Vai uzticēt savu skaistumu ķirurgam?

Arī par nodzīvoto laiku.Taču cena mūsdienās vairs nav tik dārga, jo vēlme izskatīties labi, līdz ar to arī labi justies radījusi jaunu ķirurģijas nozari — estētisko jeb plastisko ķirurģiju, kuras uzde­vums ir veidot cilvēkā dvēseles un ķermeņa harmoniju.

Ikviena ķirurģiska iejaukšanās saistīta ar risku. Kam jābūt gataviem, pieņemot lēmu­mu veikt iecerētās pārmaiņas? Rast skaidrību palīdzēja plastikas ķirurgs ar 18 gadu darba pieredzi Jānis Zaržeckis.

«Riskus, kam pacients ir pakļauts, izvē­loties veikt plastisko operāciju, es iedalītu trīs grupās.

Ķirurģiska operācija bieži vien ir saistīta ar narkozi. Tas ir pirmais risks, kas jāapzinās. Nosacīti daudz mazāks risks ir operācijās, kuras izdara vietējā anestēzijā. Ar tās palīdzību var veikt ausu korekcijas. Nereti iespējamas arī plakstiņu operācijas, izman­tojot lokālo atsāpināšanu, kā arī dažādu dzimumzīmju un citu ādas jaunveidojumu likvidācijas procedūras. Šai gadījumā pastāv nosacīti mazāks risks, mazāka varbūtība, ka pacientam radīsies sarežģījumi.

Cita kategorija jau ir operācijas, kurās pielieto narkozi. Tās laikā pacientam ievada dažādus medikamentus. Šodienas realitāte diemžēl ir tāda, ka gan pārtikas, gan sa­gandētās apkārtējās vides ietekmē daudzi kļuvuši alerģiski, un tas var izraisīt dažādas neprognozējamas reakcijas operācijas laikā, kas , savukārt var radīt bīstamus stāvokļus. Tātad pirmais risks ir narkozes — alerģijas risks, kas pastāv operācijas laikā. Par to īpaši jādomā cilvēkiem, kuri ir alerģiski pret kādu ēdienu, kaķu spalvām, kuriem ir astmatiskas problēmas. Ir cilvēki, kuriem ir alerģija pret konkrētiem medikamentiem. Visām šīm problēmām jāpievērš nopietna uzmanība, lai izvairītos no nevēlamām sekām.

Otra grupa, kas veido operāciju riskus, ir pats ķirurģiskais process. Tajā ļoti nopietnu vietu ieņem asinsrecēšanas traucējumi. Bez hemofīlijas, kas ir slimība, pastāv arī slēptas asinsrecēšanas problēmas, no kurām īpaši jāuzmanās. Piemēram — ātri parādījušies zilu­mi, kas lēni uzsūcas. Šiem pacientiem obli­gāti par savu problēmu jābrīdina ķirurgs un ļoti nopietni jāpieņem lēmums par ķirurģis­ku operāciju. Tādi cilvēki ir riska grupā, jo operācijas laikā viņiem var rasties lielas hematomas, asinsizplūdumi, grūti apturamas asiņošanas. Lai mazinātu risku, pirms ope­rācijas noteikti nepieciešami rūpīgi papildu izmeklējumi, noskaidrojot asinsrecēšanas spēju.

Vēl būtisks riska faktors pēc operācijas ir brūces dzīšana. Riska grupā noteikti ir cilvēki, kuriem brūces dzīst slikti: ilgi ir apsārtumi, veidojas iekaisumi, nereti pat strutas. Arī šis fakts ir ļoti svarīgs, izšķiroties par operāciju.

Apmierinošam pēcoperācijas periodam svarīgs ir arī fakts, kā ķermenis veido rētas. Viena no biežām pacientu sūdzībām ir, ka ārsts slikti sašuvis, tāpēc veidojas neglīta rēta. Iemesls tam ir cilvēka individuālās īpatnības, jo, pilnīgi vienādi sašujot brūci dažādiem pacientiem, veidojas visdažādāko rētu tipi, un, lai izvairītos no pārpratumiem, tas ir jāzina. Ir pacienti, kuriem rēta uzreiz kļūst glīta, šaura un gandrīz nemanāma, ir tādi, kuriem veidojas hipertrofas rētas, kas pat līdz sešiem mēnešiem var būt sarkanas un pamanāmas. Vissliktākās, bet tādas mūsu platuma grādos, par laimi, sastopamas reti, ir tā sauktās keloīdu rētas, kas nemitīgi aug lielākas un ļoti negribīgi pakļaujas ārstēšanai. Pacientiem ar šādu pieredzi no plastiskajām operācijām vajadzētu atteikties.

