Ja uz kādas šķirnes lapām parādās pelēkā puve, to labāk norakt pirmo.

Vēlams norakt sīpoliņus pirms salnām. Norokot gladiolas, ieteicams uzreiz nogriezt vai izlauzt stublāju līdz ar sīpolu, neatstājot nekādus celmiņus. Var turpat uz lauka apgriezt saknes, atdalīt vecos lielos sīpolus, tas veicinās labāku nožūšanu. Ja plānots žāvēt bēniņos vai dzīvoklī, bumbuļsīpolus pēc novākšanas labāk nemazgāt.

Labi nobrieduši un pareizi nožāvēti bumbuļsīpoli bez problēmām saglabāsies pat nepiemērotos apstākļos. Lai bumbuļsīpols nobriestu, tam jāatrodas augsnē vēl vismaz 30 dienas pēc noziedēšanas vai zieda nogriešanas. Ja plānots sākt gladiolu novākšanu oktobra sākumā, sākot ar septembra pirmajām dienām, jāizlauž visas ziedvārpas, kuras tikai sāk parādīties starp lapām.

Norakšanas dienā bumbuļsīpolus izvieto kastītēs un apžāvē saulē un vējā, tad novieto žāvēšanas telpā un žāvē 7 līdz 10 dienas paaugstinātā temperatūrā ar aktīvu gaisa apmaiņu, ieteicamā temperatūra ap +30 ^oC. Pēc intensīvas žāvēšanas bumbuļsīpolus turpina žāvēt vēl 2 – 3 nedēļas istabas temperatūrā ap 18 – 20 ^oC, tad pārbauda un novieto glabāšanas telpā. Ja nākas žāvēt dzīvojamās telpās vai pilsētas dzīvoklī ar centrālapkuri (kas tajā laikā vēl nesilda), var lietot nelielu kaloriferi vai elektrosildītāju kombinācijā ar ventilatoru, virs kuriem novieto kastītes ar sieta dibenu vai sietu. Tiem, kas gladiolu bumbuļsīpolus žāvē zeķē pie mūrīša vai kastītē uz krāsns, derētu pasekot, lai bumbuļi neizceptos vai nesažūtu. Veseli, neinficēti un laikus norakti bumbuļsīpoli var normāli nožūt arī istabas temperatūrā; ja sīpoli inficēti, tādiem slimības progresēs un radīsies lieli zudumi, sevišķi no pelēkās puves.

Gladiolām ir neilgs periods žāvēšanas laikā, kad no jaunā bumbuļsīpola viegli atdalās saknes un vecā sīpola paliekas, tas ir aptuveni nedēļu līdz divas no žāvēšanas sākuma. Vēlāk vecā sīpola paliekas tā piekalst, ka attīrīšana prasa daudz vairāk laika un darba, nebojājot bumbuļsīpolu, reizēm to grūti izdarīt. Rudenī vajadzētu attīrīt lielos bumbuļsīpolus. Nenobriedušos vēlīno šķirņu sīpoliņus labāk neattīrīt, būs mazāks risks, ka tie ziemā varētu izkalst. Saknītes gan jāsaīsina. Rudenī attīrīt bumbuļsīpolus no segzvīņām nevajag nekādā gadījumā.

Ieteicamā glabāšanas temperatūra +4 ^oC. Tā varētu būt robežās no +2 līdz +6 ^oC, bet ne augstāka par +10 ^oC. Glabāšanas periodā, ja temperatūra augstāka par +10 ^oC, lielas problēmas var radīt gladiolu tripsis.

Temperatūrai jābūt stabilai. Lielas temperatūras svārstības ir kaitīgākas par glabāšanu nepiemērotā temperatūrā. Tās provocē gladiolu miera perioda izbeigšanos.

Relatīvais gaisa mitrums telpā ieteicams ne augstāks par 70%. Nebūtu ieteicams glabāt gladiolu stādāmo materiālu kopā ar augļiem un dārzeņiem. Ja telpa ir auksta, ziemā iespējama temperatūras pazemināšanās zem nulles, jānodrošina iespēja to apsildīt. Nelielus gladiolu daudzumus iespējams glabāt ledusskapī, tā apakšējā daļā. Apmēram mēnesi pirms stādīšanas gladiolas ienes siltumā, lai atmodinātu no ziemas miega.

Sēnīšu slimību bojāti bumbuļsīpoli praktiski nav glābjami. Pat izoperējot virspusējos bojājumus, vēlāk izrādās, ka slimība iekļuvusi dziļāk un sīpols vienalga aiziet bojā. Bojā neaiziet bakteriālā kraupja bojātie bumbuļsīpoli. Kraupja bojājumi izpaužas kā iegrimuši, asi norobežoti brūni plankumi, parasti apaļi, virsma spīdīga, it kā nolakota. Ar naža smaili aizķerot bojāto vietu, tā labi atdalās no bumbuļsīpola, atstājot tīru bedrīti. Izoperētās vietas ieteicams dezinficēt. Stipri sagraizītus sīpolus vēlams apkaisīt ar saberztas koka ogles un sēra pulvera maisījumu. Lielākas operācijas labāk izdarīt pirms stādīšanas, rudenī stipri sagraizīti sīpoli glabāšanas laikā var sakalst.