Nākamais, ko uzreiz pēc apsveicināšanās vaicā lama Nīma, ir: pasakiet savu dzimšanas datumu un gadu, es gribu palūgt par jums. Lūk, tikšanās – intervija ar tibetiešu mūku, kurš tūlīt pat Rīgā veiks kādu īpašu rituālu, sākas ar lūgšanu par intervētāju. Arī otrais jautājums nāk no viņa, nevis no manis. „Esmu atbraucis šurp strādāt un tāpēc maksimāli piepildīt tam atvēlēto laiku! Sakiet, lūdzu, uzreiz - kā es jums, konkrēti jums, varētu būt noderīgs?”
Tibetieši steidzas palīgā Latvijai
Ak, mīļais lasītāj, kaut tu spētu uzķert pareizo intonāciju un saprast, ka lamas Nīma teikti, tie absolūti neizklausās kā bieži dzirdētie un nereti bezpersoniskie: kā varu tev palīdzēt? Galu galā tos saka cilvēks, kurš tikko „iznācis” no tā dēvētā lamu retrīta, kas nozīmē praktizēšanu trīsarpus gadu garumā nošķirtībā no visiem. Ļoti gribētos, lai, lasot turpmākās rindas, kā fonu vai esenci jūs justu, ka var arī tā: lūgt par citiem, ne sevi, darboties tāpēc, lai pasaulē būtu mazāk ciešanu, nevis sev siltāka vieta... Šajā laikā un valstī, kurā tik daudz solījumu un vārdu, vārdu, vārdu, lai mazais tibetiešu mūks atgādina, kas ir kas tajā, ko mēs dēvējam par dzīvi! Kurā brīdi aizgājis šķērsām pasākums, ka tik daudzas lietas – vai tās būtu valstiskas institūcijas vai sabiedriskā ēdināšana, nemaz nerunājot par skolām, dakteriem un citām pietiekami liktenīgām, tā sakot, pieturzīmēm jebkura cilvēka dzīvē, kurā brīdī jautājums „kā es ar savām iespējām varu PALĪDZĒT TEV?” vairs nebija galvenais!?
Nav runa par to, ka visiem jākļūst par budistiem, absolūti nē, īpaši, ja atceramies pašreizējā Dalailamas teikto: katrā vietā jāturas pie savas tradicionālās ticības. Visās garīgajās mācībās viens no būtiskākajiem aspektiem vienmēr ir bijis kalpošana otram, tas ir kosmiskais likums. Būtībā arī universālas zāles pret visām ķibelēm, sākot ar veselības problēmām, beidzot ar drūmām domām par dzīves bezjēdzību. Pārslēdzot uzmanību no sava ego uz plašākām lietām, daudz kas šķietami neatrisināms pats no sevis atrisināsies.
Lama Nīma, tikko iznācis no pieminētā lamu retrīta, skolotāja sūtīts, taisnā ceļā ieradies Latvijā. 2009. gada rudenī Rīgā bija cits mūks – Ngavangs, kurš toreiz veidoja Medicīnas Budas mandalu (par to arī varējāt lasīt TVNET). Jau toreiz kādā sarunā viņš ieminējās, ka pavasarī gribētu atbraukt vēlreiz un veidot Taras mandalu. Lama Ngavangs novērojis un sajutis, ka vajadzētu palīdzēt Latvijas sievietēm. Pirmkārt, pie mums esot ļoti daudz šķirtu ģimeņu, otrkārt, tieši šobrīd daudz uz saviem pleciem nākas iznest galvenokārt sievietēm. Daudz vientuļu sieviešu. Tara tad ir īstā, kuru aicināt palīgā. Katram ir sava tuvākā dievība, savs aizbildnis, un Nīmam tā ir tieši Tara.
Lama Nīma stāsta:
„No sava kolēģa dzirdēju, ka Latvijā ir daudz šķirtu ģimeņu - dažādu iemeslu dēļ. Neesmu nekāds liels mākslinieks, taču tās prakses, ko veikšu, enerģija, ar ko strādāšu, veidojot mandalu, palīdzēs harmonizēt vidi, novērst bailes un sasprindzinājumu. Tas savukārt dāvās cilvēkiem prieku. Arī tiem, kuri nāks uz rituālu, pilnībā jānododas notiekošajam, jāaizmirst par blakus lietām. Vislabākais būtu, ja viņi arī koncentrētos darīt lietas tieši citu, ne savā labā. Faktiski rezultāts tam būs arī pašam savu lietu sakārtošanās. Ja vēlēsies, lai citi būtu laimīgi, visātrāk laimīgs kļūsi tu pats.
