Skandāls: Māksliniece atklāj aizdomīgas mahinācijas (115)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: no personiskā arhīva

Jaunā latviešu gleznotāja Paula Zariņa (24 gadi) ir viena no tām māksliniecēm, kuras vārds pēdējās dienās strauji kļuvis pazīstams. Iemesls ir viņas glezna «Laika kapsula», kas raisījusi plašas diskusijas par plaģiātismu mākslas pasaulē. Viņa intervijā portālam TVNET apgalvo, ka viņas darbs ir oriģināls un cita māksliniece Yana Ots nozagusi viņas ideju.

Lūdzu, izstāstiet, Paula, savu viedokli par pēdējās nedēļas notikumiem! Kas vispār ir noticis?

Pagājušajā otrdienā atvēru saatchionline.com, kas ir mākslinieku iecienīts portāls. Tajā jebkurš cilvēks var ievietot savus mākslas darbus, veidot savu profilu. Tas ir kā «Facebook», tikai vairāk tendēts uz māksliniekiem.

Atverot portālu, vēlējos paskatīties uz darbiem, ko katru nedēļu internetā atlasa kuratore, «Saatchi» direktore.

Biju šokā, ieraugot sarakstā gleznu, kas ir ļoti līdzīga manai!

Apskatot norādītās gleznotājas Yana Ots profilu un CV, sapratu, ka kaut kas nav īsti kārtībā. Viņa rakstīja, ka mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijā. Sapratu, ka viņa tieši nokopējusi manu gleznu.

Uzreiz aizrakstīju kuratorei, ka, manuprāt, tas ir plaģiāts. Arī viņa atzina, ka redz līdzību, bet ieteica man rakstīt tai meitenei un jautāt, kāpēc viņa tā rīkojusies.

Ierakstīju savas domas «Facebookā», un tad atklājās, ka viņa «spērusi» arī Aļņa Stakles fotogrāfijas, kā arī safabricējusi citu informāciju..

Informēju kuratori, ka Yana Ots ir krāpniece. Kuratore pārbaudīja manis sniegto informāciju un pēc tam izņēma viņas profilu no portāla.

Ko darījāt tālāk?

Turpinājās «Facebook» diskusijas, kurās atklājās vēl daudz kas nepatiess par Yana Ots.

Sazinājāmies ar Ingu Mūrnieci no autortiesību aizsardzības organizācijas AKKA/LAA. Viņa pastāstīja, ka šādos gadījumos var rīkoties divējādi – rakstīt iesniegumu policijai vai arī pašai vērsties pie šīs krāpnieces un vienoties par kompensāciju vai ko citu.

Policijas izmeklēšana saistībā ar gleznas plaģiātismu varētu būt ārkārtīgi ilgs process, jo jāveic dažādas analīzes. Savukārt ar nozagtajām fotogrāfijām ir vienkāršāk, jo fotogrāfijas ir tieši paņemtas.

Kuru no ieteiktajiem variantiem jūs īstenojāt?

Ne vienu, ne otru.

Rakstīt iesniegumu policijai man nav laika, man jāstrādā un jātaisa savas izstādes. Es vienkārši izņēmu viņas plaģiātisko darbu no aprites. Ar visu publicitāti es paziņoju, ka šis darbs ir mans.

Es negribu ar šo cilvēku saistīties.
Paula lepojas ar savu gleznojumu
Paula lepojas ar savu gleznojumu Foto: no personiskā arhīva

Jūs neesat kontaktējušās?

Nē, es to nevēlos.

Kāpēc?

Manuprāt, tas ir lieki.

Pirms šīs sarunas jūs teicāt, ka esat saņēmusi draudīgus komentārus.

Nezinu, vai tās bija bailes, taču zinu, ka nevēlos bojāt savus nervus ar kaut kādām negācijām. Ņemot vērā, ka viņa TVNET ir pateikusi, ka viņas glezna radīta ātrāk nekā manējā, ir skaidrs, ka būs lieka ņemšanās. Es tāpat zinu, ka man ir taisnība! Tur nav variantu!

Vai esat 100% pārliecināta, ka jūsu darbs ir oriģināls, bet Yana Ots glezna – plaģiāts?

Jā.

Es Yana Ots nepazīstu. Domāju, ka tas nav viņas īstais vārds un uzvārds.

Kā to zināt?

Tādēļ, ka tāda Yana Ots Mākslas akadēmijā nav mācījusies. Visticamāk, tas ir viņas pseidonīms.

Pati arī viņu neatceraties?

Nē. Ja viņas bildes ir patiesas, es nezinu arī viņu pēc sejas.

Viņa TVNET sacīja, ka aprīlī brauks uz Rīgu. Varbūt gribat ar viņu satikties?

Nē. Īstenībā domāju, ka viņa neatbrauks uz Rīgu.

Kāpēc?

