Kā apliecina viens no pēdējiem amerikāņu zinātnieku veiktajiem pētījumiem, garas darba stundas būtiski palielina risku kļūt nomāktam un ieslīgt depresijā, neatkarīgi no tā, cik stresa pilns ir pats veicamais darbs!
- Kādi ir biežākie depresiju cēloņi 29. novembris, 2011
- Gaismas spīdināšana ausīs palīdz pret ziemas depresiju 9. novembris, 2011
- Neveselīgs uzturs palielina depresijas risku 27. janvāris, 2011
- Sieviešu klubs:
Pētījumā, kura ietvaros sešus gadus tika novēroti 2123 ierēdņi secināts, ka darbiniekiem, kuri birojā strādāja vidēji vienpadsmit stundas dienā,
risks saslimt ar depresiju bija aptuveni divarpus reižu lielākas nekā viņu kolēģiem, kuri dienā strādāja septiņas, astoņas stundas.
Saikne starp ilgajām darbadienām un depresiju joprojām pastāvēja arī pēc tam, kad pētnieki ņēma vērā arī tādus papildu faktorus kā darba spriedze, atbalsta līmenis darba vietā, alkohola lietošana, smēķēšana un hroniskas fiziskās slimības.
Lai gan šā pētījuma rezultāti sakrīt ar agrāko pētījumu rezultātiem, Braiens Bruno (Bryan Bruno), Lenokshilas slimnīcas (ASV) psihiatrijas nodaļas priekšsēdētājs, apgalvo, ka palielinātā riska pakāpe ir pārsteidzoša.
«Ikdienā lielākoties strādāju ar depresijas pacientiem, un patiesi –
šī slimība pārsteidzoši bieži attīstās tieši darba stresa dēļ,» novērojis Braiens Bruno.
Tāpat šajā pētījumā atklāts, ka vidējā līmeņa darbiniekiem, kuri strādā vairāk par astoņām stundām dienā, ir lielāka nosliece uz depresiju nekā augstākā līmeņa darbiniekiem.
Tomēr nav novērots, ka darba dienas garums ietekmētu labāk apmaksāto, augstākā līmeņa darbinieku, piemēram, komandas līdera, direktora, politikas vadītāja un citu garīgo veselību.
«Iespējams, tas saistīts ar to, ka augstākā līmeņa darbinieki vairāk veic darbu, kas viņiem patīk. Ja mums ir vairāk kontroles pār to, ko mēs darām, varam izvēlēties sev patīkamākus pienākumus,» uzskata Alans Gilinbergs (Alan Gelenberg), Pensilvānijas štata universitātes psihiatrijas nodaļas priekšsēdētājs.
