Jāstāda kartupeļi

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Lai arī maija sākumu sinoptiķi sola vēsāku nekā aprīļa beigas, strauji tuvojas kartupeļu stādīšanas laiks.

Par jaunas sēklas iegādi šogad bija jādomā jau agrāk. Kā izlīdzēties ar to, kas katram pieejams, nevairojot dažādas slimības un kaitēkļus?

Daudzas slimības jau augsnē

Jebkurā augsnē bumbuli jau gaida kartupeļu lakstu sausplankumainības, parastā un sudrabainā kraupja ierosinātājas sēnes. Stādot laukos, kur kartupeļi jau auguši, jārēķinās arī ar lakstu puvi un melno kraupi. Ja rudenī ziemot devās daudz Kolorādo vaboļu, tās atstāj ziemas guļu, pat pirms sadīdzis pirmais kartupelis. Vārpatainos, mazāk apstrādātos laukos jārēķinās ar sprakšķu (drātstārpu) un, iespējams, maijvaboļu kāpuru klātbūtni.

Šo kaitēkļu attīstība augsnē ilgst četrus gadus, tiem nepatīk sausums, rušināšana.

Mazām platībām domātos kartupeļus līdz stādīšanai vēl iespējams iedzīvināt, turot plānā slānī gaismā un siltākā vietā par pagrabu. Slimības, kuras parasti arī iestāda kopā ar kartupeli, ir lakstu puve un kraupji. Ja bumbuļu virsma ir bagātīgi klāta ar melniem sklerocijiem, tos stādīt nevajadzētu. Dīgstot uz asniem veidosies melnas svītras, ja liela infekcija, tie sapūs un kartupeļu lauks sadīgs slikti. Sliktāk dīgst arī ar sudrabaino kraupi klāti bumbuļi, sevišķi, ja veidojas nelabvēlīgi augšanas apstākļi. Šīs slimības pazīmes – seklas iedobes ar sudrabainu spīdumu – labāk ieraugāmas šķirnēm ar sarkanu mizu.

Slimie jāaizvāc jau vasarā

Ļoti dziļi iestādot aukstā augsnē neveselīgu sēklu, jārēķinās ar agru nezāļu apkarošanu, sliktu un vēlu kartupeļu dīgšanu. Atlasot sēklas izmēra bumbuļus, jāatceras, vai pagājušajā vasarā laukā nebija daudz vīrusslimu ceru. Ja to ražu novāca kopā ar visiem pārējiem, tad šogad vīrusslimo būs vairāk. Vasarā, izvācot no lauka visus pēc vizuālām pazīmēm slimos cerus, situācija nedaudz uzlabosies,

bet glābt var tikai jauna, atveseļota sēkla.

Vēl noteikti nevajadzētu stādīt kartupeļus, kuri inficēti ar nematodi. Slimie bumbuļi izskatās kā parastā kraupja un sausās puves bojāti, bet tie ir nematožu skartie audi, kuri pārvērtušies par brūnu, irdenu masu. Bojājums nevirzās uz centru, bet izplatās visapkārt bumbulim. Slimiem kartupeļiem nonākot augsnē, nematode turpinās vairoties un inficēs jauno ražu.

Kodināšana palīdz pret kraupi

Kartupeļos ir vērojami dažādu toņu melnumi un plankumi, kuri nav sēņu, baktēriju vai vīrusu ierosināto slimību izpausmes. Fizioloģiski traucējumi augšanā kartupeļu iekšienē izpaužas kā brūni plankumi – gan sīki pa visu mīkstumu, gan lielāki tuvāk mizai. Melnēšana rodas no mehāniskas traumēšanas, ir atkarīga no bumbuļa temperatūras glabājot, to ietekmē mēslojums, stādīšanas un novākšanas laiks, uzglabāšanas ilgums, augšanas vieta. Šādi radušies bojājumi nepāriet uz nākamā gada ražu, un tādus, no kartupeļa iekšpuses skatoties, vizuāli nepievilcīgus bumbuļus var stādīt.

Ja izvēlas pavasarī sēklu kodināt, tad tiks ierobežoti kraupji (noderēs arī trihodermīns), bet kodināšana neatstās nekādu ietekmi uz sausplankumainības un lakstu puves izplatību. Pievienojot kādu kodināšanai paredzēto insekticīdu, var ierobežot drātstārpu un maijvaboļu kāpuru darbību, atvairīt pirmo Kolorādo vaboļu un laputu uzbrukumu, bet vasarā būs jāturpina kaitēkļu apkarošana. Tādu ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu, kuri vasarā aizsargātu no kraupju (baltkājas) un vīrusslimību izplatības, nav.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu