Uz Indiju var braukt dažādi. Var ar tūristu autobusu doties uz vareno Tadžmahalu, var vienatnē ar mugursomu izbaudīt vietējo vilcienu šarmu, var krustu šķērsu izstaigāt Himalajus, var iztrakoties Goa pludmaļu ballītēs vai meklēt «garīgumu» rietumniekiem paredzētajos ašramos. Bet var arī pavērt mistiskās un neizskaidrojamās Indijas priekškaru. Šoreiz tieši par to: vara plāksnītēm, palmu lapām un svētajiem!
Vara plāksnītes kā medijs un to vienīgais lasītājs pasaulē
Vara plāksnītes jeb poti ir viens no retajiem brīnumiem, kas eksistē un kuru jebkurš var apskatīt. Tās ir apmēram 20 cm garas un 5 cm platas. Kā jau pats nosaukums vēsta, tās ir izgatavotas no vara. Vēl eksistē arī sudraba plāksnītes, bet biežāk tiek izmantotas tieši vara.
Nomaļā Dienvidaustrumindijas ciematā ir palicis vienīgais dzīvais vara plāksnīšu lasītājs, un katrs, kurš vēlas, var viņu apciemot. Šīs konkrētās
plāksnītes tika radītas apmēram pirms 400 - 500 gadiem un noglabātas nomaļā akā,
lai laikos, kad notiks laikmetu maiņas, tās atrastu un ar to palīdzību sniegtu atbildes.
Sākumā šīs plāksnītes tika radītas, lai sniegtu atbildes uz garīga rakstura jautājumiem, bet
mūsdienās apmēram 95% jautājumu ir praktiskas dabas,
uz kuriem tad arī tiek sniegtas atbildes. Jebkurš apmeklētājs var pajautāt, lai viņam parāda plāksnītes ar tekstu un plāksnītes bez, lai pats savām acīm redzētu, ka pasaule nav tāda, kādu mēs to esam iemācījušies uztvert.
Palmu lapas, kas vēstī par tavu nākotni
Tā saucamās palmu lapas ir viena no vēdiskās astroloģijas jeb džiotiša senām pareģošanas tehnikām - Nādī džiotiša. Šo tehniku pirms vairāk nekā 5000 gadiem izmantoja senie viedie jeb rši, lai aprakstītu savu sekotāju turpmāko dzīvi. Tāpēc arī ir tā, ka ne katrs atrod savu lapu.
Var būt tā, ka viņa lapa vispār nav tikusi uzrakstīta vai vēl nav pienācis īstais laiks to saņemt,
vai arī tā ir pazudusi laika gaitā, jo līdz mūsdienām ir saglabājušās tikai apmēram 5% sarakstīto palmu lapu.
Ir vairāki veidi «palmu lapu» - Agastja nādī, Šiva nādī, Bhrigu nādī un citas. Agastja nādī un Šiva nādī lapas ir sarakstītas un ik pēc 500 gadiem tiek pārrakstītas uz citām palmu lapām. Tā kā šīs lapas ir visvairāk saglabājušās un arī to izplatība ir vislielākā, līdz ar to par palmu lapām tiek dēvēts viss, kas ir savulaik sarakstīts, balstoties uz Nādī džiotiša tehniku.
Palmu lapās ir aprakstīta cilvēka esošā dzīves situācija un tas, kas viņu gaida turpmāk. Līdz pat miršanas brīdim. Tā kā mēs dzīvojam Kali jugā jeb tumšajā laikmetā, kad cilvēki izdzīvo pārsvarā negatīvo karmu, tad arī
palmu lapās būs aprakstīti ne tikai labvēlīgi notikumi,
bet arī sagaidāmās problēmas un šķēršļi. Labā ziņa ir tā, ka tiek sniegti arī ieteikumi, ko darīt, lai šos šķēršļus novērstu un problēmas atrisinātu. Tiek iedegta gaisma, lai varētu redzēt, kas priekšā sagaida.
Agastja un Šiva nādī palmu lapas tiek atrastas, izmantojot pirksta nospiedumu.
Pēc pirksta nospieduma tiek atrastas vairākas palmu lapas, kurās ir apraksti par cilvēkiem
ar līdzīgu dzīvi. Lai atrastu konkrētā cilvēka palmu lapu, lasītājs uzdod jautājumus jeb izsaka apgalvojumus, uz kuriem jāatbild ar jā vai nē. Viņš nosauc apmeklētāja profesiju, vecāku vārdus, ģimenes stāvokli utt. Kad uz kādā lapā izteiktajiem apgalvojumiem apmeklētājs ir sniedzis apstiprinošas atbildes, lapa ir atrasta. Tālāk jau seko pats lasījums, kura laikā tiek izlasīta cilvēka dzīve, ietverot dažādas sfēras. Pamata lasījums aizņem apmēram 30 minūtes, bet detalizēta apraksta nolasīšana prasa pat vairākas stundas.
Pavisam citādas ir Bhrigu Nādī lapas. Tās, atšķirībā no jau pieminētajām Agastja Nādī, kuras ir sarakstītas poētiskajā tamilu valodā, ir saglabājušās sanskritā. Tajās informācija netiek sadalīta pa gadiem un sfērām kā Agastja lapās, bet gan tiek izlasīta tā informācija, kas cilvēkam konkrētajā brīdī ir nepieciešama. Vīrs, pie kā mēs dosimies, ir viens no pazīstamākajiem Bhrigu Nādī speciālistiem Indijā, kurš savulaik pareģoja Indiras Gandijas kļūšanu par prezidenti laikā, kad neviens to pat nevarēja iedomāties. Ne vienmēr tas, ko viņš izlasa, realizējas dzīvē vai arī tādā veidā, kā mēs iedomājamies, ka varētu realizēties. Šajās lapās tiek dots potenciāla vektors un iedvesma, lai klausītājs varētu izdarīt un sasniegt to, ko vēlas.
