Svētdien, 7. jūlijā, ar svētku gājienu un noslēguma koncertu izskanēja XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki. Arī Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa krāšņajos Latvijas svētkos bija saposusies tautastērpā, ko speciāli par godu Dziesmu svētkiem iegādājusies tautas tērpu centrā «Senā klēts».
Solvita Āboltiņa jau krietnu laiku pirms Dziesmu un deju svētkiem dzīvoja svētku noskaņās. Tieši viņa uz Japānu bija aizvedusi latviešu komponista Jāzepa Vītola skaņdarbu notis latviski dziedošam japāņu korim, kas uz Dziesmu svētkiem bija ieradies viesu statusā.
Saeimas spīkere šajos svētkos bija nevis dalībnieku, bet valsts pārstāvju rindās. «Taču savulaik esmu dejojusi deju kolektīvā. Es priecājos, ka man ir pienākums būt šajos Dziesmu svētkos, jo tā ir liela cieņa pret tiem daudzajiem cilvēkiem, kas ir gatavojušies visu šo gadu garumā,» viņa atklāj savas sajūtas par Dziesmu svētkiem.
Dziesmu svētkos Āboltiņa mirdzēja košā Vidzemes novada tautastērpā. «Tautastērpu pirmo reizi esmu nopirkusi, gatavojoties Dziesmu svētkiem. Tautastērpu iegādājos, konsultējoties ar speciālistiem «Senajā klētī». Tātad šo tērpu iegādājos, lai vispirms to uzvilktu Dziesmu svētkos un vēlāk nākamajos Jāņos vai kādā citā pasākumā. Vidzemes novada tautastērps ir no Jaunpiebalgas. Mums bija arī garas diskusijas par galvassegu, jo latviešu tautastērpiem ir arī galvassegas, bet Dziesmu svētkos nav prasības pēc galvassegas. Tādējādi man ir klasiskais tautastērps, kas sastāv no linu blūzes, kas ir skaisti uzšūta ar īpašu piegriezumu. Linu krekls ir garš, jo izrādās, ka latviešu meitas Jāņu naktī, apsienot ap šo garo kreklu jostu, devās peldēties. Tā ir latviešu tautas sena tradīcija. Tad vēl ir strīpaini brunči, raiba rakstīta josta un izšūta vestīte, bet blūze ir aizdarināma ar saktiņu,» sava jauniegūtā tautastērpa izcelsmi raksturo Āboltiņa.
Arī politiķes dvīņi Anna un Artūrs šos svētkus vēroja no skatītāju rindām, jo viņi dziesmu un deju vietā priekšroku dod basketbolam. «Bērni mācās Rīgas Franču licejā, kur ir ārkārtīgi augstas prasības pret dejošanu un dziedāšanu. Un mēģinājumi dziedāt beidzās ar izraidīšanu no kora, jo viņu sportiskā daba ņem virsroku. Arī dēlu aicināja deju kolektīvā, bet lūdzu viņam laikus saprast, ka abas šīs kaislības – deju un basketbolu, nevarēs apvienot. Dēls izvēlējās basketbolu, un arī meita turpina trenēties. Es ļoti priecājos, jo dēls šogad savā vecuma grupā ir Latvijas čempions un meitas komandai ir bronza. Abi bērni trenējas basketbola klubā «Rīga»,» atklāj Saeimas spīkere.
