Valmieras rokfestivāls nāk ar grupas «Jumprava» jaunumiem

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFI

Šīs nedēļas nogalē, 4.

jūnijā, notiks kārtējais rokfestivāls, pie kura «stūres» jau desmito gadu ir Aigars Krēsla. Šoreiz viņam nāksies arī pašam kāpt uz skatuves — grupa «Jumprava» prezentēs savu jaunāko studijas ierakstu.

Līdz jubilejai jāpagaida

Šogad Valmieras rokfestivāls varētu svinēt savu desmito norises reizi, diemžēl vienu gadu finansiālu apsvērumu dēļ nācās izlaist, līdz ar to — tikai devītā reize.

Pasākuma pirmsākumi meklējami 90. gadu sākumā, kad Valmierā notika lokāla mēroga festivāls ar nosaukumu «Maija nakts». Vēlāk tā rīkošanu piedāvāja «Multiklubam». «Izdomājām, ka taisīsim kārtīgu pasākumu,» atminas Aigars Krēsla, kas kopš 1995. gada vienmēr bijis tā organizatoru pulkā. Šogad rokfestivāls pilnībā orientēts uz latviešu mūzikas popularizēšanu.

Pašu Aigaru ar Valmieru tikpat kā nekas vairs nesaista — viņš jau sen pārcēlies dzīvot uz Rīgu, arī savas «Multikluba» daļas pirms vairākiem gadiem pārdevis saviem biznesa partneriem, tomēr veca mīlestība nerūs. «Man Valmierā joprojām dzīvo vecāki, turklāt es taču tur visus cilvēkus pazīstu — esmu tur visu mūžu nodzīvojis — un zinu, pie kā vērsties, lai visi procesi salīdzinoši ātri nokārtotos.»

Pirms pāris gadiem organizatoram rokas gandrīz nolaidušās — festivālu neizdevās sarīkot. «Ja nebūtu Valmieras domes iniciatīvas un finansiālā atbalsta, tad nekas nenotiktu, jo sadabūt sponsorus ir arvien grūtāk. Laikam šis žanrs nav īpaši atbalstāmo skaitā. Man šķiet, ka principiāli nav pieņemts atbalstīt popmūziku un rokmūziku. Arī izdevējiem sameklēt albumiem sponsorus ir grūti. Katrā ziņā — pirms pieciem sešiem gadiem bija daudz vienkāršāk.»

Neskatoties uz visu — gada pārrāvumu organizācijā, reti draņķīgos laika apstākļus —, pērn festivālu apmeklēja vairāk nekā 4000 cilvēku. «Vieta ir pietiekami laba, turklāt katru gadu cenšamies, lai skaņa un arī vizuāli viss būtu baudāmi un kvalitatīvi. Cilvēki jūt, ka par viņiem rūpējamies, lai būtu kvalitatīvs priekšnesums,» rokfestivāla plusus uzskaita Krēsla.

Pats rīkos, pats spēlēs

Šoreiz festivālā Aigaram nāksies rauties divās frontēs — gan ierasti kā organizatoram, gan kā viesmūziķim. Sestdien «jumpravieši» atrādīs publikai jaunāko veikumu, kurā būs 13 jaunu dziesmu. «Cilvēki, kuriem esam uzlikuši to klausīties, saka, ka skanējums pilnīgi «jumpravisks». Paši no sevis neaizbēgsim, kādi esam, tādi esam. Droši vien salīdzinājumā ar 80. gadu dziesmām tas ir mazliet mierīgāks un romantiskāks, arī paši esam kļuvuši vecāki un mierīgāki. Nav vairs tā dumpinieku gara.»

Paredzams, ka Valmierā uz skatuves kāps visa «jumpraviešu» četrotne — pat ieskaitot mūžam aizņemto Aigaru Graubu jeb Strēlnieku. «Ir jau patīkami savākties kopā, bet tā aizņemtība… Parasti sanāk spēlēt bez Strēlnieka, jo kamēr viņš visu nofilmēs un samontēs… Jubilejas koncerttūrei viņš varbūt arī atradīs laiku, bet ikdienas koncertiem — diez vai.»

Kopā arī biznesā

Starp citu, četrotne tagad ir kopā arī biznesā — mūziķi ir kompānijas «Jumprava Studija» līdzīpašnieki. Dailes teātrī firmai ir arī ierakstu studija, pa kuru biežāk rosās Aigars Grāvers jeb Grāvis. Savukārt Grauba pašlaik strādā pie filmas Rīgas sargi. Pašam Krēslam gan vēl ir arī divas citas kompānijas: vienā viņš darbojas kopā ar Bruno Birmani un vēl diviem cilvēkiem, tā reģistrēta Ventspilī un nodarbojas ar dažādu pasākumu organizēšanu. Turpretī otra būs pilnībā saistīta ar tirdzniecību.