Trešā lielā grupa, kurai jāpievērš uzma­nība, ir pacienta psiholoģiskais stāvoklis. Kāda ir viņa dzīve, kā viņš jūtas, kāds ir viņa dvēseles komforts un kādu problēmu viņš vēlas atrisināt ar plastiskā ķirurga palīdzību. Pilnīgi droši varu teikt, ka atgūt zaudētu vīrieti operācija nelīdzēs, taču vilšanās var būt divkārša. Tāpēc ir svarīgi iepriekš formulēt, ko katrs gaida no operācijas. Šī ir viena no grūtākajām kontrindikācijām — pa­cients, kurš ar plastiskās operācijas palīdzību cerējis atrisināt savas samilzušās problēmas, atskārst, ka tas nav līdzējis…»

Konkrētie riski

Veicot sejas liftinga jeb sejas ādas pacelšanas operāciju, viens no biedējo­šākiem faktoriem ir saistīts ar bažām, ka seja var kļūt līdzīga maskai un zaudēt mīmiku. Svarīgi zināt, ka ne agrāk kā mēnesi pēc šādas operācijas cerēto nevajag gaidīt un zināms ādas nejutīgums var saglabāties vairākus mēnešus. Tas ir normāli. Ar jaunajām teh­noloģijām, ko izmanto plastiskajā ķirurģijā, sejas ādas pacelšanas operāciju iznākums ir ļoti dabisks. Tomēr jārēķinās, ka ar katru nākamo reizi tas var kļūt pamanāmāks.

Nemieru var radīt arī kādreiz vērots skats, ka āda abpus degunam nokarājas gluži kā «aizkari», kaut uz vaigu kauliem un de­niņiem tā ir jaunavīgi gluda.

Šāds efekts var rasties, ja ķirurgs ādu nav nostiepis vienmērīgi vai veicis to tikai atsevišķās vietās. Ja āda jau kļuvusi izteikti ļengana, tās savilkšanu vajadzētu veikt visai sejai kopumā.

Ne mazums bažu saistīts ar neziņu, kas notiks ar matiem pēc sejas ādas savilkšanas. Jo mazākas rētas galvas matainajā daļā, jo mazāka varbūtība, ka pēc operācijas daļa matu zudīs. Izmantojot endoskopisko ādas savilkšanas procedūru, šī problēma nerodas vispār. Vēl jāzina, ka mēnesi pēc operācijas nav ieteicams doties pie friziera, tāpēc par to nepieciešams padomāt laikus.

Par sejas sauļošanu pirms ādas savilkšanas operācijas jāteic, ka tam nav nozīmes, taču pēc tās no saules vai solārija jāizvairās mēnesi, reizēm pat trīs.

Smēķētājiem pirms jebkuras operācijas jāapzinās, ka smēķēšana apgrūtina asinsriti. Tas palēnina atveseļošanās procesa normālu norisi un palielina visdažādāko komplikāciju risku.

Statistika liecina, ka apmēram desmit pro­centos gadījumu pēc sejas ādas pacelšanas pacienti atveseļošanās periodā cieš no depresijas. To izraisa nepacietība. Šai periodā pacientam jāsaprot, ka zilumi, tūskas, kas klāj viņa seju, arī nepatīkamā sajūta ir pārejoša. Dažiem ar savu sākotnējo spoguļattēlu grūti samierināties.

Ne tik radikāla iejaukšanas ir plakstiņu plastiskā koriģēšana, taču arī šeit pastāv zi­nāmi riski. Ķirurgs nepietiekamas kvalifikācijas dēļ plakstiņa ādu var nostiept par maz. Tad krokas paliks redzamas kā iepriekš. Daudz sliktāk ir, ja āda nostiepta par daudz. Tas var draudēt ar nespēju pilnībā aizvērt plakstiņus. Šo defektu gan nevajadzētu jaukt ar pēcoperācijas laikā radušos īslaicīgo pietūkumu, kas pāriet. Vēl, neveiksmīgas operācijas dēļ apakšējais plakstiņš var 'izgriezties» uz āru. Vienu līdz divas nedēļas pēc operācijas tā ir normāla parādība, kas atkarībā no ādas tipa pāriet pāris mēnešu laikā, taču, ja tā ir ķirurģiska neveiksme, plakstiņa atjaunošana normālā stāvoklī ir sarežģīta. Par plakstiņu korekciju der zināt, ka šīs operācijas nelikvidē mīmikas krunciņas.

Daži cilvēki ir nemierā ar savu degunu un vēlas to koriģēt. Viņiem būtu svarīgi zināt, ka apmēram desmit līdz piecpadsmit procentos gadījumu pēc pirmās operācijas vēl nepieciešama neliela korekcija, kas nebūt nenozīmē operācijas neveiksmīgu iznākumu. Deguns ir veidots no ādas, gļotādas slāņa, skrimšļiem un kaula, kur katra daļa dzīst atšķirīgi. Tieši komplicētajā atveseļošanās procesā var rasties nelieli trūkumi: neērtības sajūta elpojot, gļotādas pietūkuma izraisītā sajūta, ka deguns ir ciet, un citas. Šos trūkumus ķirurgs viegli novērš atkārtotas korekcijas laikā.

