Anglijas karaļnama pārstāvji ir ideālu manieru un diplomātijas paraugs, jāpiemin, ka tas neiedzimst, bet tiek ieaudzināts jau no mazotnes. Senie karaļnama likumi māca, ka jau no mazotnes karaliskās ģimenes pārstāvjiem jāmācās apspiest savas emocijas, ne tikai izejot sabiedrībā, bet arī esot līdzās sev mīļajiem, jo emociju izrādīšana padara mūs vājus.
Šo karaļnama likumu neatbalsta hercogiene Keita Midltone un princis Viljams, kuri savu bērnu dēļ izcīnīja likuma atcelšanu un par to runā publiski, parādot, ka arī karaļnamam ir jāmainās līdzi laikam.
Par likumu kā tādu un tā atcelšanu Keita un Viljams pastāstīja, apmeklējot bērnudārzus un salīdzinot bērnus dažādos laika posmos, sakot, ka viņi bērnībā un mūsdienu bērni jau tik ļoti atšķiras, nemaz nerunājot par vēl senāka laika posma bērniem.
Viljams un Keita vēlas, lai arī viņu bērni ir kā mūsdienu jaunatne, kura neslēpj emocijas, nebaidās izteikt un aizstāvēt savu viedokli; kādreiz bija vajadzīga seja, kurā nebija iespējams nolasīt ne prieka, ne bēdu pazīmes, taču mūsdienās viss ir pretēji.
Iespējams, viens no izšķirošajiem momentiem karaliskā likuma par bērnu audzināšanu atcelšanā bija fakts, ka karaliene Elizabete II tikai tagad spēja atklāt, cik ļoti sagrauta viņa jutās pēc mātes nāves un cik grūti bija pildīt šo karalisko likumu – neizrādīt emocijas.