Aizvien lielāku popularitāti ikdienas saziņā iemanto «emodži» jeb emociju zīmes. Tās tiek lietotas visā pasaulē, lai ilustrētu domas un aizstātu rakstīto vārdu. Šis fenomens jau sen ir izgājis ārpus viedierīču robežām – tiem veltītas filmas un mākslas darbi, bet 17. jūlijā pat tiek svinēta Pasaules emocijzīmju diena. Emociju ikonas ir arī aktuāls biznesa segments. Pēc «Emojipedia» datiem šobrīd pasaulē ir 2666 emocijzīmju simbolu.
Sagaidot «Emojipedia» dibinātāju Latvijā, arī «LMT Smart Future 2017» eksperti, tehnoloģiju entuziasti un komunikācijas eksperti Ilze Jaunalksne, Agnese Kleina, Artūrs Mednis un Kaspars Breidaks dalījās savos emocijzīmju lietošanas paradumos – kurus simbolus lieto visbiežāk, kādas emocijas joprojām trūkst plašajā emocijzīmju klāstā un kā, viņuprāt, varētu izskatīties «emodži» latvietis.
Ilzei Jaunalksnei trūkst drosmes emodži
Ilze Jaunalksne, pētnieciskā žurnāliste un konferences «LMT Smart Future 2017» vēstnese visbiežāk izmanto smaidiņu ar aukstiem sviedriem, smaidiņu ar nimbu un no bailēm kliedzošo sejiņu. Ilzei trūkst emocijzīmes, kas raksturotu drosmi.
Latvieša simbolu Ilze Jaunalksne iztēlojas kā smaidiņu ar karoga krāsu svītrām uz abiem vaigiem vai arī ar baltu cepuri, kas rotāta ar karodziņa lenti.
Artūrs Mednis atzīst tradicionālos smaidiņus
Savukārt Latvijas tehnoloģiju eksperts Artūrs Mednis atzīst, ka ikdienā emocijzīmes izmanto reti un, ja lieto, tad tradicionālos smaidiņus, :) un :( zīmju salikumu. Dažādas platformas tos mēdz pārveidot kā klasiskās smaidīgās vai bēdīgās sejiņas ikonas. «Facebook Messenger» tiek lietota arī īkšķa ikona kā «OK», «labi», «piekrītu» un «paldies» apzīmējums. Vēl Artūrs ir kādas desmit reizes izmantojis avokado ikonu – bez noteikta mērķa vai pamatojuma, vienkārši tāpat vien, jo viņam garšo avokado.
Mednis uzskata, ka viss nepieciešamais emocijzīmju klāstā ir pieejams, jo to ir neticami daudz. Tāpat ir iespējas piemeklēt emocijzīmes ar līdzīgu nozīmi un tās dažādi kombinēt.
Viņa latvieša emocijzīme būtu vīrietis ar pelēku platmali, garā tautastērpa mētelī, kas, rūpīgi ieskatoties, ir Sprīdītis ar lāpstu. Bet nacionālpatriotisks simbols ir Brīvības pieminekļa trīs zvaigznes vai Milda no piecu latu naudaszīmes.
Agnese Kleina latvieša emodži prototipu atrod mākslā
Agnese Kleina, grāmatžurnāla «Benji Knewman» izdevēja un redaktore, Mūkusalas Mākslas salona un topošā mākslas centra Zuzeum komunikācijas vadītāja ikdienā visbiežāk lieto domājošu «emodži», rokas muskuļa ikonu un emocijzīmi, kas apzīmē šaubas vai nezināšanu. Emocijzīmju klāsta papildinājumam Agnesei noderētu latvietis, kurš ar saviem darbiem un panākumiem iet pasaulē un Latvijas vārdu nes globālā mērogā.
Agneses Kleinas latvieša emocijzīmes prototips jau ir tapis – tas ir Mūkusalas Mākslas salonā radītais Latvijas mākslinieku «emodži», kas veidots pēc Ausekļa Baušķenieka gleznas «Vienpatis».
Kaspars Breidaks saskata līdzību ar smejošo emodži
Tāpat kā Agnese Kleina, arī Radio SWH ētera personība Kaspars Breidaks visbiežāk lieto emocijzīmes, kad nav skaidrs, ko darīt ar saņemto informāciju un kad nezināšanas emocijzīme ir kā dvēseles radinieks. Tāpat arī Kaspars bieži lieto ar acīm ciet smejošu emocijzīmi un bruņurupuci, ar ko atbild uz piemirstām ziņām, lai saņemtu smaidu un sapratni. Un, viņaprāt, būtu vajadzīgs «emodži», ko lietot kā atbildi cilvēkiem, kuri katru teikumu raksta atsevišķā ziņā it kā baidītos pārdomāt uzrakstīto vai pazaudēt zonu – telefons karsts, uzmanība uzvilkta. Kaspars gribētu, lai ir emocijzīme, kas liktu aizdomāties par šo mazo, it kā nebūtisko nejēdzību
Bet Kaspara Breidaka latviešu emocijzīme būtu labsirdīga dāma vai vīriņš, kas pārliecies pār žogu skatās, kā kaimiņam uz vakaru aizveras kliņģerītes.
