Jauno gadu Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) uzsāk, 6.janvārī, plkst. 15.00, atklājot rotaļlietu, galda spēļu un leļļu izstādi «Rotaļlietu noslēpumi pilī», kas būs aplūkojama līdz 30.maijam. Tajā izstādīti priekšmeti un fotogrāfijas no muzeja krājuma, aptverot laika posmu līdz 20. gs. nogalei, kad arī mazu bērnu rotaļu pasaulē ienāca mūsdienu jaunās tehnoloģijas.
Izstāde par to, kā un ar ko rotaļājās pirmsdatoru ērā Latvijā, domāta gan pieaugušajiem, gan mazajiem apmeklētājiem. Kamēr vecāki un vecvecāki, tantes un onkuļi gremdēsies savas bērnības atmiņās un meklēs «tādu lelli» un «tādu mašīnu», kāda «man bija», bērni turpat izstāžu zālē varēs spēlēt «riču-raču», iet pa labirintu, iejusties A.Lindgrēnes radītajos un latviešu bērniem zināmajos Pepijas Garzeķes un Karlsona vai R.Blaumaņa velniņu un A.Brigaderes Sprīdīša tēlos. Izstādē atļauts fotografēt.
Inese Bule, LNVM vēstures departamenta speciāliste un izstādes veidotāja stāsta arī, ka «ikviens muzejam var dāvināt savu lelli vai mašīnu, šie dāvinājumi tiks ievietoti atsevišķā vitrīnā un kļūs par izstādes, bet vēlāk par kolekcijas sastāvdaļu. Muzejs jau iepriekš pateicas tiem, kas papildinās muzeja krājumu ar jauniem dārgumiem, ko būs sildījusi kāda bērna sirds.»
Īss ieskats rotaļlietu vēsturē Latvijā:
Līdz 20. gs. 30. gadiem smalkākās rotaļlietas Latvijā tika ievestas no ārzemēm vai arī gatavotas pēc pasūtījuma. Rotaļlietas parasti tika saudzētas, lolotas un, ja vajadzīgs, pat labotas, jo nereti tās lietoja vairākas bērnu paaudzes.
Uz šo posmu attiecināmi tādu pasaulslavenu rotaļlietu ražotāju kā The Lehmann Company, Kraus-Fandor un Margarete Steiff GmbH 20. gs. 20.-30. gadu ražojumi - nu jau antīkas vērtības, kas arī aplūkojamas šajā izstādē un ar kurām lepotos ikviens pasaules muzejs.
1938. gadā Latvijā darbojās 17 darbnīcas, kurās gatavoja rotaļlietas - pārsvarā no auduma un koka.
20. gs. 40. gados - Otrā pasaules kara laikā - rotaļlietu ražošana daudzās zemēs, arī Latvijā, tika pārtraukta. Bērni spēlējās ar pašdarinātām rotaļlietām: no lupatiņām sašūtām lellēm, koka figūriņām. Arī pēckara gados rotaļlietu izvēle bija maza un tās maksāja dārgi.
50. gados PSRS tika atjaunota pirms kara populāro celuloīda rotaļlietu ražošana. Ražoja arī nelielas gumijas lellītes, kuras precīzi atainoja tā laika raksturīgākās bērnu frizūras un apģērbu. Populāri bija izkrāsoti papjemašē zirdziņi uz ritenīšiem.
60. gados Latvijas veikalu plauktos parādījās rūpnīcas «Straume» ražotās mehāniskās rotaļlietas - pavārs un ārsts. Ļoti populāras bija mehāniskās, ar atslēdziņu uzvelkamās rotaļlietas - zvēriņi, putniņi. Rotaļlietu pasaulē parādījās arī jauna tēma - kosmoss.
70. gadu pirmajā pusē par rotaļlietām kļuva Padomju Savienībā populāru multiplikācijas filmu varoņi - krokodils Gena, Pekausītis (Čeburaška), Buratīno, Karlsons. Līdzās uzvelkamajām rotaļlietām veikalos parādījās dārgas mehāniskās rotaļlietas, kuras darbināja ar bateriju palīdzību: sunīši, kas stiepa čemodānus, un lelles, kas stūma ratiņus, u. c.. Rotaļlietu veikalos parasti bija arī bagātīgs dažādu rotaļieroču un militārās tehnikas klāsts. Atbilstoši komunistiskajā ideoloģijā sludinātajai «tautu draudzībai», veikalos varēja iegādāties lelles dažādu PSRS tautu nacionālajos tērpos, nēģeru puikas un meitenes, indiešu dejotājas.
80. gados Latvijas veikalos parādījās košās uzņēmuma «Dobele» ražotās gumijas rotaļlietas, pēc kurām bija liels pieprasījums un pēc kurām nereti stāvēja garās rindās.
Izstādē aplūkojami arī pavisam senas pagātnes liecinieki - viduslaikos populārie metamie kauliņi, dūceņi, stabulītes, u. c. lietas, kas kalpojušas bērnu rotaļām un muzeja kolekcijā nonākuši kā arheoloģisko izrakumu atradumi.
