Esam reālas un sākam mainīties pašas! (13)

Esam reālas un sākam mainīties pašas!

- «Ko tad tu izdomāji?»
- «Es uzšūšu tev bikses.»
- «Bikses?»
- «Jā, un klāt mēs piepirksim tādu džemperīti un jaku. Tu būsi skaistākais.»
- «Vai nebūtu labāk, ja tu visu izplānotu pēc sava prāta?? Tu taču zini, pēc darba esmu noguris, un man, zini, kaut kā pilnīgi vienalga šobrīd.»
- «Tev vienalga?»
- «Jā. Parunāsim par to vēlāk. Man tagad tiešām nav noskaņojuma, labi?»
- «Es cenšos... Kā tev var būt vienalga!»
- «pfff...»
- «Tu pat negribi ar mani sarunāties...»
(nav atbildes)

Reizēm mēs atbildi meklējam nepareizā virzienā. Neizprotot kādas problēmas būtību, nespējam sākt to risināt. Līdz ar to, ja mums rodas jautājumi attiecību ziņā, tad pirmais un svarīgākais uzdevums ir atrast šīs situācijas iemeslu un tās izraisītāju.

Turklāt pats būtiskākais ir meklēt atbildi sevī. Tikai sevī! Kāpēc?

Nekad necenšamies «ieurbties» dziļāk vīrieša prātā, jūtās, nekā viņš mums ir ļāvis. Ja mēs to darīsim, zaudēsim! Jo pārsvarā viss ir daudz vienkāršāk, nekā mums sākotnēji liekas. Tā vietā, lai analizētu viņa teikto, darīto, nepasacīto, analizējam sevi un sakārtojam darbus un domas ap sevi! Mums jāiemācās skatīties uz notikušo plašāk, racionālāk, vienkāršāk un loģiskāk. Ticiet man - visam ir savs iemesls, sākotnējais izraisītājs, pastiprinoši faktori un rezultāts. Nemeklējam vīrieša darbībā vai runā «apslēptos» akmeņus vai zemtekstus.

Tas, ko viņš nevēlas teikt vai darīt, tieši vai netieši paliek ar viņiem tā vai tā, un iemesli, kāpēc mēs to neuzzinām, ir divi:

1. Viņi neuzskata, ka tas ir sarunas vērts;

2. Mēs neesam pelnījušas to uzzināt vai arī neesam iemantojušas pietiekami lielu uzticību, lai to uzzinātu.

Kad attiecībās rodas konfliktsituācijas, kāds strīds, nesaprašanās, iespējams, pat niecīga, mēs to uztveram kā draudu un automātiski sākam analizēt situāciju, mēģinot rast izeju, protams, ja šīs attiecības mums vispār kaut ko nozīmē. Un viens no populārākajiem jautājumiem ir: «Kāpēc viņš..?» Turpinājumi mēdz būt dažādi. Mēs automātiski pievēršamies vīrieša reakcijai uz situāciju,

mēs analizējam viņa rīcību, teikto. BET!

Situācijas analīze, protams, ir laba un lietderīga rīcība, bet situācijas sākotnējais iemesls un izraisītājs ir jāmeklē mūsos!

Atcerieties - lai ko mums teiktu, lai kā pret mums izturētos, 100% patieso tā iemeslu zina tikai tas konkrētais cilvēks. Mēs zinām tikai to, ko redzam, ko zinām, ko klausāmies un kam noticam. Tā parasti ir medaļas viena un ne tā spodrākā puse. Tieši tāpēc analizēt un izprast notiekošo varam tikai caur sevi! Nav vērts tērēt savu laiku un censties izprast, kādēļ viņš darīja tā un ne citādi. Tas nav progresīvi! Lielākoties šāda analizēšana iedzen mūs vēl lielākā izmisumā, iespējams, mēs pēc ilgām pārdomām daļēji izprotam viņa rīcības vai teiktā iemeslus, bet pārsvarā aizbraucam galīgās auzās un esam pilnīgi uz nepareizā ceļa, jo rokamies pārāk dziļi. Ko darīt?

Strādājam ar sevi! Neglaimojam sev, bet tas nenozīmē, ka sākam nodarboties ar kritizēšanas mākslu. Ir jābūt veselīgai paškritikai.

Esam racionālas, loģiskas un vērtējam situāciju objektīvi!

Uzskatāms piemērs:

Mēs vīrieti, pārnākot mājās, vēlamies pārsteigt. Rosāmies virtuvē, steidzam pa to laiku paspēt nomazgāt vakardienas traukus, izslaucīt grīdu un vēl uzģērbt ko jauku. Viss ir lieliski. Atnāk vīrietis. Izrādās, viņš ir noguris, jau papusdienojis ko darbā un vēlas vienkārši atpūsties. Mūsu plānos taču ietilpa vēl arī pastaiga! Bet viņš mīļi pasaka, ka jūtas paēdis, pasaka paldies un apguļas. Jūtamies nenovērtētas? Viņš ir vienaldzīgs? Kaut kas nav kārtībā mūsu attiecībās? Iespējams. Bet lielākoties mēs automātiski sākam meklēt problēmu tur, kur tās nav un nekad, iespējams, arī nebūtu, ja šajā brīdī mēs vienkārši apdomātos, izanalizētu nevis viņu bet sevi, jo mēs varam būt drošas tikai par sevi pašu un saprast, kas īsti ir pie vainas notikušajam.

Vēlējamies viņu pārsteigt - tas ir labi. Nenoskaidrojām viņa plānus - tas ir slikti.

Vēlamies doties kopīgā pastaigā - tas ir labi. Nepievērsām uzmanību, ko vēlas darīt vīrietis pēc darba, - tas ir slikti. Jūtamies nenovērtētas, apvainojamies, reizēm ieņemam klusēšanas pozīciju. Šādi mēs tikai pastiprinām radušos nesaprašanos. Bet, analizējot sevi un atrodot savu vainas daļu, mēs visu varam mainīt. Nenosodām viņu, bet domājam! Mēs esam gudras, pašpietiekamas, skaistas sievietes un zinām, ka mīlošās attiecībās nav vietas histērijas lēkmēm, princešu kaprīzēm un tīram egoismam. Reizēm esam pārāk gudras un tādēļ neredzam vienkāršākās lietas un situācijas mums apkārt.

Tīrākā un vienkāršākā patiesība - meklējam atbildes sevī. Strādājam ar sevi. Labojam sevi. Tikai pašizglītojot un attīstot savu ķermeni un prātu, mēs varam cerēt uz pilnību un ilgtspējīgu attiecību esību. Mācāmies un topam gudrākas! Ejam ceļu, kur ikvienu situāciju spējam novērtēt, un loģiski spriedumi mūs noved pie reāla iemesla, darbībām, sekām. Nemeklējam vainu citos! Esam reālas un sākam ar sevi!

Bomaršē ir sacījis: «Daba ir teikusi sievietei - «esi skaista, ja vari, gudra, ja gribi, bet prātīgai tev ir jābūt«.»