Tetovēšanās sezona var sākties

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Pavasaris, saule, jūra, aizvien kailāki un… izgreznotāki ķermeņi.

Domājams, ne viens vien, atkailinot savas ķermeņa daļas vai redzot citam, piemēram, roku izdaiļotu ar tetovējumu, sāk apsvērt iespēju padarīt krāsaināku arī kādu savas ekstremitātes daļu. Un kāpēc gan ne?!

Dvarionas turpinās tetovēties

«Tetovēties nolēmu pirms gada, kad manā dzīvē notika lielas pārmaiņas attiecībās. Toreiz vienu tetovējumu taisīju uz krūtīm, tieši virs sirds. Tā vēstījums bija cerība, ka šis zīmējums man varētu palīdzēt tikt galā ar radušos situāciju, kā arī mainīt dzīvi,» atklāj grupas «R.A.P.» līderis Artis Dvarionas. Viņš piebilst, ka tagad droši var apgalvot: tetovēšana ir sāpīgs process, taču fiziskās sāpes neesot nekas salīdzinājumā ar dvēseliskajām, ko toreiz viņam nācies pārdzīvot. «Starp citu, tolaik arī sāku veidot tetovējumu uz labās rokas, taču tajā nekāda īpaša vēstījuma nebija — vien skaists polinēziešu motīvs. Tā kā beidzot sācies silts laiks, esmu nolēmis šo tetovējumu turpināt, jo pagājušogad uztaisīju tikai pirmo kārtu,» apņēmības pilns ir mūziķis.

Trenējas ar banānu mizām

Arī Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Linda Mūrniece neslēpj — tetovēšanas process bijis sāpīgs. «Taču domāju, ka tas ir individuāli: kā cilvēks to jūt un uztver.» Mūrniece teic, ka viņas pirmais un vienīgais tetovējums bijusi dāvana jubilejā, un tā ornamentu — pūcīti — Linda izvēlējusies pati. «Uzskatu, ka man ar to pilnīgi pietiek: tas ir viens un ar to arī labs un īpašs,» stāsta Mūrniece.

Savukārt Iveta ar tetovēšanu saskārusies pavisam nejauši: savulaik viņa strādāja Kuldīgas rajona Pelču speciālajā skolā, tomēr darbs likās par grūtu, līdz Iveta avīzē izlasīja sludinājumu, ka skaistumkopšanas salonā vajadzīga tetovētāja. Šo ķermeņa apgleznošanas mākslu, kura saknes meklējamas dienvidu salās, viņa apguva, ņemot talkā banānu mizas. «Liekas, priekš kam tetovējums vajadzīgs? Bet tāds jautājums nepastāv, vajag, un viss. Vienai daļai cilvēku tā ir kā mānija, viņi gada laikā aptetovē pat visu augumu. Kāds vīrietis, kuram ir ģimene un bērni, iegāja tādā azartā, ka tik un tā pamanījās šai nebūt ne lētajai procedūrai atlicināt naudu,» stāsta meistare.

Gultā ar uztetovētu vīrieti — ķēmu

Iveta arī neslēpj: lai gan tetovējumiem priekšroku vairāk dod vīrieši, patiesībā viņi sadomājas, bet tad… nobīstas — īstajā brīdī psiholoģiski bankrotē. Iveta stāsta, ka reiz atnācis jauns puisis, kas nez kāpēc procedūras laikā sācis smieties. Savukārt itin bieži salona viesi esot rokeri: «Nesen uz rokas tetovējām lielu zīmējumu — ērgli uz moča. Kā no rīta desmitos sākām, tā piecos pēcpusdienā beidzām. Piecas stundas ir maksimālais laiks, ko var izturēt, bet sanāca nedaudz ilgāk.»

Iveta atminas kādu kuriozu gadījumu savā praksē: kāds 40 gadu vecs vīrietis vēlējās uz krūtīm uztetovēt briesmoni, kurš rāda pamatīgu mēli un kura ausis rotā auskari. «Sanāca zils vīrietis — ķēms. Nākamajā dienā uz salonu atnāca viņa sieva un vaicāja: «Ko jūs izdarījāt manam vīram? Tagad mums gultā ir liekais, kā mēs sadzīvosim trijatā?»»

Cietumā mazgadīgās tetovē rozītes

Runājot par daiļā dzimuma pārstāvēm, meistare teic, ka sievietes ļoti baidās par tetovējuma nozīmi: sak, lai tikai kāds nepadomā, ka viņa ir prostitūta. Taurenītim, lilijai, ķirzakai un rozītei ir simboliska nozīme, taču tas atkarīgs, kā to uztver sabiedrība un pats zīmējuma īpašnieks. «Cietumā tetovē to, kā dēļ cilvēks nonācis aiz restēm. Krievijas cietumos mazgadīgās meitenes tetovē rozītes. Lilijas zieda saknes meklējamas filmā «D’Artanjans un četri musketieri»,» — tā Iveta.

Arī viņa pati savu ķermeni nav atstājusi novārtā — meistarei ir interesants tetovējums, kas saistās ar laimīgu brīdi viņas dzīvē: «Kad sāku gaidīt savu mazo puisīti, uz kājas uztetovēju punktiņu zīmējumu domuzīmes veidā. Tas ir vēsturisks tetovējums, jo senajās ciltīs šī zīme liecināja par bērnu skaitu un to, cik kaujās cilvēks piedalījies».

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp
Uz augšu