Tēlaini sakot, smokings vīrietim ir kā mugurā ģērbjams «kadiljaks» — elegants un perfekts. Īsta džentlmeņa zīmols.
Kas jāzina par smokinga valkāšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mūsdienās smokings ir mazliet transformējies un kļuvis brīvāks. Taču īpašos brīžos, piemēram, valsts līmeņa pieņemšanās un kāzās, ierašanās smokingā joprojām ir cieņas apliecinājums svinīgajai situācijai un tās dalībniekiem.
Savulaik smokingā ģērbās vienīgi sabiedrības bagātākā slāņa pārstāvji. To vilka tā dēvētajos cigāru klubos. Ne velti žaketei ir zīda atloki — lai pelni vieglāk nobirtu. Vēstures gaitā, veidojoties pilsoniskai sabiedrībai un turīgam vidusslānim, šis kungu tērps kļuva daudz populārāks.
Kā izpētījis latviešu modes vēsturnieks Igors Freimanis, nosaukums «smokings» pirmo reizi rakstu avotos minēts 1883. gadā Drēzdenes modes žurnālā «Europaische Modenzetung», kur Londonas modei veltītajā apskatā smokings nosaukts par frack jacket.
Arī Latvijā smokings kļuva populārs XIX gadsimta vidū, kad mūsu valsts jau bija Eiropas apritē un modē nāca viss, kas tika piedāvāts Vīnē, Varšavā, Berlīnē, Londonā un Parīzē. Šis kungu vakara tērps bieži pieminēts Erika Ādamsona un Aleksandra Čaka dzejā. Šodien Latvijā, sabiedriskai dzīvei kļūstot arvien plašākai, smokings vairs nav romantiķu, snobu un dendiju poētiskais simbols. Drīzāk tas apliecina nēsātāja piederību inteliģencei vai veiksmīgu darījumu aprindām. Par šo vakara tērpu daudziem jāsāk domāt jau tagad, jo tuvojas Vecgada balles, kas ir īsts smokingu laiks.
Kungiem, kuri vēl ne reizi nav uzvilkuši šo kostīmu, bet kurus gaida īpaši svinīgs pasākums, ieteicams to uzģērbt iepriekšējā vakarā mājās un mazliet pastaigāt — lai pierastu pie šī «mugurā ģērbjamā limuzīna». Ja jutīsieties neērti un stīvi, apkārtējiem būs acīmredzams, ka esat uzvilcis sev neatbilstošu, svešu apģērbu. Smokingu, tāpat kā ikvienu tērpu, jāprot nēsāt. Un neaizmirstiet, ka rokas gar sāniem jātur ar plaukstas virspusi uz priekšu — tā, lai pretimnācēji varētu saskatīt jūsu aproču pogas!
P. S. Ja dāma sarīkojumā vēlas ierasties vakarkleitā ar atkailinātiem pleciem, jāatceras, ka džentlmenim šādā gadījumā jābūt tērptam smokingā.
Ievēro
- Tauriņš — klasiskajā variantā pie smokinga nēsā tikai melnu tauriņu, kas darināts no zīda, tafta, samta vai ripsa. Mūsdienās mēdz valkāt arī citas krāsas kaklasaiti, pieskaņojot to dāmas vakartērpam. Tauriņa lentei jāatrodas zem apkakles stūriem. Aizmugurē — zem žaketes.
- Žaketes apkakle — nedrīkst atrasties zemāk par tauriņa lenti.
- Pie smokinga velk tikai baltu kreklu, kam parasti ir stāva apkakle ar nelieliem atlokiem zem zoda. Taču var vilkt arī kreklu ar atlokāmu apkakli.
- Krekla apkakle — nedrīkst būt pārāk vaļīga.
- Krekla pogājumam jābūt slēgtam, pretējā gadījumā pogām jābūt melnām un rotātām ar pērlēm, kristāliem vai briljantiem. Šādā gadījumā jāpiemeklē arī tām atbilstošas aproču pogas.
- Smokingu nevajadzētu atpogāt svinīgā brīdī un sarunājoties ar dāmu.
- Krekla aproces — sniedzas līdz plaukstas platākajai vietai. Ir saskatāmas aptuveni 1,5 līdz 2 cm, skatam atklājot aproču pogas.
- Smokingu var nēsāt ar vesti, tikai jāraugās, lai tā nosegtu bikšu jostas daļu.
- Josta — pietiekami pieguloša, jo tās funkcija ir turēt gludi nostiepto kreklu. Jostas krokām jābūt lejupvērstām.
- Smokinga biksēm obligāti jābūt nošūtām ar 1–1,5 centimetrus platu zīda lenti.
- Bikšu stara — aizmugurē sniedzas līdz kurpes zolei, bet priekšpusē veido vienu kroku.
- Zeķes — protams, melnas.
- Smokinga kurpes — īsta, kvalitatīva āda (vai lakāda); ar plānu zoli. Nedrīkst būt ar rotājumiem!