Uz skatuves bundzinieks Krēsla it kā visu laiku bijis pārējiem fonā, bet «Jumprava Studija» vadītājs ir tieši viņš. «Es pieļauju, ka varbūt organizatoriskās dotības vai ķēriens ir nedaudz lielāks nekā pārējiem. Kad atnācu no Valmieras strādāt uz Rīgu, katrs [no «jumpraviešiem»] bija pašķīries uz savu pusi: Grāvis sēdēja tepat Preses namā studijā, Ašais (Ainārs Ašmanis) ņēmās ar veikaliem, Strēlnieks sazin kur sazin ko filmēja. Bija vajadzīgs diezgan daudz laika un enerģijas, lai visus pārliecinātu, ka ir atkal jānāk kopā Es uzņēmos to darīt un no tā laika arī mazliet vairāk pa priekšu grozos,» nedaudz kautrīgi nosaka Aigars.

Šī «grozīšanās» izpaužas arī ekrānos — kā zināms, tieši Krēsla bija realitātes šova «Ekspedīcija» vadītājs. «Es nekad neesmu baidījies pamēģināt kaut ko jaunu. Ir jāmēģina.»

Uz jautājumu, vai ilgajā darbības periodā «jumpravieši» cits citam nav jau apnikuši, seko zibenīga atbilde: «Galīgi nebūt ne! Distanci jau nav grūti ievērot, ja arī uznāk kāds smagāks periods. No otras puses — esam viens pie otra pieraduši, skaidri zinām, ko no otra var sagaidīt. Un tāpēc tas, ko mēs darām, nekādas lielas grūtības nesagādā.»

Autogrāfus vēl prasa

Muzikālās gaitas Aigars Krēsla sācis jau 4. klasē — skolas ansamblītī kā trompetists. Taču, jau mācoties 6. klasē, esot sēdies pie bungām, vēlāk gājis skoloties Cēsu mūzikas koledžā.

Pirmā nopietnā grupa bija 70. gadu vidū Valmierā (un ne tikai) diezgan populārais ansamblis «Vitamīns», caur kuru gājusi talantīgu kadru kalve: Aigars Grāvers, Olga Rajecka, Ilvars Zālītis (vēlāk — «Jauns mēness»), Raimonds Macats, Juris Riekstiņš (grupa «K. Remonts»), ģitāru spēlējis Guntars Ruņģis utt.

Pēc tam sekojis darbības periods ar Valmieras kultūras nama ansambli «Kvelde», kura darbība beidzās ar padomjlaikiem raksturīgo mistikas dvesmu. Proti, gandrīz visiem ansambļiem atņemtas kategorijas, kas ļāva koncertēt pa kultūras namiem. Tās atstātas tikai trim četriem, bet «Kvelde» nav bijusi to skaitā. Par laimi, klusuma periods karjerā nav bijis pārlieku ilgs, jo Grāvis paaicinājis uz padomju saimniecības «Ogre» grupu. Sākās slavenais «Jumpravas» periods. Pa starpu bijuši blakusprojekti — «7. fāze» un «Otra puse», taču tie nebija pietiekami dzīvotspējīgi. Cita lieta «Jumprava», kurai šogad aprit divdesmit gadu. Iespējams, ka «jumpraviešus» varētu pārņemt nostalģija, atminoties tos laikus, kad klausītāji bija gatavi pat naktīs nīkt rindās pēc biļetēm uz grupas koncertiem, tomēr Aigars par to izsakās diezgan samierinoši: «Neviena grupa nevar būt topā visu mūžu — ar laiku tā ieņem kādu noteiktu savu vietu, tai ir savi klausītāji, sava publika. Arī mums tie ir. Protams, nav vairs tādas psihozes kā agrāk, bet mums ir arī jauniešu auditorija. Biju pārsteigts, ka vēl pavisam nesen veikalā pienāca 17–18 gadus veci jaunieši un prasīja autogrāfu. Pilnīgi apmulsu. Tātad arī viņiem mēs ar savu mūziku esam interesanti.»

***

Aigars Krēsla

- Valmieras rokfestivāla direktors- «SIA Jumprava studija» valdes priekšsēdētājs- Grupas «Jumprava» bundzinieks- Iesauka — Stīvais- Dzimis 1963. gada 12. martā- Muzikālā izglītība — Cēsu mūzikas vidusskola- Grupas «Jumprava» diskogrāfija (CD): «Laika atšķirību romances» (1998), «Labāko dziesmu izlase» (1999), «Trajektorija» (2001), «Inkarmo» (2005)

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp
Uz augšu