Kā liecina pētījuma rezultāti, potītes pakasīšana sagādā pat lielāku apmierinājumu nekā muguras kasīšana.

Lai noskaidrotu, kura ķermeņa daļa visjutīgāk reaģē uz kasīšanu, zinātnieki no Starptautiskā niezes pētniecības foruma aicināja piedalīties eksperimentā brīvprātīgos vecumā no 22 līdz 59 gadiem un niezes izraisīšanai ierīvēja viņu muguru, potīti un apakšdelmu ar samta pupām (Mucuna pruriens).

15 minūšu laikā pēc ierīvēšanas brīvprātīgie nedrīkstēja kasīties, un pētnieki lūdza viņus novērtēt, cik stipra nieze ir katrā vietā. Pēc atturēšanās zinātnieki pakasīja apstrādātās vietas ar laboratorijas birsti, lūdzot eksperimenta dalībniekus novērtēt, cik patīkamas sajūtas tas izraisa.

Eksperimenta rezultāti parādīja, ka

visstiprāko niezi brīvprātīgie izjuta tieši potītē un arī tās pakasīšana izraisīja vislielāko un ilgāko apmierinājumu.

Tikmēr apakšdelms bija visnejutīgākais gan pret niezi, gan kasīšanu, kuras radītais apmierinājums bija daudz īslaicīgāks un vājāks.

«Interesanti, ka potīte izrādījās visvairāk niezošā vieta un tās kasīšana sagādāja arī vislielāko patiku, jo parasti par visiecienītāko vietu kasīšanai tiek uzskatīta mugura,» atzina Starptautiskā niezes pētniecības foruma dalībnieks un kognitīvās neirobioloģijas profesors Frensiss Makglouns.

Lai arī pagaidām nav skaidrs, kāpēc potīte visjutīgāk reaģē uz niezes izraisītāju un arī uz kasīšanu, zinātnieki skaidro, ka, iespējams, šis jutīgums radies evolūcijas rezultātā.

«Ja kaut kāda darbība ir patīkama, piemēram, niezošas vietas pakasīšana, tam ir kāds iemesls.

Iespējams, evolūcijas gaitā potīte kļuvusi visjutīgākā pret niezi un kasīšanu, jo mūsu pēdas saskaras ar mikrobiem, blusām un tā tālāk,» skaidroja zinātnieks.

«Nieze ir ļoti spēcīga sajūta. Man bija kāds pacients, kas bija zaudējis pēdu, un viņu mocīja fantomsāpes, taču visvairāk viņam nelika mieru fantomnieze starp pirkstiem,» piebilda Makglouns.