Skrējienam «Sirdspuksti Baltijai» sekojuši līdzi simtiem tūkstoši cilvēku

Apollo.lv
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Skrējiena tiešraide internetā bijusi garākā Latvijas vēsturē

Apkopotā statistika liecina, ka skrējiena «Sirdspuksti Baltijai» norisei dažādos veidos aktīvi sekojuši līdzi tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Interneta tiešraidē skrējienu vērojuši 38 000 skatītāju, sestdien un svētdien skrējiena maršruts kartē pētīts turpat 18 000 reizes un draugiem.lv sadaļa «Sirdspuksti Baltijai» skatīta gandrīz 286 000 reizes. Savukārt portāla Delfi foto sadaļa ar attēliem, kuros dokumentēts skrējiens, pirmdien, 24.augustā, apskatīta 400 000 reizes.

Interneta tiešraidē, ko nodrošināja skatiens.lv, skrējienam sekoja 38 000 cilvēku (25 000 unikālo lietotāju sestdien un 13 000 – svētdien). Maksimālais skatītāju skaits, kas vienlaicīgi vēroja tiešraidi kādā no kanāliem, bija 2 tūkstoši cilvēku. Interneta tiešraide ilga 32 stundas, tādējādi kļūstot par līdz šim garāko interneta tiešraidi Latvijā.

www.baltijascelam20.lv

Skrējienam veltītā sadaļa portālā draugiem.lv 22. un 23. augustā apskatīta turpat 286 000 reizes un vairāk nekā miljons reižu kopumā. Šobrīd portālā tapušas simtiem fotogaleriju ar skrējiena iespaidiem.

Skrējiena laikā interaktīvākais medijs bija portāls «Twitter», kur simtiem tā lietotāju stāstīja par norisēm savos kontrolpunktos, publicēja fotogrāfijas un atbildēja uz «Sirdspuksti Baltijai» Twitter kontā publicētajiem skrējiena jaunumiem, uzdodot jautājumus, izsakot pateicības, un paužot savas emocijas.

Aktīvi un operatīvi par skrējiena norisi ziņoja arī Latvijas Televīzija, kas gan veidoja īpašas reportāžas, gan pieslēdzās interneta tiešraidei, gan rādīja skrējēju iesūtītās fotogrāfijas un video liecības, gan tiešraidē demonstrēja skrējiena noslēgumu pie Brīvības pieminekļa.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp
Uz augšu