Neatkarīgi no tā, kāds ir mūsu personiskais viedoklis par terminiem «Lielā Pāreja», «2012. gads!!!», «čenelingi jeb vēstījumi», «kristāliskie un indigo bērni», protams, šo uzskaitījumu var turpināt – mēs tos dzirdam un redzam visapkārt. Ja vēl pirms neilga laika tie bija tikai specializēto vietu – grāmatveikalu, žurnālu, attiecīgu TV vai radio raidījumu pārziņā, tad tagad tos sastop it visur.
Grāmatu veikalos plaukti ar nosaukumu «ezotērika» vai tamlīdzīgi piedāvā plašu izvēli: DNS aktivācija, vienotais kvantu lauks, jau minētie čenelingi (latviski varbūt ne tik daudz kā krieviski, nerunājot nemaz par angļu valodu, ja lasītājs ir īpaši mērķtiecīgi noskaņots). Šo ievadu cenšos rakstīt neitrālā intonācijā, vēršot uzmanību uz to, kas objektīvi jūtams visapkārt. Jā, pat joki radušies, kas vien jau nozīmē, ka šīs tēmas sadzīvē ienākušas ļoti dziļi.
Šis raksts nav aicinājums tūlīt pārmesties un kļūt par gaismas kareivi (jā, arī tas ir viens no apzīmējumiem, kas arvien biežāk ienāk mūsu dzīvē). Katram savs. Personīgi man tas, ko tūlīt aprakstīšu, ir absolūta realitāte. Pazīstu un komunicēju ar līdzīgi domājošiem/jūtošiem ne tikai LV, bet visur pasaulē. Bet ļoti labi zinu, ka cilvēki ir dažādi un būs tādi, kuru izjūtas būs pilnīgi citādas: no nelielas skepses līdz klajam noliegumam. Tas ir normāli.
Paldies skeptiķiem, kuriem nepieciešams «vai zinātne to pierāda?» un tamlīdzīgi: tas liek justies «formā», neatslābt un atrast pareizos vārdus savam viedoklim.
Šoreiz vairāk pievērsīšos tam, ko dēvē par t.s. čenelingu, sniedzot tam savu skaidrojumu. Vispirms nedaudz vēstures: laika pārbaudītās vērtības diez vai varam apstrīdēt.
Čenelings. Daži fakti no nesenākas un senākas vēstures.
Faktiski čenelingu vēsture ir gana plaša. Pašu terminu, kurš cēlies no angļu vārda «kanāls», saprot kā procesu, kura laikā kāda persona saņem vēstījumu no citās dimensijās mītošām būtnēm. Paši čeneleri ir dažādi, tāpat kā avots, kas sūta informāciju, var tikt dēvēts dažādi. Tas var notikt, gan atrodoties tā saucamajā mainītajā apziņas stāvoklī, gan visikdienišķākās situācijas laikā. Kādam tas var būt kā redzējums, kādam kā skaidri skanošo balss, kādam vienkārši kā spēcīga atklāsme.
To var dēvēt par vienoto apziņas lauku, un piemēru šajā sakarā ir cik tik uziet: vai nu kāds vēl nav dzirdējis par Mendeļejeva sapnī nosapņoto ķīmijas elementu tabulu! Komponisti un citi visdažādāko mākslas jomu cilvēki tik bieži stāsta, ka nosapņojuši, «noredzējuši» utt. savu garadarbu. K.G. Jungs ar savu ideju par kopīgo cilvēces atmiņu. Viens no maniem ne tik sen dzirdētajiem mīļajiem piemēriem ir Stinga stāstījums «Simphonicity» tūres laikā par kādu savas dziesmas, vēlākā hita tapšanu:
mūzika bijusi gatava pirmā un, pastaigājoties parkā (gaidot ierodamies mūzu, kā viņš pats teica), Stings burtiski izdzirdējis vārdus,
kuriem bijis jākļūst par šīs dziesmas tekstu. Iesākumā pat pretojies un bijis vairāk nekā samulsis: tēls, kurš gribējis kļūt par dziesmas varoni, bijis kāds gejs un viņa mīlasstāsts.
