Klajā nācis Latvijas Mūzikas informācijas centra izdevums «Music in Latvia 2009»

Apollo.lv
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Par jaunā — 2009. gada — izdevuma vadlīniju izvēlēties Rīgu un Rīgas mūziķus rosināja Latvijas institūta savulaik veiktais valsts «brendēšanas» pētījums, kura būtiskākais secinājums — ir praktiski neiespējami un varbūt pat nevajadzīgi «brendēt» Latviju, kurpretim Rīgas slava un tēls lieliski sader ar šādu mērķi, informē Ināra Jakubone.

Izdevumā iekļauti stāsti par orķestri «Sinfonietta Rīga», «Rix» klavieru kvartetu, Rīgas saksofonu kvartetu un Rīgas jauniešu kori «Kamēr...», kas ļauj runāt gan par kultūrpolitikas veiksmēm («Sinfonietta Rīga»), gan starptautiskiem lauriem («Kamēr...»), gan spilgtām tradīcijām («Saxophoni») un Rīgas radošo «magnētisko lauku» («Rix»). Ieskatu senākā pagātnē piedāvā «Schola cantorum Riga» vadītāja Guntara Prāņa stāsts par senāko rakstisko liecību Rīgas mūzikas vēsturē — Rīgas misāli.

Komponistu portretu galeriju šoreiz papildina jubilāra — simtgadnieka — Ādolfa Skultes un visjaunākajai paaudzei piederīgās Santas Ratnieces portretējumi. Jau tradicionāli «Music in Latvia» piedāvā jaunāko disku apskatu un kontaktinformācijas «bloku». Brošūrai pievienots arī ilustrējošs CD, kurā šoreiz skan Ādolfa Skultes, Pētera Vaska, Santas Ratnieces, Gustava Fridrihsona, Ērika Ešenvalda un Riharda Dubras mūzika, kā arī fragments no viduslaiku Rīgas mesas.

Rakstu autori: Sandra Ņedzvecka, Zane Prēdele, Imants Zemzaris, Jānis Petraškevičs, Niks Gothams, Guntars Prānis un Vits Bernards (ASV).

Līdz šim publicētajos «Music in Latvia» izdevumos ietverti materiāli par komponistu Pēteri Plakidi, Pēteri Vasku, Maiju Einfeldi, Arturu Maskatu, Imantu Kalniņu, Jāni Ivanovu, Jāni Mediņu, Jāni Petraškeviču, Volfgangu Dārziņu, Mārtiņu Viļumu, arī par atskaņotājmākslinieku diriģentu Andri Nelsonu un Normundu Šnē, ansambli «Altera veritas», Liepājas Simfonisko orķestri un «Kremerata Baltica», par Latvijas Radio kori un Latvijas Nacionālo operu, postfolkloras grupu «Iļģi» u. c. Arī festivālu «Arēna», izdevniecību «Musica Baltica». 2005. gada izdevums akcentēja Simfoniskās mūzikas gadam aktuālās tēmas, savukārt 2007. gada izdevumā pastiprināta uzmanība tika pievērsta «eksporta un importa» aspektiem un mijiedarbei. Pats pirmais (2003. gada) izdevums jau kļuvis par bibliogrāfisku retumu.

Latvijas Mūzikas informācijas centrs regulāri gatavo informatīvus materiālus par Latvijas mūzikas kultūru Latvijas pārstāvībai starptautiskās profesionālajās apvienībās (IAMIC, ECPNM, IMC u.c.) un industrijas gadatirgos (MIDEM, Frankfurtes mūzikas mese, WOMEX). Katru otro gadu tiek publicēts arī informatīvais izdevums «Music in Latvia». Šoreiz tā izdošanu atbalstījusi LR Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp
Uz augšu