Grāmatas, ar ko iepriecināt sevi, draudzeni vai mammu! (12)

Konstanca, 1410. gads. Kad grāfs Ruperts Splendids lūdz skaistās Marijas roku, viņas tēvs, meistars Matīss Šērers gandrīz nespēj aptvert savu laimi. Taču tēvs nenojauš, ka iznesīgo precinieku interesē tikai viņa meitas prāvais pūrs un, lai to dabūtu, grāfs būs gatavs arī uz noziegumu.
Marija un viņas tēvs kļūst par nežēlīgas intrigas upuriem, turklāt meitene ar kaunu tiek padzīta no pilsētas bez tiesībām tur jebkad atgriezties. Lai izdzīvotu, Marijai jāpārdod savs ķermenis. Bet meitene negrasās padoties. Viņa domā par atriebību… Romānu sarakstījuši vācu rakstnieki dzīvesbiedri Inī Kloke (Iny Klocke) un Elmars Volrats (Elmar Wohlrath). Inī Lorenca (Iny Lorentz) ir viņu kopējais pseidonīms. Daiļrades sākumposmā abi autori aizrāvušies ar fantāzijas literatūru, bet kopš 2003. gada pievērsušies vēsturiskajam žanram. Viņu romāni regulāri atrodas bestselleru sarakstu augstākajās vietās. (Zvaigzne ABC)

Ellena Matsone, dzimusi 1962. gadā, ir laidusi klajā septiņus atzinīgi vērtētus romānus. Rakstniece ir saņēmusi virkni literāru balvu, tai skaitā Svenska Dagbladet literatūras balvu 1998. gadā un Selmas Lāgerlēvas literatūras balvu 2011. gadā. Neviens nepazīst Grētu Garbo tik labi kā Vendela Berga, meitene, kas kļuvusi par 20. gadsimta sākuma ekrānu zvaigznes pavadoni un privātsekretāri Holivudā. Vendela sargā Grētu no uzmanības, palīdz viņai parakstīt kontraktus un noguldīt naudu. Viņas abas dzīvo, strādā un ceļo, kopā ar Grētas mīļākajiem vai vienatnē. Ir trīsdesmitie gadi, Grētas Garbo slavas uzplaukums. Viņa spēlē Annu Kristi, Matu Hari un karalieni Kristīnu. Tomēr viņa ir savas slavas gūstekne un sapņo atkāpties, gluži kā karaliene atkāpās no troņa. (Kontinents)

Elizabete Barda ir amerikāņu žurnāliste un rakstniece, kuras raksti par mākslu, dizainu, ceļojumiem un ēdienu publicēti tādos slavenos preses izdevumos kā «The New York Times», «The International Herald Tribune», «Harper's Bazaar» un citos. «Pusdienas Parīzē» ir viņas pirmā grāmata. Tā guva izcilus panākumus, nokļuva «The New York Times» un internacionālajos bestselleru sarakstos. Viņa saņēmusi arī vairākas literārās balvas un «Gourmand World Cookbook Award for Best First Cookbook» (ASV) 2010. gadā. Mīlestība no pirmā acu uzmetiena – Elizabeti tā piemeklē trīskārši. Spriganā amerikāniete iemīl Parīzi, franču virtuvi un Gvendālu, īstenu francūzi. Visu notiekošo viņa apraksta savdabīgā, amerikāniski vaļsirdīgā dienasgrāmatā, atklājot gan izsmalcinātās lielpilsētas burvīgākos nostūrīšus, gan dažādus romantiskus un kulinārus starpgadījumus. Stāstu par triju mīlestību apvienošanu caurvij maigs, vietām draisks un neapšaubāmi sirsnīgs humors. Turklāt ikviens notikums Elizabetes un Gvendāla dzīvē ir papildināts ar pavisam īstām (un izmantojamām!) ēdienu receptēm. (Zvaigzne ABC)

Jāņa Rozes apgādā klajā nākusi grāmata «Mode. 100 būtiskas idejas» – 100 esejās lasītāji varēs iepazīties ar visnozīmīgākajām modes tendencēm, kaprīzēm, revolucionāriem jaunievedumiem un aksesuāriem, kā arī dažādiem kultūras, popkultūras un subkultūras fenomeniem, kas ietekmējuši arī mūsu ģērbšanās stilu 21. gadsimta sākumā.
Grāmatā «Mode. 100 būtiskas idejas» ir parādītas un skaidrotas revolucionārās izmaiņas sieviešu apģērbu modē no 1900. līdz 2010. gadam. Idejas aprakstītas hronoloģiskā secībā un sakārtotas, laika nogrieznī iezīmējot pārmaiņu punktus.
«Mode. 100 būtiskas idejas» mudina uz mūsu ikdienas garderobi paraudzīties ar zinošāku skatienu, uzzināt tādus modes vēstures faktus kā to, ka pirmie bikini publikai šķita skandalozi un tos demonstrēt atļāvās vienīgi striptīza dejotājas, ka dubultās vīles un kniedes džinsos parādījās Zelta drudža laikos, lai vienkāršais darba apģērbs kļūtu izturīgāks, ka T krekls 20. gadsimta sākumā bija vīriešu apakšveļa, ka datortehnoloģijas ienāk arī modes industrijā utt. Grāmata ietver izvērstus aprakstus par modes pasauli un bagātīgu ilustratīvo materiālu. (Jāņa Rozes grāmatu apgāds)

