«Plikie un slavenie» Siguldas pilsdrupu estrādē neatstāj sāta sajūtu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ceļš uz Siguldu
Uz koncertu izvēlējos braukt ar organizatoru piedāvāto autobusu, cena arī pieņemama – jebkuram gribētājam turp un atpakaļ tas kopumā izmaksā 8 eiro. Lai gan izbraukt no pieturas pretī Zinātņu akadēmijai bija paredzēts 18.00, vēl tika gaidīti kādi pasažieri, kuri varētu būt nokavējuši. Pēc interesantas maršruta izvēles autobuss sastrēgumu laikā ārā no Rīgas izbrauca tikai 19.00.
Iesildītāji
Tā kā pirms tam neesmu bijusi Siguldas pilsdrupu estrādē, jo vienmēr sanācis braukt tikai uz Turaidas pili, pārsteidz tās skaistums. Jau pirms ieejas iespējams iegādāties grādīgos dzērienus un ēdiena furgoniņos gatavotus našķus. Tieši paspēju uz pirmā iesildītāja, liriskā dziesminieka Chris Noah, pirmo dziesmu. Estrāde ir pustukša, palēnām sāk ierasties viesi, bet fotogrāfi jau sākuši darbu.
Kad pirmo reizi pa radio izdzirdēju Chris Noah, likās, ka tas ir kāds jauns un veiksmīgs ārzemju izpildītājs, par kuru vienkārši nebiju paspējusi uzzināt. Arī «dzīvajā» puisis, kurš nesen sāka muzikālo karjeru, ar pavadošo sastāvu izklausījās tikpat labi kā radio un aicināja noklausīties savu jauno EP jeb «mazalbumu», kam dots nosaukums «What About Tomorrow?».
Saulei rietot, uz skatuves kāpj otrie iesildītāji, latviešu grupa «Audience Killers», un pašā priekšā jau sāk pulcēties mūzikas baudītāji, kuri grib būt pirmajās rindās TNAF uzstāšanās laikā. Liela daļa tribīņu joprojām ir tukša, turklāt daudzi klausītāji izvēlas nevis sēdēt uz soliņiem, bet gan piemesties turpat zālītē - daži uz jakām, daži uz līdzpaņemtiem piknika paklājiņiem. Valda patīkama atmosfēra un ļaudis nesteidzīgi bauda elektro un sintipopa mūziku un silto vakaru. Daudzi malko arī alu, kurš atšķirībā no lielajiem koncertiem Lucavsalā ir viegli pieejams bez garām rindām un maksā 3,50. Uz netālu esošā skatu laukumiņa, no kura redzama Turaidas pils, pulcējas apmeklētāji, kuri vakaru vēlas pabaudīt nostāk no pārējiem.
Vakara galvenā atrakcija
Paši «plikie un slavenie» uz skatuves uzrodas klusi un bez liela pompa, tomēr ātrā tempā liekot cilvēkiem pamest soliņus un pulcēties skatuves priekšā jaunākā radio hita «Higher» laikā.
Skaisti, baudāmi, intensīvi, bez liela trača un šova, bet arī bez lielām emocijām un apdullinošām gavilēm un ekstāzes no publikas puses. Koncerta vidusdaļā dziesmu «No Way» soliste Alisa sāka veselas divas reizes, atvainojoties klātesošajiem par savu nogurumu no lidojuma, un saņēma arī iedrošinošus aplausus. «Jūs esat labi draugi un palīdzējāt, kad tas bija nepieciešams,» pateicas dziedātāja nu jau iesilušajai publikai, kura vairs nav tik stīva kā pirmīt.
Kā jau paredzams, vislielāko sajūsmu un dejas izraisa Latvijā savulaik ļoti populārais hits «Young Blood», kuru grupa par prieku publikai spēlē pat veselas divas reizes. Pēc tā daļa viesu jau aktīvi pamet estrādi, arī paši TNAF nozūd, bet drīz vien atgriežas, solot dažas dziesmas no jaunā albuma «Simple Forms». Iekustinātā publika kļūst aktīvāka un atsaucīgāka uz pasākuma beigām, kamēr citi turpina doties mājās.
Grupa no Siguldas atvadās ar manu personīgo favorītu, jauno dziesmu «Rotten», tumšajā pilsdrupu estrādē beidzot radot jau iespaidīgākas sajūtas.
Mīnusi
* Koncerts tiek rīkots darba nedēļas vidū, turklāt norisinās apmēram 50 kilometru attālumā no Rīgas
* Labierīcības atrodas ārpus pasākuma teritorijas
* Katru reizi pēc došanās uz labierīcībām jāuzrāda somas saturs
* Kā jau Latvijā ierasts, bijām vidēji atsaucīga publika
* Apskaņošana varēja būt arī labāka
* Daudz klausītāju brīžiem vairāk pievērsās runām vienam ar otru, nekā tiešām skatījās vakara galveno mākslinieku priekšnesumu
* Iespējams, ka TNAF Latvijā nespēja pa īstam paņemt publiku un atnākušie nebija ļoti pazīstami ar grupas veikumiem
* Autobuss izbrauc vien tad, kad jau visi apmeklētāji devušies projām un stāvlaukums ir tukšs un kluss
Plusi
* Skaista un gleznaina norises vieta
* Labierīcības ir koptas, ir tualetes papīrs, iespējams nomazgāt un noslaucīt rokas
* Apmeklētājiem nodrošināta viegla un ātra pieeja grādīgajiem dzērieniem un našķiem
* Iespējams gan sēdēt uz soliņa, gan netraucēti atlaisties zālienā
* Viegli ieņemt vietas soliņu pirmajās rindās vai pie pašas skatuves
* Vakaru var baudīt nesteidzīgi, nav lielas burzmas
Secinājumi
Pēc lielajiem festivāliem un Lucavsalas rokkoncertiem šajā pasākumā nesagaidīju sāta sajūtu, taču, manuprāt, ne vienmēr ir nepieciešams «pieēsties» tā, ka vairāk nelien. Dažreiz nav ne vainas arī «panašķoties» un nesteidzīgi siltā vasaras vakarā baudīt tālu zemju mūziķu priekšnesumus mierīgā gaisotnē.