdināt lukturi. Kā par nelaimi, tobrīd Džons jau bija novilcis Žaklīnai krūšturi un viņa sēdēja policista starmeša gaismā izbrīnītu seju un kailām krūtīm. Taču palaimējās, ka policists mīlniekā atpazina senatoru un, atvainojies par traucējumu, devās prom. Kenedijam noveicās, jo, ja par notikušo uzzinātu avīžnieki, viņš būtu bijis lielā ķezā.

Svešas biksītes laulības gultā

Žaklīna bija stingri nolēmusi iekarot Džonu, un, pateicoties savam dzelžainajam raksturam, viņa vienmēr sasniedza mērķi. Tas, ka viņiem nesakrita gaumes, Džekiju neuztrauca. Viņai patika zirgi, suņi un kaķi, bet Džonam pret tiem bija alerģija. Žaklīna nespēja dzīvot bez operas, baleta un muzeju apmeklēšanas, savukārt nākamais prezidents deva priekšroku vesterniem un lubeņu lasīšanai. Džekija kļuva par Džona uzticīgo pavadoni — viņi kopā brauca makšķerēt un apmeklēja beisbola spēles; Žaklīna palīdzēja mīļotajam iepirkties apģērbu veikalos un pat Kenedija jaunākajam brālim rakstīja skolas referātus. Drīz vien neatlaidīgā Žaklīna kļuva par biežu viešņu Kenediju ģimenes villā Palmbīčā un burtiski apbūra veco klana galvu Džozefu, kurš meitenei stāstīja par savām mīlas dēkām ar Holivudas aktrisēm, bet Melnā Džeka meitu šie stāsti absolūti nemulsināja. Žaklīnai nebija noslēpums arī viņas izredzētā bagātā seksuālā pieredze, taču tas tikai vairoja Džekijas vēlmi uzlikt iemauktus straujajam Vašingtonas kumeļam. Taču pēc kāzām izrādījās, ka nav iespējams savaldīt Džona Kenedija karstās asinis. Viņš nespēja iedomāties dzīvi bez sānsoļiem. Aktrises, stjuartes, medmāsas, sekretāres, modeles... Mīļāko kontingents nepārtraukti atjaunojās. Sākumā Žaklīnu tas ļoti sāpināja, taču vēlāk viņa uz notiekošo lūkojās ar filozofisku skatienu. Reiz, kad Džekija jau bija Baltā nama saimniece, kalpotāja atrada Džona gultā melnas sieviešu biksītes un, neko sliktu nedomādama, atdeva tās prezidenta sievai, domādama, ka biksītes pieder viņai. Sagaidījusi mājās pārnākam vīru, Amerikas pirmā lēdija bez emocijām atdeva biksītes Džonam un noteica: "Atdod tās īpašniecei, nav mans izmērs."

Vīrieši Svētās Žaklīnas dzīvē

31 gada vecumā Žaklīna Kenedija kļuva par jaunāko 20. gadsimta ASV pirmo lēdiju, un, kaut arī viņa Baltajā namā saimniece bija tikai trīs gadus, līdz pat mūža galam Žaklīna nepārstāja būt par apbrīnas un pat dievināšanas objektu. 60. gados amerikāņi Žaklīnu Kenediju uzskatīja par nacionālo īpašumu — gluži kā kokakolu vai Mikipeli —, un viss, kas bija saistīts ar Žaklīnu, atgādināja skaistu Holivudas sapni. Visvairāk Amerikas iedzīvotāji bija pārsteigti un lepojās par Kenedijas kundzes uzvedību uzreiz pēc vīra, ASV prezidenta Džona Kenedija traģiskās bojāejas — atraitne bija bez histērijas, viņai raksturīgas iezīmes tolaik bija konkrēta rīcība, pārliecība un cēla izturēšanās pat vissmagākajos brīžos. Taču, kā parasti, īstenība reti kad līdzinās pasakai, un tikai pēc daudziem gadiem atklājās, ka nesatricināmais miers un pārdabīgā enerģija zilacainā prezidenta atraitnei bija no amfetamīna un steroīdu kokteiļa, kas tolaik Baltajā namā bija lielā cieņā. Pateicoties šim brīnumzālīšu sajaukumam, Žaklīna saglabāja slaidu un jaunavīgu figūru līdz cienījamam vecumam, taču tolaik amerikāņi un citu pasaules valstu iedzīvotāji to nezināja un nodēvēja atraitni par Svēto Žaklīnu. Taču, kā izrādījās, Džekija nemaz tik svēta nebija, jo neilgi pēc vīra nāves viņa kādu laiku dzīvoja kopā ar Holivudas aktieri Marlonu Brando, pēc tam sagājās ar Džona jaunāko brāli Robertu, kurš ap Žaklīnu lakstojās jau sen. Kas zina, kā viss būtu beidzies, ja Robertu nebūtu piemeklējis brāļa liktenis. Visbeidzot atraitne apprecējās ar gados krietni par viņu vecāko un augumā īsāko grieķu kuģu īpašnieku, multimiljonāru Aristoteli Onasis. Pēc bagātā vīra nāves pēdējos Džekijas 12 dzīves gadus viņas pēdējā mīlestība bija Moriss Templmens. Žaklīna Kenedija–Onasis nomira 1994. gadā nepilnu 65 gadu vecumā ar limfmezglu vēzi.