Ar triumfālu veiksmi noslēdzies 16. Rīgas Operas festivāls, kurā pilnā apjomā tika izrādīta R. Vāgnera tetraloģija «Nībelunga gredzens». Latvijas Nacionālās operas (LNO) astoņu gadu darba rezultāts Rīgā pulcēja skatītājus no visas pasaules, izpelnoties izcilu novērtējumu tādos prestižos izdevumos kā «Opera Now», «Opera Magazine», «Das Opernglas» un citos.
Darbu pie tetraloģijas LNO sāka 2006. gadā ar cikla pirmās operas «Reinas zelts» iestudējumu Stēfana Herheima režijā. Pie diriģenta pults bija viens no šī brīža izcilākajiem jaunajiem diriģentiem Andris Nelsons, tolaik - LNO galvenais diriģents. Tieši Latvijas Nacionālā opera kļuva par viņa tramplīnu ceļā uz galvu reibinošajiem starptautiskajiem panākumiem.
Biļetes uz visām četrām 2013. gada Rīgas Operas festivāla ietvaros iekļautajām «Nībelunga gredzena» izrādēm («Reinas zelts», «Valkīra», «Zīgfrīds» un «Dievu mijkrēslis») tika izpārdotas jau februārī; visaktīvākie biļešu pircēji bija no Vācijas, Austrijas, kā arī Skandināvijas valstīm.
Starptautiskās Vāgnera biedrību asociācijas prezidente Eva Mertsone pēc Rīgas Operas festivāla apmeklējuma laikrakstam «Diena» atzīst: «Latvijas Nacionālajā operā iestudētais «Nībelunga gredzens» ir apbrīnojams. Es jūtu, ka mana sirds tagad ir Rīgā, un šajā teātrī man patīk pilnīgi viss. Cepuri nost! Jūs visu izdarījāt pareizi, un rezultāts ir fantastisks.»
Starptautiskā Vāgnera biedrību asociācija apvieno 138 reģionālas Vāgnera biedrības visā pasaulē, tajās kopumā ir 22 800 biedru, no kuriem daudzi bija ieradušies Rīgā, lai noskatītos LNO iestudēto «Nībelunga gredzena» ciklu.
LNO ir gandarīta, ka R. Vāgnera 200. jubilejai veltītais gadsimta projekts, kas konkurē ar pasaules vadošajiem operteātriem, raisījis tik plašas auditorijas uzmanību un izpelnījies plašu rezonansi starptautiskajos medijos, kas LNO ierindo pasaules līmeņa teātru skaitā.
Latvijas Nacionālā opera šobrīd neapšaubāmi bauda lielisku reputāciju gan Latvijā, gan ārvalstīs, par ko liecina vairāki faktori.
Pirmkārt, tā ir nemainīgi augstā auditorijas interese. 2013. gadu Opera ir uzsākusi ar ļoti labiem apmeklējuma rādītājiem, kā arī ar augstiem biļešu ieņēmumiem: šā gada pirmajos sešos mēnešos LNO ienākumi par pārdotajām biļetēm ir vairāk nekā 723 tūkstoši latu, savukārt apmeklējuma vidējais rādītājs gada pirmajos piecos mēnešos ir 94%.
Otrkārt, LNO starptautisko rezonansi nodrošina arī pasaulslavenie operas solisti - Inese Galante, Kristīne Opolais, Elīna Garanča, Inga Kalna, Maija Kovaļevska, Egils Siliņš, Aleksandrs Antoņenko. Viņu ceļš uz starptautisko atzinību sācies tieši Latvijas Nacionālajā operā.
Latvijas Nacionālā opera ir talantu kalve. To apliecina ārvalstu mediju apbrīnas pilnie izteikumi par Latvijas unikālo resursu - izcilajiem operdziedātājiem. Turpinot LNO aizsākto kultūrizglītojošo darbu jauno talantu apmācībā, ar Borisa un Ināras Teterevu fonda finansiālu atbalstu šajā sezonā tika nodibināta LNO Akadēmija. Tās mērķis ir radīt priekšnoteikumus jaunu zvaigžņu dzimšanai, sniedzot jaunajiem, daudzsološajiem māksliniekiem nepieciešamo atbalstu talanta izkopšanā.