Viens no labi zināmākajiem un vairs neapstrīdamajiem čenelinga piemēriem ir atsevišķas mācības - Agni Jogas – rašanās 20.gadsimta sākumā. Toreiz gan to nesauca par čenelingu, bet Mahātmu jeb Lielo Skolotāju dotiem diktātiem, kurus pierakstīja Rērihu pāris - Helēna un Nikolajs. Atcerēsimies, ka viņiem bija ļoti cieša saikne ar Rīgu. Ne velti progresīvi domājoši prāti dēvē to par Jaunā Laikmeta mācību: tas ir saprotami, jo tās moto ir: «Filozofijas, zinātnes, mākslas un reliģijas sintēze!»
Vēl pirms Rērihiem sabiedrību pie šāda veida informācijas sāka pieradināt Helēna Blavatska (19. gadsimta beigas) un viņas «Slepenā Doktrīna» un citi darbi. Šo novirzienu pasaule pazīst kā Teosofiju, un arī tā balstās uz informāciju, ko viņai nodeva smalkajā plānā eksistējošie Skolotāji. Interesantākais ir tas, ka pati Blavatska apgalvoja, ka neko daudz no tā, ko pierakstījusi, pati «kā cilvēks» vispār nav spējusi saprast (kā zināms, Teosofijas grāmatas nav tā vieglākā lasāmviela!)
Ļoti svarīgi atcerēties, ka šie vēstījumi parasti tiek doti globālā līmenī, tādā, kas ir vitāli svarīga cilvēcei, nevis sīkai personiskai interesei. Pierādījumi? Vēl pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados pierakstītajās Agni Jogas grāmatās var atrast norādes gan interneta ienākšanai mūsu dzīvē, gan kosmiskajiem ceļojumiem. Par daudzām dzīves sfērām. Turklāt skaidrā, nevis interpretējamā, dzejiskā veidā. Viena no interesantākajām un šobrīd vitāli nepieciešamākajām ir medicīna: man zināmie
ārsti, kuri izmanto tur minētos preparātus un metodes, spēj palīdzēt saviem pacientiem gadījumos, kur daudzi viņu kolēģi rokas vien noplāta.
Vai visi čeneleri ir patiesi. Kas ir kas?
Bez šaubām, arī šajā kā jebkurā citā jomā, ir patiesi un uzticami, ne īsti patiesi, kā arī absolūti neuzticami kanāli. Uz vienas no latviski izdotajām šā veida grāmatām - tā ir ļoti populārā sērija «Krajona vēstījumi caur Lī Kerolu» – pēdējā vāka ir doti daži norādījumi: pazīmes, kas liecina – ir avots uzticams vai ne.
Piemēram: avots nekad neiejaucas cilvēka brīvajā gribā.
Neliela atkāpe: arī mana nopietnāka iepazīšanās ar čenelingiem sākās tieši ar Krajonu pēc tam, kad jau ar atpakaļejošu datumu pārliecinājos par viņa prognožu pareizību (ja rekomendācijas, kā un kāpēc kas notiek, var saukt šādi). Jau toreiz, pirms vairākiem gadiem, tie, kas iepazinās ar šajās smalkajās saskarsmēs dotajiem norādījumiem, veiksmīgāk tika pāri tam, ko daudzi dēvēja par krīzi. Vēlreiz uzsveru: vēstījumus dod globālā līmenī kā palīdzību risināt problēmas cilvēces un planētas līmenī.
Vēl viens piemērs, ko paši nu jau labu laiku zinām, bet uz kuru smalkajās saskarsmēs jau sen aicināja.
Drīz pienāks laiks, kad nedrīkstēs vairs strādāt tikai naudas dēļ;
visi tiks aicināti darīt to, kas ir sirdsprieks, un tādā veidā arī nodrošinās sev iztiku. Šķiet, ka tas ir tieši tas, ko nu jau redzam visapkārt, priecājoties par stāstiem «visu mūžu gribēju uztaisīt mazu veikaliņu/ kafejnīciņu/ šūt fifīgas lietas utt, neko daudz nenopelnu, bet esmu apmierināts» gan Latvijā, gan citur pasaulē!
Atgriežoties pie mūsdienās dzīvojošiem cilvēkiem, caur kuriem tiek nodoti šie vēstījumi. Tie ir gan pasaulē plaši pazīstami un atzīti – Barbara Marsiniaka, Amora Kuaņ Iņ ar vēstījumiem, kurus nodod plejādiešu gaismas skolotāji, manis minētais amerikānis Lī Kerols kā Krajona kanāls (viesojies Rīgā), austrāliete Dorīna Verče un viņas eņģeļu medicīna un citas lietas. Daudzi. Neskaitāmi. Krievijā tāda ir Tatjana Mikušina, tieši tāpat ir arī Latvijā dzīvojoši: 2011.gada Ziemassvētkos klajā nāca un strauji tika izpirkti mūsu pašas Diānas Bērzas «Eņģeļu vēstījumi».
