Jūlijā vasara ir pilnbriedā un neskopojas ar ogām – gan sarkanās un dzeltenās jāņogas, gan upenes, ērkšķogas un avenes iepriecina ogu mīļotājus.
Vasaras ogu kalendārs (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jāņogas un it īpaši upenes satur daudz C vitamīna, tajās esošais dzelzs veicina asinsradi, magnijs stiprina muskuļus un sirdi, bet jāņogu vai upeņu sula ziemā palīdz pret saaukstēšanos un klepu.
Upenes ir svarīgs minerālvielu un vitamīnu avots, piemēram, jāapēd tikai 50 gramu šo ogu, un ieteicamā C vitamīna dienas deva ir nodrošināta! Ja tomēr skābenās jāņogas un upenes jums neiet pie sirds, tad to vietā varat izvēlēties saldās un aromātiskās avenes.
Ja ir vēlēšanās virtuvē paeksperimentēt, tad noteikti varat izmēģināt neparastās aveņu marmelādes, piemēram, ar zemenēm, meloni, banāniem, apelsīniem, garšu bagātinot ar citrona sulu, kanēli vai vaniļu. Avenes ir ne tikai aromātiskas, bet arī veselīgas.
Aveņu tēja palīdzēs drudža un saaukstēšanās gadījumos, bet pašas ogas ir nozīmīgs vitamīnu avots, tajās ir ievērojams daudzums C, K, kā arī B grupas vitamīni.
Ērkšķogas garšos gan tiem, kuri dod priekšroku skābām ogām, gan tiem, kuri iecienījuši kaut ko saldu, jo atkarībā no šķirnes tās variē gan savā krāsu, gan garšu buķetē. Bez tam ērkšķogas ledusskapī var uzglabāt līdz vienai nedēļai – ja līdz tam šķiet, ka tāpat neapēdīsiet, tās ir lieliski piemērotas arī saldēšanai!
Ērkšķogas ir arī veselīgas – tām piemīt organismu attīroša iedarbība un tās var izmantot skaistumkopšanā, piemēram, ērkšķogu sulu lieto sausas sejas kopšanai un arī pigmenta plankumu balināšanai.
Augusts
Augustā gan dārzos, gan mežos sāk ienākties tādas ogas kā kazenes, lācenes un mellenes. Tumšās kazeņu ogas ne tikai izskatās vilinoši, bet arī garšo izcili un ir ļoti veselīgas. Tās satur gan vitamīnus (bagātas ar C, K un E vitamīnu), gan minerālvielas, folskābi un dzelzi, un citas mūsu organismam nepieciešamas vielas, turklāt arī kazeņu lapas var izmantot veselīgu tēju pagatavošanai.
Lācenes mūsdienās jau kļuvušas par īstu retumu, taču, ja vien jums ir tāda iespēja, tad noteikti nogaršojiet šīs veselīgajās ogas, jo tās satur daudz vērtīgu vielu, kā, piemēram, fitoestrogēnus, augļskābes (linolskābi un alfalinolskābi), karotīnu, dabiskos antioksidantus un lielu daudzumu C vitamīna.
Lācenes ir iecienīts tautas medicīnas līdzeklis, jo, piemēram, lāceņu lapu uzlējumi palīdz stiprināt imunitāti, bet izkaltētas, saberztas un ar nelielu daudzumu karsta ūdens aplietas lāceņu lapas var siet pie grūti dzīstošām brūcēm.
Vēl bez lācenēm varat nobaudīt arī mellenes, kas izcili garšo gan tāpat – no zariņa noplūktas, gan ar pienu, kā arī augstā pektīna satura dēļ ir piemērotas gan želeju, gan marmelāžu gatavošanai. Vai esat pamēģinājuši izspiest melleņu sulu? Ja tas šķiet pārāk sarežģīti, tad noteikti šovasar atklājiet sev arī kultivētās, lielogu mellenes, kas nenokrāso rokas un muti violetā krāsā, bet ir tikpat veselīgas un pat vēl saldākas nekā meža mellenes.
Lielogu mellenes tāpat kā parastās satur daudz vērtīgu vitamīnu un minerālvielu un kavēs organisma novecošanu. Mellenes satur arī vienu no ogās visretāk sastopamajām organiskajām skābēm – dzintarskābi, kam ir liela nozīme procesos, kuri nodrošina asinsvadu sieniņu elastību.
Tāpat tās satur daudz A vitamīna, kas uzlabo redzi, tādēļ mellenes uzskata par vienu no labākajiem dabiskajiem līdzekļiem pret kataraktu.
Baudiet šo vasaru un tās sniegtās veltes – ogas, un sagaidiet rudeni atpūtušies, veselīgi un ar saldētu ogu krājumiem ziemai savā ledusskapī!