Vienas no pieprasītākajām Latvijā ir krūšu korekcijas operācijas, un arī šeit jārēķinās ar varbūtējiem riskiem. Galvenais var būt kapsulofibrioze — katram pacientam zem muskuļa izveido kabatu, kurā ievieto implantu. Piecos procentos gadījumu pēc laika ap krūšu protēzi izveidojas cieta ,,kapsula», no kuras var atbrīvoties masējot vai guļot uz vēdera. Ja masāža nelīdz, implants ir jāno­maina ar atkārtotu operāciju. Vēl sievietēm nemieru var radīt nedrošība par rētām, kuru veidošanās tendences jau izanalizējām, kā arī bažas par krūšu nejutīgumu. Tas gan biežāk saistāms ar lielu krūšu samazināšanas un ļoti nokarenu krūšu plastikas operācijām, kad ķirurgam tās ,,jāuzmodelē» no jauna un to galiņi jāizvieto jauno krūšu vidū, kas ir komplicēti, tādēļ var rasties sarežģījumi ar krūšu galiņu asin­svadiem, jutīgumu un simetrijas saglabāšanu. Nomierināšanai jāteic, ka attīstoties tehno­loģijām, arī šis risks samazinās līdz minimu­mam. Krūšu korekcijas šodien veic, saglabā­jot ne tikai krūšu jutīgumu, bet arī zīdīšanas funkcijas.

Tuvojoties vasarai, pieprasītākas kļūst arī tauku atsūkšanas operācijas. Profesionāls ķirurgs pirms tās noteikti noteiks ādas elastīgumu, lai pēc operācijas izvairītos no neglītiem nokarenumiem. Ne­vienmērīgas tauku atsūkšanas dēļ ķermeņa aprises var kļūt viļņveidīgas vai grubuļainas. Taukus nevar atsūkt no apakšstilbiem un to nevajadzētu darīt no vaigiem. Ja no­vecošanās dēļ āda zaudējusi elastību, nav ieteicams atsūkt taukus no rokām, jo pēc operācijas var palikt lielas rētas.

Pēc tauku atsūkšanas vai liela liekā svara zuduma var būt nepieciešama ādas nostiepšana uz ciskām. Šīs operācijas galvenais risks ir lielas rētas, kuras parasti cenšas paslēpt cirkšņu apvidū, tomēr gadās, ka kustoties tās mēdz noslīdēt.

Nereti rodas vēlēšanās uzlabot vēdera izskatu, ko panāk ar tā plastikas operāciju. Tās galvenais risks ir audu šķidruma uzkrāšanās. Aptuveni desmit līdz divdesmit procentos gadījumu nedēļas laikā pēc operācijas var izveidoties ar audu šķidrumu pildīts » maisiņš», ko, iespējams, vajadzēs punktēt. Svarīgi ir zināt, ka pēc šādas operācijas paliek visai lielas rētas.

Tādi ir būtiskākie «Avēnija plus» apkopotie pieprasītāko procedūru riski, ar kuriem iepazīstinām savas lasītājas, jo tikai ar savstarpēju pacientu un ārstu uzticēšanos, esot informētiem un zinošiem, iespējams labākais rezultāts, kad apmierināti būs abi.

Ikviena pacienta sirdsmieram, tā būtu neatliekamā vai plastiskā operācija, svarīga ir apziņa, ka viņu operē profesionāls, pieredzes bagāts un jaunākajās tehnoloģijās kompetents ārsts.

Cik kvalificēti, tātad uzticami ir mūsu plastikas ķirurgi, ar šo jautājumu vēlreiz vērsāmies pie Jāņa Zaržecka.

Daudzu Latvijas plastikas ķirurgu konkurētspēja pasaules līmenī ir neapstrīdama. To nodrošina gan jaunāko informācijas tehnoloģiju izmantošanas iespējas, gan ne ar ko neaizvietojamās prakses pie pasaules līmeņa kolēģiem profesionālās pieredzes apmaiņas ietvaros, kur izmanto ikvienu iespēju apgūt jaunāko un modernāko. Flagmaņi plastiskās ķirurģijas attīstībā pasaulē, nenoliedzami, ir amerikāņi, ļoti spēcīga skola ir Brazīlijā, bet Eiropas līdere ir Francija, kurai tuvojas arī Vācija.

Runājot par pasaules tehnoloģiju pieejamību mūsu plastikas ķirurģijas klīnikās, ārsts uzsvēra, ka metodes ne ar ko neatšķiras, jo plastikas ķirurgu kongresi notiek pietiekami bieži un daudzi Latvijas speciālisti tajos piedalās.

Nemitīga profesionāla pilnveidošanās un pieredzes papildināšana veido profesionālu ķirurgu, bet zinošs, pret sevi vērīgs pacients ir garants, ka attiecības ar ārstu veidosies savstarpējas sapratnes, uzticēšanās un cieņas gaisotnē.

Ja esat satikusi ārstu, kurš palīdzējis apzināt jūsu raizes un ir gatavs tās visatbilstīgākā veidā novērst, atliek pieņemt pareizo lēmumu, izvērtējot gan tā gaišās, gan ne tik gaišās puses. Jo zinošāki būsim, jo veiksmīgāka būs mūsu izvēle.

Pilnu rakstu lasi žurnāla «Avēnija plus» pavasara izdevumā.