Bet runājot par šķiršanos: cilvēki reizēm, cenšoties atrast laimi, izjauc to, kas viņiem jau ir. Nenovērtē. Tas notiek nezināšanas dēļ, bet tāda ir cilvēka daba, tas ir normāli. Galvenais, jāmācās būt gudriem, lai vienmēr mācētu pareizi saprast katru situāciju. Ja situācija ir pareizi izprasta, viss nokārtojas. Bet saprast māca garīgās prakses, piemēram, joga. Ģimene – tā vienmēr ir karmiska saikne, attiecības ģimenē ir īpaši spēcīga garīga prakse, tā ir ļoti augsta līmeņa prakse. Jābūt pacietīgiem. Un, ja vēl ģimenē ir bērni... Vientuļajām sievietēm savukārt ir labi pārus samierināt, likt cilvēkiem atrast vienam otru.”
Vīrieši bez sieviešu palīdzības nevar
„Ir trīs indes, kas posta apziņu: nezināšana jeb tumsonība, pieķeršanās un negatīva domāšana. Tās rada visas pārējās negatīvās emocijas. Mandalas veidošanas laikā tās tiek it kā iemidzinātas: pilnībā nododoties praksei, tev jau arī tam nav laika. Līdz ar to negatīvās domas aiziet, atveras enerģija pozitīvai plūsmai un Tara ar savu svētību var ienākt mūsos.
Tā kā Taras mandala saistīta ar balto gaismu, ūdens elementu, kas pats par sevi nomierina, jau ienākot telpā, cilvēks izjutīs dziļu mieru. Tarai ir 21 izpausmes forma, katra no tām atbild par kaut ko un palīdz balansēt: kāda par veselību, kāda par ceļojumiem, kāda iznīcina bailes utt. Atrodoties blakus mandalai, piedaloties rituālā, cilvēks sevi harmonizē.”
Daudzas sievietes tieši šoziem saskārās ar dažādām īpatnējām ginekoloģiskām problēmām, ilgstošām, it kā beziemesla asiņošanām un citām lietām. Zinoši mediķi, kuriem piemīt arī smalkā redze, teica: tādā veidā sievietes attīrās, turklāt ne tikai par sevi, bet sabiedrību, nākamajām paaudzēm utt. Kā lama, kurš ir arī dziednieks, to var komentēt?
„Runājot par ginekoloģiskajām kaitēm, Taras rituāls arī palīdz tās risināt. Arī citas slimības, jo Taru uzskata par visu augu māti: pateicoties viņas žēlastībai, uz zemes parādījās pirmie ārstnieciskie augi. Un tas, ka sievietes uzņemas daudz, arī citu problēmas, attīroties par viņiem, – tā ir taisnība. Sieviete ir ļoti mobila, sievietes spēj visu situāciju tvert kopumā, vīrietis savukārt ir vienvirziena būtne: līdz ar to tieši sievietēm parasti jāpieņem nopietni lēmumi. Šis vispār ir tāds laiks, kad vīrieši bez sieviešu palīdzības nevar, jo viņās ir šis lielais, glābjošais mātišķais spēks.”
Pastāstiet, lūdzu, kā tas ir – trīsarpus gadus ilgs retrīts?
„Vēlme tādā doties man bija jau sen, gribējās tikt galā ar savām nepilnībām, kuras man piemīt tāpat kā jebkuram. Man bija arī ļoti labs skolotājs un padomdevējs. Viņš gan mani brīdināja, ka tas nebūs viegli, lai labi padomāju, bet es jau ilgi tam biju gatavojies. Turklāt tas notika kādā no Himalaju svētajām vietām. Patiesībā šādu praksi, ja ir kārtīgs padomdevējs, var veikt ikviens, tāpat arī sasniegt rezultātus. Var teikt arī, ka tieši šis retrīts atveda mani uz Latviju: iznācis no tā, pat nepaspēju ar draugiem pakontaktēties, kā skolotājs atsūtīja mani šurp, palīdzēt Latvijas cilvēkiem. Viss retrīta laikā sasniegtais tagad tiks novirzīts palīdzībai Latvijai. Es jūtu saikni ar Latviju, man viss šeit izraisa sajūsmu un ir ļoti patīkami te atrasties.
Bet vispār es ļoti jūtu savu skolotāju spēku: man ir dažādi skolotāji bijuši, arī Karmapa. Kas es viens bez viņiem būtu! Nekas, tāds mazs tibetiešu lama... Bet tā kopā ar mani, virs manas galvas, ja tā var teikt, te atrodas visa mana skolotāju līnija.”