Marks Levī ir nepārspēts franču sentimentālā romāna meistars. Viņa darbi tulkoti 45 valodās un pārdoti vairāk nekā 27 miljonos eksemplāru visā pasaulē. Stīvens Spīlbergs par diviem miljoniem dolāru iegādājies Marka Levī pirmā romāna «Starp debesīm un zemi» ekranizācijas tiesības. Romāns «Ikviens vēlas mīlēt» 2008. gadā iznācis uz lielajiem ekrāniem. Londonas centrā risinās dzīvespriecīgs un pacilājošs stāsts par draudzību, mīlestību un cilvēku likteņiem. Divi vientuļie tēvi nolemj sākt jaunu dzīvi un kopā ar bērniem apmetas zem viena jumta. Viņu kopdzīve balstās uz diviem likumiem - nekādu aukļu un nekādu sieviešu mājās... Tomēr, lai cik augstu abi vīrieši vērtētu savu draudzību, sirds ilgojas pēc kā vairāk. Tāpēc draugi – katrs savā veidā - turpina meklēt īstu laimi. (Kontinents)

Katrā Gundegas Repšes stāstā ir kāds precīzi izvēlēts materiālās pasaules tēls, reizēm pat sadzīviski ikdienišķs priekšmets vai detaļa, kas kļūst par galveno varoņu vērtību katalizatoru un apliecinājumu vēlmei pēc garīga brieduma. «Metaforā rakstnieks kā rasas pilē cenšas atspoguļot visu okeānu,» tā Gundega Repše vēlāk formulēs vienu no savas mākslas svarīgākajiem principiem, kas gadu gaitā iegūst arvien lielāku stila izsmalcinātību un sarežģītāku musturu. (Zvaigzne ABC)

Latvijā iemīļotā rakstniece Filipa Gregorija ir viena no labākajām vēsturisko grāmatu autorēm. Viņa spēj apvienot izdomu un vēsturi prasmīgāk nekā daudzi citi šā žanra pārstāvji. Tas lieliski atklājas viņas jaunajā romānā «Baltā princese». Autore iezīmē Anglijas vēsturi piecpadsmitā gadsimta beigās, radot aizraujošu stāstu. Latvijā izdoti Filipas Gregorijas romāni «Otra Boleinu meita», «Dzimusi karaliene», «Henrija VIII meitas», «Boleinu mantojums», «Baltā karaliene», «Fortūnas rats», «Jaunavas mīļākais». Elizabetes Jorkas sirds pavēlnieks Ričards Trešais ir kritis kaujas laukā. Lai apvienotu valsti, kurā jau divus gadu desmitus plosās karš, Elizabetei ir jāprecas ar jauno valdnieku – Henriju Tjūdoru, viņas iemīļotā Ričarda slepkavu. Izdzīvošanas noteikumi karaliskajā galmā līdzinās skarbai šaha partijai, un cīņā par galveno balvu – karalienes kroni – jūtām nav nozīmes. Tjūdoru karalienei ir jāizvēlas starp sarkano rozi un balto... (Kontinents)

Jaunajā Dainas Avotiņas romānā turpinās rakstnieces populārās grāmatas «Kad lausks cērt» varoņu gaitas uz 20. gadsimta vidus vēsturisko notikumu fona. «Rimežu» saimniece Jūlija ir zaudējusi vīru Rihardu, un šajā traģiskajā brīdī spēku turpināt dzīvot un strādāt dod tikai atbildība par bērniem un saimniecību. Jūlijai palīdz lielais akmens ezermalā zem vītola, gājputnu balsis virs galvas, naktsvijoļu smarža un, protams, mīļotā vīra velis, kuru viņa jūt sev līdzās visās ikdienas gaitās. Vai ar to pietiks, lai joprojām staltā un daiļā pusmūža sieviete spētu nosargāt viņai uzticētās mājas un zemi arī tad, kad bērni kā gājputni cits pēc cita aiziet no mājām un dzimtajai zemei un tās ļaudīm pāri veļas varas maiņas, karš, nelaimes?... (Zvaigzne ABC)

