Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Uz Liepājas teātra skatuves atkal skanēs Eduarda Rozenštrauha melodijas

  • Raksts
  • Foto
Uz Liepājas teātra skatuves atkal skanēs Eduarda Rozenštrauha melodijas | Foto: Publicitātes foto

Un tā atkal ir dziedātāja Indra Lintiņa, kas, tāpat kā «Atmodas» sākumā, (toreiz gan viņa saucās Indra Jenča) centās kopā ar Eduardu Rozenštrauhu tautai atdot iemīļotās komponista dziesmas, par kuru tā ilgus gadus nedrīkstēja neko zināt.

5.maijā Liepājas teātrī svinīgi atvērs dziedātājas atmiņu grāmatu «Jasmīn, baltais mana mūža...Latvijas dziedātājas likteņstāsts» par abu mākslinieku kopīgo darba ceļu mākslā vairāku gadu garumā. Koncertā piedalīsies vairāki uzaicināti populāri un leģendāri mākslinieki, un tajā dzirdēsim ne tikai Rozenštrauha darbus,bet populāru mūziklu,operešu un operu ārijas un duetus.

Indra ir dzimusi liepājniece, māte ilggadēja Liepājas teātra aktrise Mirdza Mālkalne, kura ļoti mīlējusi dziedāt. Viens no viņas mīļākajiem agrīnās jaunības gadu komponistiem bijis arī Eduards Rozenštrauhs,kuru toreiz nepazina,bet viņa dziesmas skanēja un dziedāja. Lūk, kā Indra pirmo reizi iepazinusi Eduarda Rozenštrauha daiļradi. Uzaugusi kā jau lielākā daļa aktieru bērni teātrī. Šeit spērusi arī pirmos soļus mākslā. Tā bijusi mazā Toniņa Blaumaņa «Skroderdienās Silmačos», kad māte tēlojusi Antoniju. Vēlāk daudz dejots un dziedāts dažādosLiepājas teātra muzikālo izrāžu iestudējumos. Tad jaunietes ceļš vedis uz Rīgu lai pamatīgāk apgūtu iecerēto dziedātājas profesiju. Indra Lintiņa Konseratorijā(šodien Mūzikas akadēmijā) beigusi mūsu slavenās vokālās mākslas meistares Regīnas Frinbergas vadīto operas klasi. Vēl mācību periodā būdama studente izmēģinājusi spēkus uz Rīgas operteātra skatuves gan Bendžamina Britena operā «Spēlēsim operu «Mazais skursteņslauķis»» atveidojot Džuljetas Brukas partiju, gan Ganiņu Riharda Vāgnera «Tanheizerā» gan G.Donicetti «Mīlas dzērienā» Džanetas lomā. Jau 1986.gadā Indra kļuva par solisti Rīgas Operetes teātrī un īpaši priecēja mūs gan kā Margo Bonvalē S.Romberga «Tuksneša dziesmā», gan Princese Anna J.Lūsēna «Runcī zabakos».Pēc sekmīgas Konservatorijas absolvēšanas liktenis jauno mākslinieci saveda kopā ar vairākām spilgtām personībām, un vispirms jau ar komponistu Edarduu Rozenštrauhu, kurš līdz Atmodas sākumam bija neuzkrītoši darbojies kā mūziķis Leļļu teātrī un piestrādājis par sargu slavenajā VEF, bet nu sācis aktīvu koncertdarbību, atgriežot pie klausītājiem savas kompozīcijas gan Latvijā,Vācijā,ASV un Kanādā

Laikam jau mātes bērnībā tik silti un izjusti dziedātās tautasdziesmas,Imanta Kalniņa un Eduarda Rozenštraukuha dziesmas,pavēra ceļu nopietnām dziedāšanas studijām, kas vēlāk lika arī jaunajai solistei paralēli darbam teātrī,iesaistīties salonansambļa «Mantojums» darbībā,sasaistot klasisko repertuāru ar Eduarda Rozenštrauha daiļradi.Abu mākslinieku izteiksmes līdzekļi izrādījās tik saderīgi, ka vienoja Eduardu Rozenštrauhu un Indru Lintiņu kopīgā duetā, kurš savas gaitas vēlāk turpināja neatkarīgi no ansambļa līdz pat komponista aiziešanai aizsaulē 1992.gada 9.martā. Liepājniekiem īpaši tuvs kļuva pasākums «Mēs – Liepājai» 1989.gada 2. un 3. jūnijā.

Par abu kopīgo darbu un dzīves līkločiem tad nu galvenokārt stāsta Indras Lintiņas jaunā grāmata «Jasmīn baltais,mana mūža...Latvijas dziedātājas likteņstāsts», kuras svinīga atvēršana, kā jau minēju, notiks uz mūsu pilsētas Liepājas teātra skatuves 5.maijā. Bet ko dzirdesim 5.maija koncertā?

Kaut ko jau esam uzzinājuši, bet īstas skaidrības nav. Un labi ka tā,jo koncerta satura intriga paliek.Piemēram, vai koncertā skanēs arī viena no Eduarda Rozenštrauha pašām visiecienītākajām dziesmām «Zilais lakatiņš» un «Jasmīns baltais»?

Bet lai kaut kas paliek iztēles rosināšanai.

0 Komentāri