Viņai tas nebūtu izdevīgi, jo mums ir pierādījumi par viņas darbībām. Plaģiāts būtu vismazākais pārkāpums.

Viņa ir iesaistīta arī galerijas identitātes zādzībā. Viņa bija internetā izveidojusi «POP galleriju», kurā kopējusi Rīgā esošās galerijas «Māksla XO» darbus. Turklāt tas notiek jau otro reizi. Janvārī «POP galleriju» likvidēja, bet tagad ir otrais variants.

Kādi varētu būt motīvi, lai šādi rīkotos?

Arī mani interesē, kādēļ tas darīts. Redzam, ka agri vai vēlu tas nāk gaismā, krāpnieci pieķer un viņas aktivitātes likvidē.

Varbūt šādas aktivitātes saistītas ar vēlmi iegūt uzturēšanās un darba atļaujas ASV?

Jā, tas izskanēja arī diskusijās. Varbūt tā ir, bet, manuprāt, tas ir mistiski. Atļaujas var iegūt arī citādi.

Es neticu, ka viņa tiešām ieradīsies Latvijā!

Neticu, ka cilvēks, kurš ir tā sasmērējies, brauks un aizstāvēsies!

Viņas apgalvojumiem, ka viņas glezna bija pirmā, nav pamata. Esmu pārliecināta, ka mana glezna bija pirmā. Par to liecina arī tas, ka pēc publicitātes, kurā visi pamanīja plaģiātisko darbu, viņa pēkšņi sāka mainīt gadskaitļus pie gleznām.

Savukārt pie manas īstās gleznas sāka rakstīt anonīmus un viltus profilu komentārus, ka šis darbs jau iepriekš redzēts un līdzinās Yana Ots gleznai.

Man pat kļuva neomulīgi, jo teksti nepavisam nebija omulīgi, piemēram, lai es labāk atslābstu, jo citādi būs slikti. Es tiku visādi nolamāta. Ja jau cilvēkam nav ko darīt, lai jau tā dara!

Taču, ja viņa turpinās, es to tā neatstāšu!
Jaunā gleznotāja nenoliedz, ka viņas darbā var saskatīt līdzības ar mākslas vēsturē zināmiem vārdiem, taču uzsver, ka viņas glezna noteikti nav plaģiāts
Jaunā gleznotāja nenoliedz, ka viņas darbā var saskatīt līdzības ar mākslas vēsturē zināmiem vārdiem, taču uzsver, ka viņas glezna noteikti nav plaģiāts Foto: no personiskā arhīva

Pastāstiet, kā tapa jūsu glezna! Pasniedzējs teica, ka tajā attēlota jūsu māsa, kura, atgriezusies no ballītes, atlaidusies gultā.

Tas bija slikts teksts! (Smejas.)

Gleznas «Laika kapsula» ideja bija attēlot mirkli, sajūtu, kad laiks ir apstājies. Es to vizualizēju kā kapsulu, tādu kā audu, kas ap cilvēku izveidojas, ietverot cilvēku tādā kā bezgaisa un bezvēja vidē. Šī vates sajūta ļauj sekundi atpūsties un padomāt, lai pēc tam skrietu tālāk. Šī sajūta var rasties, arī sekundi atkrītot gultā.

Bet, godīgi runājot, jums taču ir savs labums no šā skandāla, vai ne? Tādu publicitāti ir grūti iegūt.

Jā. Izrādās, ka manam «Facebook» ierakstam ir 28 tūkstoši unikālo skatītāju. Tas ir nenormāli daudz! Es biju pārsteigta par cilvēku atsaucību, komentēšanu un dalīšanos.

Tad jau jūs esat ieguvusi arī bonusus no visiem šiem notikumiem? Jums tagad ir viens no zināmākajiem jauno mākslinieku vārdiem.

Varbūt, bet nav teikts, cik ilgi šis skandāls saglabāsies cilvēku atmiņā. Ir teiciens par 5 minūšu slavu.

Abu gleznotāju darbu līdzība ir acīmredzama
Abu gleznotāju darbu līdzība ir acīmredzama Foto: no personiskā arhīva

Kā vispār mākslinieku pasaulē risina plaģiātisma gadījumus? Jūs teicāt, ka ir divi varianti – rakstīt policijai vai pašai kontaktēties. Vai pētījāt, kā pasaules mākslinieki cenšas pasargāt savus darbus?

Var slēgt autortiesību līgumus, un tādos gadījumos kāds iet un karo par tavu darbu. Bet sapratu, ka par gleznām šādus līgumus neslēdz.

Ir bijuši dažādi plaģiātisma gadījumi.

Arī Latvijā?

Jā, esmu dzirdējusi par vienu skandālu, bet nezinu, vai to tagad vajadzētu rakstīt..

Pret plaģiātismu nav tādu īstu zāļu.

Nav reāli visu laiku skatīties pāri plecam un baidīties, vai kāds nepārglezno tavu darbu. Visu nevar izkontrolēt. Taču tad, kad tas «uzpeld», visi to pamana.