Divdesmitā gadsimta sākumā Amsterdama ir klusa, bet rosīga pilsēta. Skaistajos namos mīt skaisti un veiksmīgi cilvēki, kurus apkalpo perfekti sulaiņi un istabenes. Neredzamā robeža starp kungiem un kalpotājiem ir strikta un nepārkāpjama, stingrajā kastu sistēmā ir tikai viens izņēmums: mājskolotāji. Lai gan viņi ir algoti darbinieki, tomēr lielāko tiesu laika pavada tāpat kā ģimene, kura tos algo, tāpēc bieži gadās, ka nerakstītās robežas pārkāpj abas puses. Un tikai no iesaistītajām personām atkarīgs, vai šie pārkāpumi tiek pamanīti un nosodīti vai turpinās gadiem ilgi par prieku un apmierinājumu visiem iesaistītajiem. Jauniznākušais romāns «Baudas meklētāja stāsts», ko sarakstījis Ričards Meisons, ir vēstījums par mazliet neparasta jauna vīrieša dzīves iesākumu. Galvenais varonis Pits Barols ir saprātīgs, glīts un apsviedīgs jauneklis, kurš nolēmis dzīvē tikt uz priekšu. Lai gan nācis no trūcīgas ģimenes, Pits ir ieguvis labu izglītību un dabū labāko iespējamo darbu – viņš kļūst par mājskolotāju Amsterdamas teju bagātākā un vienlaikus ļoti dievbijīgā tirgoņa Vermēlena-Sikertsa namā. Un sākas izrāde, kurā galvenais skatītājs ir pats aktieris, bet arī publikai ir liela nozīme: Pits mēģina kļūt par ideālu skolotāju tirgoņa dēlam, par uzticības personu pašam tirgotājam, par rotaļlietu tirgotāja kundzes un abu piemīlīgo meitu rokās. Vienlaikus Pitam ir arī pašam sava dzīve, un tā ir pavisam citāda. Kopā ar saimniekiem namā mīt arī vairāki kalpotāji, un arī viņu priekšā Pits spēlē paša izdomātu lomu. (Zvaigzne ABC)

Karaļa osta atvadās no Tīvina Lanistera un uzgavilē Tommena precībām ar divkārt atraitni Mārgēriju Tīrelu. Taču miris ir ne tikai valdnieks Tīvins, bet arī Belons Grejdžojs. Karaļa ostā dēla Tommena vārdā, aci nepamirkšķinot, valda Serseja, bet Dzelzs salās pirmo reizi pēc tūkstošiem gadu notiek Karaļa sapulce jeb karaļa vēlēšanas. Serseja izvēlas savādus draugus, turpina vērpt intrigas un inspirē Tīriona medības, toties Skaistā Brīna meklējumos dodas pati ‒ viņai jāatrod Sansa Stārka, kas noslēpumaini pazuda naktī pēc Džofreja slepkavības. Dornē tiek plānots apvērsums, pēc kura Dzelzs tronī Tommena vietā vajadzētu sēdēt kādam citam, un zināma loma ir arī Karaļsardzei. Ieleja nespēj turēties pretī Īkstīša viltībām, arī Naktssardzes komandieris valdnieks Sniegs spēlē savu spēli, kurš Semvelu Tārliju, mestru Īmonu un Lefkoju sūta uz dienvidiem. Arvien skaļākas kļūst baumas par pūķiem, arvien biežāk sižeta līnija skar Senpilsētu un Brāvosu. Troņu spēles ar nerimstošu sparu rit Karaļa ostā, Dzelzs salās, Dornē, Ligzdā, Jaunavu dīķī un pie Mūra, un visur ar kritušo līķiem mielojas vārnas. Šoreiz troņu spēles vārnām ir īstas dzīres. (White book)

Greisas Manro dzīvē iestājies sajukums: Londonas smalko aprindu sabiedriskā dzīve viņu nogurdina, nesen noslēgtā laulība ir uz sabrukuma robežas, un mājsaimnieces karjera Greisu neizsakāmi garlaiko. Kā atpestīšana pienāk Greisai adresēta vēstule, kurā apgalvots, ka viņa ir nosaukta par mantinieci Evas d’Orsī testamentā... Ir tikai viena nelaime: Greisa nekad neko nav dzirdējusi par Evu d’Orsī. Greisa nekavējoties dodas uz Parīzi. Pamests smaržu veikaliņš Sēnas kreisajā krastā ļauj atšķetināt sirdi plosošo stāstu par neparastu sievieti, kura ir apbūrusi augstāko sabiedrību pagājušā gadsimta divdesmito gadu Ņujorkā un Parīzē. Buržuāziskās dekadences šarms, aristokrātu sabiedrība, iznīcinošas vājības un stipri raksturi, biedējoši zemūdens akmeņi – tas viss baudāms Ketlīnas Tesaro daiļradē. (Kontinents)

Burvīgas plātsmaizes, gardas augļu kūkas, kārdinoši kēksiņi, neatvairāmi mafini un bagātīgas tortes – 111 kārumu pamatā ir viena mīkla, no kuras jūs varēsiet pagatavot visdažādākos konditorejas brīnumus. Pamatmīkla tiek variēta ar papildu sastāvdaļām, neparastiem putukrējuma vai krēma pildījumiem, ar augļiem, ogām, riekstiem vai mandelēm, tādēļ visas 111 receptēs aprakstītās kūkas garšas ziņā ir ļoti daudzveidīgas.
Bet visjaukāk ir apzināties, ka mīkla vienmēr izdosies, tādēļ var pilnībā koncentrēties tikai uz tortu un kūciņu pildījumu un noformējumu. Labs rezultāts ir garantēts! (Zvaigzne)