Latviešu titulētākā kantrimūzikas grupa «Sestā jūdze», kas šogad «Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvā» pirmā ieguva labākā kantrimūzikas albuma balvu par savu jaunāko ierakstu «Kalendārs», patlaban ne vien aktīvi gatavojas nākamās nedēļas solokoncertiem Jaunajā Rīgas teātrī, bet ir arī aktīvi strādājuši ierakstu studijā, ierakstot jaunas dziesmas savam topošajam albumam.
Jaunais albums solās būt kaut kas pavisam negaidīts ne tik vien grupas līdzjutējiem, bet arī pašiem mūziķiem.
Ko par to domā paši grupas dalībnieki?
«Pirms vairākiem gadiem kopīgā sadziedāšanās pasākumā Ērgļos puspajokam jautājām m, vai drīkstam viņa dziesmas iespēlēt kantri manierē. Raimonds Pauls atbildēja: «Kāpēc ne, tikai — lai tās tiešām skanētu tā, kā iepriekš nav skanējušas.» Tagad esam ķērušies pie šīs ieceres īstenošanas,» stāsta grupas līderis Agris Gedrovičs.
Grupas ģitārists un dziesmu aranžētājs Jānis Misiņš piebilst: «Paula dziesmas pakļaut klasiskai kantri manierei nav viegli. Tikai atsevišķas kompozīcijas no maestro plašā dziesmu pūrā pakļaujas pārveidošanai. Tomēr neapšaubāmi pateikt, ka tas ir tieši tā, nevar, jo arī kantrimūzikai ir vairāki novirzieni. «Sestā jūdze» savā daiļradē vairāk orientējas uz klasisku šā stila virzienu.»
Kas no latviešu mūzikas vēl pakļautos šādam pārveidojumam?
«Katram mūzikas stilam ir savi atbilstības kanoni, šarms un nianses, kas to ļauj attiecināt uz konkrētu stilu. Nez vai tagad būtu vietā minēt konkrētus mūsu izpildītājus vai dziesmu autorus, bet pārveidošanai kantri stilā piemērota ir latviešu šlāgermūzika, blūzs, šis tas no džeza un rokmūzikas. Grūti adaptējama ir modernā popmūzika un reps. Savukārt ļoti labi kantri stila apdarei pakļaujas tautasdziesmas,» teic grupas bundzinieks Aldis Strazdiņš.
Nereti klausītāji nespēj atšķirt, kur beidzas šlāgeris un kur sākas kantri?
To skaidrot ņemas grupas dalībnieks Modris Miķelsons: «Kantrimūzika ietver gan džeza, gan blūza, gan rokmūzikas un folkmūzikas elementus un no šāda viedokļa izteiksmes ziņā ir bagātāka nekā šlāgermūzika. To sacīdams, negribu noniecināt šlāgermūziku, jo kopīgais gan kantri, gan šlāgeriem ir melodiskums, bet būtiskas atšķirības ir ritmiskajā, ja tā var izteikties, zīmējumā, kompozīcijā un instrumentālajā apdarē. Kantri liels uzsvars likts uz ģitāru kopējo skanējumu, ģitāru solo fragmentiem un nereti specifisku instrumentu izmantošanu. Atšķirības ir arī dziedājuma daudzbalsības veidošanā. Sākotnējais kantri bija skarbs dziesmu tekstu ziņā, un, lai arī tagad šis skarbums vairs nav tik spilgts, kantri dziesmām nav raksturīgs salkanums, kas nereti piemīt šlāgeriem. Labam kantri nekad nevajadzētu skanēt kā šlāgerim, un otrādi.»
Jautāts, kas klausītājus sagaida akustiskajos koncertos, kuri norisināsies Jaunajā Rīgas teātrī 26., 27. un 28. martā, grupas ģitārists Jānis Misiņš stāsta: «Kantrimūzika ir dzimusi Ziemeļamerikā laikos, kad pasaule elektriskos mūzikas instrumentus vēl nepazina. Tātad savā ziņā šie «Sestās jūdzes» akustiskie koncerti Jaunajā Rīgas teātrī ir atgriešanās pie kantri saknēm, jo mūsdienās arī šā mūzikas novirziena izpildītāji galvenokārt muzicē, izmantojot elektroinstrumentus.
Koncertiem akustikā versijā ir sagatavotas «Sestās jūdzes» populārākās dziesmas no abiem līdz šim izdotajiem albumiem «Emigrants» un «Kalendārs», kā arī vairākas maestro Raimonda Paula melodijas.»
Pats Raimonds Pauls ir lakonisks: «Lai tik ņemas!»
