Kur palikusi Agnese?

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFI/G.Dieziņš

Tepat jau vien ir — dzīvo saulainajā Jūrmalā, māca dziedāšanu Marijas Naumovas izveidotajā bērnu un jauniešu studijā «Marie N», priecājas par sauli, ēd zemenes, gaida meitiņu atgriežamies no viesošanās Itālijā un cenšas rehabilitēties pēc pamatīga pārguruma, kas radies no pārpūles, cenšoties apvienot darbu trijās darbavietās ar studijām augstskolā.

Viņa dzīvo ārpus skatuves — kaut kur aizkulisēs.

Mēs tevi ļoti mīlam!Šobrīd Agnese ir skolotāja. Viņa gan spītīgi apgalvo, ka viņu vairāk interesē bizness, ko viņa arī studē, taču dzīve tā ir iekārtojusies, ka tagad Agnese māca dziedāšanu studijā «Marie N». Mērķtiecīgi skolotājas darbu Agnese nemeklēja, bet no likteņa jau neizbēgsi, vēl jo vairāk tāpēc, ka, izrādās, Agneses dzimtā radu radi skolotāji bijuši jau piecās paaudzēs. «Mana mamma ir latviešu filoloģe un izglīto bērnus joprojām. Arī es esmu kļuvusi par skolotāju un mācu dziedāt bērniņus vecumā no trim līdz pat 16 gadiem. Daži sauc mani par skolotāju, citi vienkārši par Agnesi. Vai nav vienalga?! Daudz svarīgāk ir tas, ka mēs ar bērniem lieliski sastrādājamies. Mums ir lieliskas attiecības. Dažreiz pēc nodarbībām mani skolnieki pienāk un apķeras ap kaklu, sakot: «Agnesīt, mēs tevi ļoti mīlam!»,» stāsta Agnese un no piezīmju grāmatiņas izņem fotogrāfiju, kur redzama skolotāja ar divām mazām skolniecēm balerīnu svārciņos. Jauka bilde, bet daudz nozīmīgāks ir tas, kas bērna rokrakstā drukātiem burtiem bildei otrā pusē rakstīts — «Agnesīt, mēs tevi ļoti mīlam!»Jūlijā Agnese kopā ar saviem audzēkņiem no studijas «Marie N» dosies uz izbraukuma atpūtas un piedzīvojumu nometni «Jūras pasaka» Engurē pašā jūras krastā. Tuvāk jūrai, vēl tuvāk bērniem. Agnese saka: «Bērni mēdz būt ļoti dažādi, taču nekad nav tā, ka ar kādu no bērniem nav iespējams sastrādāties. Laikam jāsaka paldies manai meitai, kurai ir diezgan pasmags raksturs, tāpēc, viņu audzinot, es jau esmu norūdījusies. Strādājot skoliņā, nekad neesmu piedzīvojusi tādu brīdi, kad mani kāds skolnieks izved no pacietības. Problēma jau nekad nav bērnos. Problēma ir pieaugušajos, jo bieži vien viņi nespēj bērnus saprast.»Aizmieg pie stūres«Studēju biznesu Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un administrācijas augstskolā dienas nodaļā, taču šobrīd esmu paņēmusi tā saucamo akadēmisko gadu, lai nedaudz atjēgtos no lielā pārguruma. Studēju cītīgi un turpināju strādāt gan Arņa Medņa popmūzikas skoliņā, gan Marijas Naumovas studijā, gan arī vēl dienas centrā «Saule» darbojos ar bērniem invalīdiem.Augstskolā lekcijas katru dienu no 8.00 līdz 17.00, pēc tam taisnā ceļā uz darbu. Atgriezies mājās un vēl turpini mācīties pat līdz 5.00 rītā,» nepatikā nodrebinoties, atceras Agnese, jautāta, vai tad mācību procesa atvieglināšanai nevarēja ķerties pie špikošanas metodes, lai vismaz nokārtotu eksāmenus, viņa nodur galvu: «Fui, man tak kauns. Jā, reiz mārketinga eksāmenā špikoju un mani pieķēra. Man tiešām ir kauns atcerēties… kā pasniedzējs man no rokām izņēma špikeri.Piemēram, ārzemēs studenti vispār nešpiko. Viņi ir ļoti centīgi. Piekrītu, ka špikojot tikai lieki tiek patērēts laiks, jo visa tava uzmanība tiek novirzīta uz to, kā tikai nepamanītam pagūt ielūkoties špikerī, bet pareizajā virzienā koncentrēt domas neizdodas.» Citi tuvinieki un draugi gan apšaubot to, vai Agnese pēc akadēmiskā atvaļinājuma spēs saņemties atsākt studijas, sakot: «Nu jā, ja jau paņēma akadēmisko, tad vairs neatsāks studijas!», bet Agnese zina, ka spēs: «Es noteikti gribu augstskolu pabeigt. Atsākšu studijas jau rudenī. Mazāk strādāšu un vairāk studēšu. Tiklīdz atkal sāksies mācību gads, man būs vēl jānokārto trīs eksāmeni — parādi. Tagad privātstundās apgūstu arī franču valodu, lai varētu nokārtot eksāmenu. Sesija studiju laikā bija viens liels ārprāts. Kāda gan tur vēl var būt runa par studentu dzīves izbaudīšanu, ja tik liels pārgurums!

