Grupa «Pornstone» tapusi 2002. gada vasaras beigās. Tās stāstā nav nekā īpaša vai ļoti atšķirīga no daudzām citām jaunajām smagās mūzikas apvienībām Latvijā: grupā ir pieci draugi — spēlēt griboši jaunieši, kas regulāri sanāk kopā uz mēģinājumiem, nepārtraukti meklē iespējas koncertēt, cenšas palaikam ierakstīt kādu dziesmu kādā studijā utt. Nekā īpaša, ja neskaita, ka tas tiek darīts jau gandrīz trīs gadus. Visu šo laiku, dzīvojot pēc pašaizliedzīga, dažiem šķitīs — naiva — principa «kaut kas ir jāiegulda, lai vēlāk pelnītu» (tas attiecas ne tikai uz naudu, bet varbūt pat lielākā mērā — uz laiku un nerviem), «Pornstone» nav apstājusies savā darbībā vai bezcerībā kaut ko mainīt «lielo Latvijas mūzikas cilvēku» atsaucībā, izklīduši katrs uz savu pusi. Nekā tamlīdzīga.
Pagājušā gada decembrī apvienība devās studijā, par kuras eksistenci grupa no sirds pasakās cilvēkiem, kas to izveidojuši — īstiem jaunās mūzikas entuziastiem. Pilnīgi iespējams, ka, studiju ieraugot, lielai daļai cilvēku sanāktu smiekli. Iespējams, ka studiju grūti nosaukt par studiju, bet tajā pašā laikā tajā darbojas cilvēki, kuri no tiesas izprot jauno mūziķu vēlmi attīstīties un izlauzties. Lai nu kā pusgada garumā grupa ir spējusi ieguldīt tik daudz laika, naudas un nervu, lai palēnām ierakstītu desmit no savām dziesmām un nokomplektētu tās albuma formā, kuru atklātībai nodos jau 1. jūlijā.
«Pornstone»: «Mēs zinām, ka ieraksta kvalitāte nav pasaules līmeņa, ka mūsu spēlētprasme vēl nav pasaules līmeņa, taču vienīgais, ko mēs vēlamies, ir, lai jūs novērtējat, ko esam ieguldījuši, cik daudz bijis jādara un jācīnās, lai nonāktu līdz sava pirmā albuma izdošanai.» Albuma nosaukums «I Give Myself» («Es sniedzu sevi») precīzi raksturo to, ko grupa darījusi visu savu pastāvēšanas laiku.
