īso kursu lamuvārdos

«Izteikumi, kas vecmāmiņām liek šausmās saķert galvas, divdesmitgadnieku vidū ir pilnīgi normāli, un, pats galvenais: tie vairs nav rupji. Es, protams, nerunāju par to sākotnējo nozīmi, bet to, kā tie tiek izmantoti mūsdienu latviešu valodā,» informē sieviete.

Zemāk apskatāmi viņas skaidrojumi par ikdienā bieži lietotiem lamuvārdiem. Brīdinām – tiek lietota necenzēta valoda!

Pist – šis visnotaļ parocīgais vārds un tā daudzie atvasinājumi, piemēram, papist, iepist, sapist, izpist bieži uzpeld katra kārtīga jaunieša ikdienas valodā. Tas pārsvarā tiek lietots dažādās nozīmēs: apzīmējot seksu – vakar izpisu šito ma**u. Tomēr visbiežāk ar šo vārdu tiek apzīmēta darbība uz priekšu: pišam uz veikalu, pišam dzert. Samērā bieži pist var aizstāt visdažādākos darbības vārdus, piemēram: iepist šotu, iepist pa muti, sapist dzīvi.

Bļeģ – viens no iecienītākajiem un biežāk izmantotajiem slenga vārdiem, kādu lieto gan mazie, gan lielie. Bļeģ, protams, ir aizpeldējis ļoti tālu no savas oriģinālās nozīmes krievu valodā un ir kļuvis par pārsteidzoši daudzpusīgu un labskanīgu vārdu, kas var paust visdažādākās emocijas: sarūgtinājumu, vilšanos, pārsteigumu, dusmas, bailes vai teju jebko citu. Varētu teikt, ka tas tiek izmantots kā izsauksmes vārds vai vienkārši kā komats vai izsaukuma zīme. Ja bļeģ tomēr neliekas jums patīkams un ērts, tad nākamreiz, izdzirdot bļeģ no kaimiņa, pusaudža vai kāda politiķa, automātiski pārtulkojiet šo frāzi uz ak, manu dieniņ vai drit vai kociņ.

Lohs – pavisam pierasts vārds, ar kuru paust negatīvu viedokli par vīriešu kārtas pārstāvi. Par lohu var saukt savu bijušo vai, piemēram, čalīti, kurš ir neglīts no vaiga, turklāt izskatās pēc pamuļķa, bet cenšas tev pievērst uzmanību. Draudzeni, kura tev nospēra mīļāko lūpukrāsu, tu par lohu vis nesauksi. Te būtu vietā vārds lose, kas sieviešu dzimtē atbilst vārdam lohs.

Cepī – pārsteidzošā kārtā esmu novērojusi, ka daudzviet šis ļoti ierastais slenga vārds tiek skaidrots kā «sadusmot» vai «kaitināt», taču nē: ja tavs čoms (jā, jā, šis vārds patiesi joprojām tiek izmantots!) saka: man riktīgi cepī šitais bīts, tad labāk dziesmu nepārslēdz, jo cepīt nozīmē patikt.

Faking – diez vai mūsdienu sabiedrībā ir iespējams nodzīvot kaut dienu, nedzirdot vai nelietojot šo vārdu. Faking nebūt nav rupjš. To izmanto visi un visur, to noliegt, sakot, ka «manā ģimenē tādus vārdus nelieto» vai «es tādus vārdus mutē neņemu», ir tikpat naivi kā apgalvot, ka SC ir cēla partija. Faking ir gluži vienkāršs nelokāms īpašības vārds, kas rosina pievērst uzmanību aiz tā sekojošajam, bieži vien to iekrāsojot negatīvi. Piemēram: nostrādāju četras faking stundas; negribu redzēt to faking lohu.

Bičīt – samērā bieži izmantots vārds, kas apzīmē to, kā latviskais sinonīms būtu dirst, dirsties, piekasīties, piepisties. Ko tu man bičī virsū? Šitā vecene tā bičījās tam čalim! Jā, ar sākotnējo lietvārdu bitch, no kura šis vārds atvasinājies, te nav gandrīz nekāda sakara.

Ahujeķ/ahujenna/zaibis/zajebal/nahuj/pohuj – šie no lielās Krievijas aizgūtie vārdiņi ir populāri ne tikai kārtīgu Kagora kapātāju vidū, bet arī visnotaļ kulturēlu jauniešu aprindās. Ahujeķ, kā arī ahujenna tiek izmantoti kā izsauksmes vārdi pozitīva vai negatīva pārsteiguma paušanai. Pārsvarā tomēr pozitīva. Piemēram: Šitais tak ir ahujenna!Vēl pozitīvāks ir vārds zajebis, kas gandrīz vienmēr pauž priecīgas izjūtas. Piemēram: Šitā filma ir zaibis! Laiks šodien zaibis! Turpretim zajebal nozīmē bēdīgu saviļņojumu un apnikumu. Zajebal man šitā ma**a! Zajebal tas darbs! Nahuj visbiežāk tiek lietots kā kāpēc sinonīms. Nahuj man šitas ir jādara? Nahuj tu stulbs esi? Varētu domāt, ka pohuj ir nahuj brālis, tomēr tas visbiežāk norāda uz kādas lietas vai darbības nesvarīgumu. Piemēram: pohuj to Jāni. Man pohuj, ejam dzert.