Šo sezonu spilgti raksturo vērienīgās viesizrādes, kas Latvijas vārdu nesušas tālu pasaulē. 2013. gadā operas trupa viesojās Maskavas Lielajā teātrī Krievijā un Maskatas Karaliskajā operā Omānas Sultanātā.
Viesizrādēs Maskavas Lielajā teātrī pēc sensacionālās debijas Ņujorkas Metropolitēna operā mūsu trupai pievienojās Kristīne Opolais. Savukārt LNO viesizrādēs Maskatas Karaliskajā operā stāvovācijas izpelnījās R. Vāgnera operas «Klīstošais holandietis» iestudējums ar slaveno basbaritonu Egilu Siliņu titullomā.
Abu pasaulslaveno solistu uzstāšanos šogad varēja baudīt arī skatītāji Latvijā: Siliņam publika uzgavilēja operās «Valkīra» un «Zīgfrīds» Rīgas Operas festivālā, bet Kristīnei Opolais – Mimī lomā operā «Bohēma».
Par vienu no šīs sezonas kulminācijām kļuva arī operas «Aīda» izrādes, kurās Radamesa lomā debitēja Aleksandrs Antoņenko: izcilās balss kvalitātes un skatuviskā šarma dēļ viņš šobrīd tiek salīdzināts ar Plasido Domingo jaunībā.
Aizvadīto sezonu Latvijas Nacionālajā operā iezīmējušas arī saimnieciskas veiksmes - no trim attīstības scenārijiem valdība pērn apstiprināja LNO izstrādāto izaugsmes scenāriju. 2012./2013. gada sezonā LNO saņēmusi nozīmīgas investīcijas (1,5 miljoni latu) skatuves tehniskā aprīkojuma atjaunošanai. Investīciju apgūšanas process noslēgsies šā gada rudenī, pirms jaunās sezona sākuma.
Šobrīd skaidri iezīmējušies LNO mākslinieciskie plāni tuvākajā nākotnē.
2013./2014. gada sezonas atklāšanu iezīmēs grandiozi Latvijas Nacionālās operas ēkas 150. jubilejas koncerti. uz skatuves mirdzēs pasaulslavenās latviešu operas zvaigznes: Kristīne Opolais, Inga Kalna, Aleksandrs Antoņenko, Egils Siliņš, Inese Galante.
2014. gada janvārī ar R. Vāgnera operas «Rienci» pirmizrādi Latvijas Nacionālā opera atklās Rīgas Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu. Tās ietvaros pasaules pirmizrādes piedzīvos arī virkne latviešu komponistu oriģināldarbu: K. Pētersona opera «Šahs», trīs jauni baleta viencēlieni ar P. Vaska, G. Pelēča un R. Dubras mūziku, A. Maskata opera «Valentīna».
2013./2014. gada sezonā plānotas vēl šādas pirmizrādes: S. Prokofjeva opera «Mīla uz trim apelsīniem», V. A. Mocarta «Figaro kāzas», Dž. Verdi «Makbets» un J. Karlsona baleta «Karlsons lido...» pasaules pirmizrāde. Sadarbībā ar Honkongas un Lietuvas operu, godinot komponistu Rihardu Štrausu 150. jubilejā, tiks iestudēta opera «Rožu kavalieris».
2014. gadā plānoti arī divu pasaulslavenu simfonisko orķestru koncerti. Maijā LNO viesosies Londonas simfoniskais orķestris ar Danielu Hārdingu pie diriģenta pults, savukārt novembrī divus koncertus sniegs Bavārijas simfoniskais orķestris maestro Marisa Jansona vadībā.
Arī 2013. un 2014. gadā LNO dosies ārpus valsts robežām, lai ar Latvijas operas un baleta izrādēm iepazīstinātu skatītājus ārvalstīs. Operas trupai jau šoruden plānotas viesizrādes Ķīnā, bet nākamgad – Japānā. Savukārt Latvijas Nacionālais balets, kas aizvadītajā sezonā uzstājies Somijā, Itālijā un Krievijā, nākamsezon dosies plašās viesturnejās uz Itāliju, Grieķiju un citām Eiropas valstīm.