Neliela paklačošanās jeb Daži paši par sevi runājoši fakti
Arī manam paziņam bija audience pie lamas Nīma. Sazvanījāmies nākamajā dienā: „Atvaino, Baiba, ka uzreiz tev nepiezvanīju, bet es biju tā pārņemts un tādā starā par lamu! Tik pozitīvs un gaišs cilvēks! Nevienu vārdu nerunājām par budismu vai kādām praksēm. Esot blakus viņam, man vispār nebija nekādu jautājumu. Un uz vienīgo, ko būtu vaicājis, viņš tāpat atbildēja. Tik jauns puisis, bet jau pilnībā realizēts praktiķis.” Paziņa esot uzaicinājis uz Devas Premal un Mitena koncertu; lama atteicis - daudz jāstrādā.
Nīma tulkojumā nozīmē Saule. Kad lūdzu lamu pastāstīt par savu vārdu, viņš ne pārāk to vēlējās darīt. Kā tulkotāji teica – laikam kautrējas. Pēc tam jau par to parunājāmies gan, no sirds. Neatstāstīšu, iznāca ļoti privāti, bet Saules spēku šajā cilvēkā var just, par to esiet droši.
Noslēgumā
Nekas nav nejauši. Arī tas, ka šis raksts iznāk Mātes dienas laikā, kaut speciāli tā nebija plānots. Dažādās garīgajās tradīcijās godina, sauc palīgā, pateicas, izmisīgi lūdz sievišķo spēku: vai tā ir enerģija, vai tam ir vārds un veidols – Māra, Laima, Durga, Māte Marija... Visas neuzskaitīt. Protams, arī Tara; uzskata, ka viņa kā mīloša māte zibenīgi steidzas palīgā, viņa spēj mūs pārnest pāri ciešanu okeānam. Senās mācības runā par to, ka zemes spēks saistīts ar sievišķo pirmsākumu, bet debesis ar vīrišķo. Taru vislabāk var satikt dabā, viņa arī ir daba: augi, koki, putni, protams, arī zeme. Lama teica, ka Taras svētību ļoti vienkārši var dabūt, tikai jāatveras... Pirmajās pavasara dienās, staigājot pa mežu un runājot ar Lielo Māti (gan jau kādam tās vārds ir arī Tara), domāju, kas tie par cilvēkiem, kuri savas Mātes sejā varējuši iemest tukšās pudeles, čipsu pakas, izsmēķus. Iznākot no meža, pirmais, ko ieraudzīju: kāds vīrietis atvēra logu un trekni nospļāvās tikko sadīgušajā zālītē... Tiešām laikam vienkāršam, kalnu klosterī audzinātam, smaidīgam mazam mūkam, knapi trīsdesmit gadus jaunam puisim, jābrauc uz Latviju mācīt mums mīlēt māti, sievieti un visu mūsu Lielo Māti - Zemi, kura vienmēr, lai cik pašai būtu grūti – zivtiņas viņas ūdeņos slāpst, vulkāni verd, koki raud, lai tos necērt, – vienmēr ir gatava mums palīdzēt. „Tev būs savus vecākus godāt, lai tu ilgi un laimīgi pats dzīvotu” - laikam tā bija??
Īsa uzziņa:
*Tara ir visvairāk godātā sievišķā dievība Tibetā, dažkārt to dēvē par Driolmu. Leģenda stāsta, ka Tara dzimusi no lielā Avalokitešvaras asaras, tai ir dažādas manifestācijas – Baltā, Zaļā, Melnā...
*Apmeklējot tādu pasākumu, vēlams ģerbties ērti lai var ērti sēdēt meditācijā. Var ņemt līdzi paklājiņu, būs iespēja sēdēt arī uz krēsla.
Telpā nedrīkst sarunāties, jāievēro klusums.
*Ienākot telpā, jāizrāda cieņa Lamam un dievībām, sasveicinoties. Saņemsiet aprakstu par rituālu un Taras mantru ar tās skaidrojumu.
*Nav obligāti skaitīt mantru vai veikt kādu praksi, kaut gan katrs var veikt savu praksi, ja tāda ir, var vienkārši atrasties mierīgā noskaņojumā un baudīt miera/SHANTI stāvokli, tādējādi piedaloties rituālā un gan saņemot, gan dodot pozitīvo enerģiju.
Taras mandalu lama Nīma veidos viesnīcā „Augustīne”, Rīgā, Alauksta ielā 1, 8.-16. maijā.
Ierašanās laiks: 10.00 – 19.00.
Telefons uzziņām : 2 6308132; 29635097
Cenā norādīts ir vēlamais ziedojuma apjoms, bet ziedojumi ir brīvprātīgi un katrs var ziedot pēc iespējām!
Vairāk www.sorig.lv