Viena no pasaulē atzītiem kanāliem ir Silija Fenna no Dienvidāfrikas, kura tūlīt pat aprīļa beigās būs sastopama Rīgā, un tas ir unikāls notikums. Viņa ir rakstniece ar angļu filoloģijas doktora grādu un, pirms sāka nodarboties ar dziedniecību un terapiju, 12 gadus strādāja universitātē.
Pasaulē viņu pazīst kā erceņģeļa Mihaēla un Marijas Magdalēnas kanālu.
Viņas šābrīža misija, nododot tālāk savā rīcībā esošo informāciju, īsi un vienkāršoti būtu izsakāma tā: sagatavoties, palīdzēt šajā speciālajā gadā, kad no ikviena tiek prasīts atvērt sirdi visdziļākajos līmeņos. Nav jābūt ezotēriski/ spirituāli u.tml. domājošam, lai redzētu, ka vecā pasaule ar egocentrisko domāšanas un darbošanās līmeni grūst, Mātes Zemes resursi ar agonējošu degsmi tiek izsaimniekoti.
Tajā pašā laikā tik daudzi visā pasaulē kā no jauna ierauga dzīvības un zemeslodes skaistumu, paši savas personības bagātību un savstarpējās saskarsmes laimi,
viņu dzīvē mīlestībai pret visu apkārtējo nav robežu. Pasaulē aktivizējas jauna apziņa...
Tā ir atsevišķa, gara tēma. Selijas Fennas viesošanās mērķis ir palīdzēt šajā procesā. Kaut arī tie ir globāli procesi, kas šobrīd risinās, katrs cilvēks pašlaik iziet kādu savu personisku transformācijas posmu: vai nu turpinot dziedināt vienreiz par visām reizēm savas psiholoģiskās rētas, tāpat kārtojot fizisko veselību. Vai smagajā un skaistajā ...hmmm... kā precīzāk pateikt – sava dzīves ceļa, misijas, planetāra līmeņa mērogā (jā, tā nav patētika un tas nav arī liekulīgais tik bieži no politiķu un valstsvīru runām dzirdētais «es rūpēšos un uzlabošu», jo šajā gadījumā motivācija nav šaura sava ego apmierināšana).
Bez šaubām, katram noderīga būs sava lieta: vai nu kāda spēcīga meditācija, kas pacels virspusē visslēptākās, iespējams drūmākās, bet tajā pašā laikā nepieciešamās atskārsmes pašam par sevi (Fennas semināros tās dēvē par aktivācijām), varbūt vienkārši saskarsme un iedvesma, ko sniedz cilvēks, kura ikdiena ir smalkās pasaules - eņģeļu, gaismas skolotāju, dabas stihiju klātbūtne. Vai arī tikai apjausma, ka – hei, izrādās, viss ir citādi, tie ir nopietni cilvēki un nekas vairs nav pa vecam. Un vispār – ja paskatāmies vēsturē – senākā, nesenākā –,
viss progresīvais iesākumā vienmēr lielākajam vairumam bijis nepieņemams.
Taču progress bez šiem revolucionāriem, kurus radikālākos laikos dedzināja uz sārtiem kā Džordano Bruno vai vienkārši nonievāja, nav iespējams. Nevienu celmlauzi sākumā nepieņem, lai vēlāk, laikam ejot, pārliecinātos par viņa viedumu.
Ja godīgi, tad nu jau tas, par ko šis raksts, - tā sen nav nekāda celmlaušana, vismaz pasaulē: daudzi jau ir sapratuši, ka ir sācies tas, par ko neskaitāmi garīgie strāvojumi runā jau ilgi. Ir sācies beznosacījuma mīlestības un cilvēciskās brālības laikmets, turklāt vienotība šobrīd ir jēdziens, kas aptver daudzus un dažādus mūsu būtības līmeņus: sākot ar to, ka Zeme ir mūsu kopējās mājas, un turpinot ar to, ka mēs neesam vieni – to, kas ir «tie citi», katrs pats pēc savas apziņas mācēs nosaukt un sajust.