Līdz ar rietumnieku pastiprināto interesi par austrumiem, protams,
parādījās arī palmu lapu viltojumi.
Tāpat arī pat starp oriģinālo palmu lapu lasītājiem ir tādi, kurus vairāk interesē nauda, kā rezultātā tiek veikti īsāki lasījumi un ne tik detalizēts izklāsts. Tāpēc šobrīd gan pašu indiešu, gan arī rietumnieku starpā attieksme pret palmu lapām un tajās ierakstīto ir neviennozīmīga.
Mistiskie svētie
Indija vienmēr ir piesaistījusi ar mistiskajiem cilvēkiem, kas tajā dzīvo. Svētie, apgaismotie, jogi, faķīri, svāmī utt. Cilvēki ar pārdabiskām spējām, ilgdzīvotāji, klusējošie vientuļnieki, cilvēki, kas pārstājuši ēst, gadu desmitiem un simtiem dzīvo alās vai džungļos, piekopj neiedomājami sarežģītas prakses u.c.
Protams, kā ar visu Indijā, ir jāspēj atšķirt graudus no pelavām. Ļoti bieži vietējie iedzīvotāji saģērbjas vientuļnieku iecienītajos oranžajos apģērbos,
uzaudzē bārdu un garus matus un diedelē no tūristiem naudu, pīpējot marihuānu
un stāstot vai nu izlasītas, vai pašu izdomātas «gudrības». Atcerieties, ka ne viss, kas spīd, ir zelts.
kurš ar gribas palīdzību var ietekmēt materiālo pasauli un arī citu cilvēku rīcībspēju.
Rezultātā cilvēki nespēj pakustināt savu ķermeni un runāt.
Un tā varētu turpināt... Šie cilvēki šeit dzīvo visvairāk jau ne tāpēc, lai parādītu, kādas ir viņu pārdabiskās spējas, bet gan lai iedvesmotu cilvēkus paskatīties uz dzīvi citādi un palīdzētu viņiem apziņas attīstības ceļā.
Svētās pilsētas un vietas
Varanasi
Varanasi jeb Benaresa ir pasaulē vecākā apdzīvotā pilsēta. Tai ir vairāk nekā 3000 gadu. To dēvē arī par svēto jeb Šivas pilsētu. Vēl arvien daudzi mistiķi un svētie to izvēlas par savu mājvietu. Šeit atrodas arī nozīmīgākā valsts līķu dedzinātava jeb smašans.
Katrs hinduistu reliģijas pārstāvis vēlētos, lai viņu kremētu tieši Varanasi.
Tāpēc bieži vien arī cilvēki, sasnieguši noteiktu vecumu, dodas uz Varanasi, lai tur nomirtu, tiktu kremēti un viņu pelni izkaisīti Gangā. Diemžēl tas ir radījis arī situāciju, kad pieprasījums nespēj apmierināt piedāvājumu, kā rezultātā līķi netiek sadedzināti līdz galam un to daļas var redzēt peldam pa upi.
Rišikeša un Haridvara
Rišikeša un Haridvara tiek dēvētas par jogu galvaspilsētām. Rišikeša ir pirmā pilsēta Himalaju pakājē pie Gangas. Gan Rišikešā, gan Haridvarā
ir aizliegts tirgot, lietot un uzglabāt gaļu, zivis, olas un alkoholu.
Ne vienmēr tas tiek ievērots, un var novērot ainu, kur kafejnīcās tiek paslepus liets alkohols. Rišikešu kā vienu no galamērķiem ir iecienījuši arī «garīguma» meklētāji no Rietumiem, kas apmeklē uz katra stūra atrodamās hatha jogas un meditācijas skolas. Haridvara ir viena no četrām pilsētām, kurās notiek Kumbha Mela. Tas ir pasākums reizi četros gados, kurā ierodas desmitiem miljoni cilvēku, lai nomazgātos Gangā. Speciāli šim pasākumam tiek būvēta milzīga telšu pilsēta Gangas krastā.
Širdī
Vēl pirms simts gadiem Širdī bija neliels ciematiņš netālu no Mumbajas (Bombeja). Tagad tā ir pilsēta ar viesnīcu tīkliem, daudzdzīvokļu namiem, birojiem, restorāniem utt. Un tas viss tāpēc, ka tur zem vientuļa koka dzīvoja Širdī Sai Baba. Svētais ar pārdabiskām spējām, kurš savulaik tika atrasts aprakts koka kastē. Viņam nepastāvēja reliģiju ierobežojumi. Viņš rūpējās par ciemata iedzīvotājiem, bet, izplatoties ziņām par viņa spējām, arvien vairāk svētceļnieku devās viņu satikt, kā rezultātā ciemats pārtapa par lielpilsētu.
Indijā ir vēl daudz citu brīnumainu vietu un cilvēku. Gan alas, no kurām neatgriežas cilvēki un aiz kuru sienām var dzirdēt «citu civilizāciju» balsis, gan vīri, kurus neskar uguns, gan kalns, kurā var uzkāpt tikai tad, ja pats kalns to «atļauj». Bet par tiem nākamo reizi.
Ja arī Jūs vēlaties pavērt šo priekškaru, varat pievienoties braucienam pēc palmu lapām un apciemot arī dažus no šeit minētajiem svētajiem vīriem.