Reiz pat biju tik pārgurusi, ka, braucot mašīnā, iemigu pie stūres un izraisīju avāriju, ieskrēju citā mašīnā, bet, paldies Dievam, bez traumām. Toties mašīna sabuktēta. Tas man bija kā punkts uz i, lai saprastu, ka tā turpināt vairs nedrīkst. Saņēmos un uz laiciņu studijas pametu.»Kā izbadējies grāmatu tārpsKas ir nepieciešams, lai dziedātāja un skolotāja Agnese spētu tā pamatīgi atpūsties? «Saule, zemenes un man tuvi cilvēki,» viņa atbild. Šobrīd arī Agneses astoņus gadus vecā meitiņa Viktorija pāris mēnešus atpūšas un viesojas pie Agneses māsas Itālijā.Tikmēr Agnese ar vīru, kurš pa dienu strādā, ieskaņojot filmas, atpūšas mājās Jūrmalā. Jāņos kopā ar draugiem Agnese naktī izbraukusi ar laivām. Viņa ir sajūsmā: «Tas gan bija ekstrēmi! Bet vispār es esmu pavisam neekstrēms cilvēks. Man jau šis brauciens pa ūdeni ar laivu, kad apkārt tumšs, bija baiļu pilns. Kāda te var būt runa par lēkšanu ar gumijām vai ko tamlīdzīgu?» Vēl Agnese no sirds un dvēseles nodevusies grāmatu lasīšanai. Visu pēc kārtas, sākot ar izdaudzināto «Da Vinči kodu», beidzot ar visām pārējām, it kā cenšoties šajā vienā vasarā atgūt visu iekavēto grāmatu lasīšanā. «Es varu saulītē gulēt bezgalīgi. Žēl tikai, ka pie mums nav pietiekami silta saule. Kad izlasīta būs visa daiļliteratūra, pārlasīšu arī mārketinga grāmatu. Tur ir tik daudz visādu interesantu piemēru, bet studiju laikā, kad vienlaikus ir jāapgūst 10–14 priekšmeti, nav iespējams ilgāku laiku atvēlēt kādai vienai konkrētai literatūrai. Vēl man šausmīgi nepatīk iepirkties, tāpēc uz Rīgu braucu pārsvarā tikai uz darbiņu. Iepērkoties man drausmīgi nepatīk tā bezjēdzīgā staigāšana un kaut kā meklēšanas process, tāpēc bieži vien apģērbu man atsūta māsa no Itālijas. Labi, ka mums gaumes sakrīt.»Meitiņa Itālijā iemācījās peldētTaču vasara jau nav mūžīga. Vēl pāris mēneši, un lapas paliks sārtas. Ko darīsi ziemā? «Es dzīvoju tikai vasarā. Ziemā es pārciešu, pārziemoju. Pamatīgi satuntulējos un staigāju. Man vienmēr salst. Dažreiz pat vasarā. Draugi jau dažkārt smejas: «Re, Agnese atkal satuntuļojusies!» Bet tiešām bieži salst. Es pat nekad neeju jūrā peldēties. Upēs un ezeros ir silts ūdens, tur var, bet Baltijas jūrā dziļāk kā līdz potītēm ielīst es nevaru. Taču nenormāli auksts ūdens!» Vēl mājās jāsagaida meitiņa atgriežamies no ciemiem Itālijā: «Es jau ceru, ka Viktorija atgriezīsies un līdzi ciemos pie mums atvedīs arī manu māsu. Itālijā Viktorija mācās arī angļu un itāļu valodu. Nesen viņai zvanīju. Jauki jau tur bērnam klājas, saulīte ar siltāka nekā pie mums Latvijā. Viktorija nemācēja peldēt, un nu beidzot viņa to ir iemācījusies. Tagad ir dikti lepna par to, bet tik un tā uz mājām ļoti griboties.»Vārdu tagad valkā citaSavulaik Agnese aktīvi priecēja klausītājus un savus fanus ne vienā vien koncertā. Viņa pati gan jokojot saka, ka dziedot taču joprojām. Taču nē. Viņas balsī dzirdams kaut kas no sarūgtinājuma, kad viņa stāsta par to, ka cilvēki tiek mulsināti, jo pēdējā laikā parādījusies jauna Agnese. «Tā ir cita dziedātāja, kura uzstājas arī ar tādu pašu vārdu, kāds bija man. Cilvēkiem, domājot par skatuvi un Agnesi, pirmā asociācija saistās ar mani. Saprotu, arī citu solisti var saukt Agnese, tomēr varbūt vajadzēja padomāt par kādu atšķirības zīmi. Tā nu sanāk, ka manu skatuves vārdu tagad lieto kāda cita, bet nezinātāji domā, ka es aizvien koncertēju, ka piedalījos arī «Eirovīzijas» nacionālā fināla atlasē un dziedu duetā ar Intaru Busuli. Tā nav.» Uz jautājumu, vai pirmo īsto Agnesi mēs vēl kādreiz redzēsim dziedam uz skatuves, viņa atbild ar citātu: «Gudrie cilvēki apdomā savas idejas, muļķi izdaudzina visai pasaulei.»

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp
Uz augšu