Šis gadījums parāda, ka veidot plaģiātus nav izdevīgi. Ko šī meitene ieguva? Neko neieguva!..

Varbūt viņa gribēja publicitāti. Varbūt viņa tiešām brauks uz Latviju un kaut ko daudz darīs. Es gan šaubos par to.

Patlaban studējat Mākslas akadēmijas pēdējā kursā un šovasar beigsiet augstskolu. Kā jūs skatāties uz nākotni? Ko domājat darīt?

Vēlos būt gleznotāja. Man paredzētas izstādes.

Tieši šonedēļ nāk klajā mūzikas grupas «The Sound Poets» albums, kur es ilustrēju gan vāciņu, gan katru dziesmu.

..Man bija ļoti viegli ar «soundpoetiem» strādāt, jo viņu dziesmu teksti šķiet rakstīti kā dzejolis manai idejai.

Paula ilustrējusi arī mūzikas grupas «The Sound Poets» albumu
Paula ilustrējusi arī mūzikas grupas «The Sound Poets» albumu Foto: no personiskā arhīva

Kopumā ir visādi nākotnes varianti. Var aizbraukt uz ārzemēm pamācīties un iegūt vēl kādu maģistra grādu. Esmu plānojusi darboties savā lauciņā – glezniecībā.

Cik lielas ir mākslinieku perspektīvas Latvijā? Ar to var nopelnīt iztiku?

Jā, tas atkarīgs no tavām prasībām pret dzīvi un to, kā tu patīc cilvēkiem. Ja tas sabalansējas, var izdzīvot. To rāda laiks.

Protams, nav tā, ka katru dienu kāds nopērk tavu gleznu. Bet ir labi, ja nopērk un cena ir gana augsta.

Jums ir izdevies pārdot kādu savu gleznu?

Jā, ir, kas pērk. Pie pārdošanas ir jāstrādā. Ir jāglezno, jāpiedalās izstādēs un jāceļ sava vērtība.

Ja vēl pamana ārzemju kuratori, ir pavisam labi. Piemēram, Jāni Avotiņu pamanīja ārzemju kuratori. Ir arī citi latvieši, kuri pamanīti ārzemēs.

Jūs par došanos uz ārzemēm runājat kā par reālu iespēju vai arī aizbraukšanu paturat kā rezerves variantu?

To rādīs laiks. Tas atkarīgs no tā, kā man šeit ies un kādas iespējas pavērsies. Man priekšā akadēmijas beigšana, tad personālizstāde un vēl šādi tādi projekti. Jāskatās, vai būs iespējams aizbraukt.

Aizbraukšana un studijas citā valstī un skolā nenāk par sliktu. Protams, tas ir liels materiāls ieguldījums, bet var atrast arī stipendijas un citas iespējas..

Kas ir jūsu paraugs Latvijas mākslā? Kam jūs gribētu līdzināties?

Kā lai tagad prātīgāk atbild... Pēc pamanīšanas ārzemēs varu minēt Jāni Avotiņu, kura darbi nonākuši daudzās kolekcijās un izstādīti «Saatchi» galerijā. Tas ir labs sasniegums, kam varētu līdzināties.

Darbu ziņā vai arī atpazīstamības veidošanas stratēģijas ziņā?

Gan tā, gan tā. Viņš ar saviem darbiem ir ticis tālu..

Kas jums patīk no klasikas?

Man patīk Helēna Heinrihsone un citi.

Vai starp jaunajiem māksliniekiem ir spēcīga konkurence?

Es to īsti neizjūtu... Tu jau vairāk strādā pats ar sevi. Tu zini, ka citi kaut ko dara, bet tu dari savu lietu. Ja pircējam vai galerijai patiks tavs darbs, viņš ņems tavu darbu.

Gleznu pārdošana nav ābolu tirgošana.

Katram māksliniekiem ir savs rokraksts un stāsts.

Kas Latvijā mūsdienās pērk gleznas?

Ir lielie kolekcionāri, kas ir pāris cilvēki. Un tad ir cilvēki, kas gleznas pērk vienkārši savam priekam. Piemēram, nāk uz «Jarmarkām» un iepērk mākslas darbus. Ir dažādi pircēji.

Ir ļaudis, kuri skatās tikai uz labām lietām, nevis tikai par desmit latiem nopērkamu ainaviņu, ko piekārt virtuvē pie sienas.

Ar kādu summu jārēķinās, lai nopirktu gleznu?

Tas ļoti atkarīgs no autora. Cenu spektrs ir ļoti plašs.

«Jarmarkā» var nopirkt gan ainaviņas par desmit latiem, kā arī par tūkstoti..

Cik daudz laika vajadzīgs, lai uzgleznotu vienu darbu?

Parasti vairākas nedēļas.

Komentāri (115)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu