Dziedātājs Andris Kivičs Eirovīzijas dziesmu konkursam pievērsās ar lielu atbildību, mūziķis izvēlējās tērpu, tad atklāja, ka veikala «Doublju» izvēlētais tērps ir par mazu, Andris nemeklēja citu tērpu, bet sāka trenēties, pareizi ēst un pusfināla dienā varēja lepoties ar faktu, ka var uzvilkt M izmēra žaketi.
Sākumā Andris domāja izvēlēties melnu tērpu, bet Eirovīzijas režisore teica, ka daudzi būs melni, un tad Andris izlēma izcelties un vilkt citas krāsas apģērbu.
«Melna krāsa vienmēr liek uz skatuves izskatīties labi. Tomēr izvēlējos šo pelēko kostīmu ar zelta podziņām. Tērpam papildus, lai skaistāk, paņēmu vecas, melnas kurpes un nopūtu ar zelta krāsu, kuru iegādājos veikalā «Depo». Lai ielīstu žaketē, man bija jānomet desmit kilogrami svara, to arī paveicu. Forši jau reizi pa reizei papucēties,» stāsta Andris.
Dziedātājs svaru nometa, pateicoties ekstrēmiem treniņiem – stunda svaru zālē, stunda uz velosipēda trenažiera un stunda baseinā, šāda programma mēnesi no vietas, apmeklējot treniņus katru otro dienu.
«Ir jāpasaka stingrs nē alkoholam - ja to neatmet, nekas neizdosies; nekādi aliņi, daudz ūdens jādzer. Ir atšķirība trenēties, lai nomestu svaru, vai trenēties, lai nomestu svaru un iegūtu muskuļus,» stāsta Andris.
Dziedātājs jau mēnesi brokastīs ēd divas paciņas biezpiena, mirkļos, kad liekas - tik ļoti gribas ēst, ka nevar izturēt, tiek izdzerts litrs kefīra, kurš ātri pārstrādājas organismā un uz trīs stundām dod sajūtu, ka esi paēdis.
«Norauties no diētas man neizdodas, jo daudz dzīvojos pa mājām ar bērniem, tātad ēdu to, kas ir ledusskapī. Bieži manā ēdienkartē ir salāti, kuri sastāv no pupiņām, zirņiem, tunča un zaļajiem salātiem. Daudz ēdu ābolus un greipfrūtus. Ēdu visu veselīgu, nenoliegšu, esmu arī trīs reizes lūzis, vienreiz izdzēru mazo aliņu. Esmu principiāls cilvēks, ja izdzeru aliņu, viss, trenēties tajā dienā neiešu, vai nu daru visu kārtīgi, vai nemaz,» nosaka Andris.
Andris saka, ka ir forša sajūta, kad sāc just izmaiņas, sajūti, ka paliec vieglāks, arī galva paliek vieglāka, domas vieglākas, sajūta, ka, pašam paliekot vieglākam, arī dzīve kļūst vieglāka.
«Visvairāk man pietrūkst dažādos veidos pagatavotas gaļas un šokolādes. Šokolādi es atļaujos pa pāris gabaliņiem apēst, kad sagribas, pieļauju, ka tā kārojas, jo cukura līmenis asinīs ir zems. Diētām grūtas ir pirmās divdesmit dienas, pēc tam viss aiziet kā smērēts. Kad jūti rezultātu, ir žēl pašam visu sačakarēt,» skaidro Andris.
Andris nesaprot, kā cilvēki var ievērot diētu un tad uzrīties atpakaļ, jo, ēdot mazāk un pareizi, kuņģis saraujas un vairs nevar ieēst tik daudz kā agrāk.