Kad uzrunāju tautā iemīļoto dziedātāju Olgu Rajecku intervijai, pat iedomāties nevarēju, kā viņa šajā dzīves posmā spēj žilbināt! Acis gluži piepildītas maģiska spīduma un ne velti, jo tādas mēs izskatāmies, kad esam iemīlējušās un laimīgas. Sapratu, ka šī saruna būs par mīlestību, vīriešiem un mums pašām!
Nu jau tavā pirkstā laulības gredzens mirdz kādu laiku. Kā jūties? Vai vēl aizvien taureņi vēderā, vai tomēr sevi sajūti kā nopietnu, atbildīgu sievu līdzās vīram?
Zini... Tas ir tik forši! Man beidzot ir pilnvērtības un stabilitātes sajūta. Tas, ka neesmu vairs viena - ka man ir kaut kas tik daudz ... ģimene. (Pauze.) Es varu apraudāties, par to runājot...
Kuram no jums abiem šis laulības faktors bija svarīgāks? Galu galā var taču dzīvot tāpat mīļumā...
Teikšu tā, jāprecas ir tad, kad to tev pašam visvairāk gribas, un vīrietim, kurš mani bildināja, tas bija ļoti svarīgi. Viņš mani bildināja, un es teicu jā.
Nemaz, nemaz sievišķā intuīcija nepačukstēja priekšā?
Es negaidīju, ka tik ātri tas būs. Kaut kā zemapziņā es to jau gaidīju arī pati, bet tomēr - viņam sanāca pārsteigums. Ir jau tā, ka abi reiz bijām precējušies – viņš pirms sešiem, es pirms 15 gadiem... Daudz ūdens ir aiztecējis. Kāpēc neprecēties? Turklāt esmu arī sevi nodrošinājusi, nevienam uz kakla nav jādzīvo, un tas vīrietim ir svarīgi, lai līdzās sieviete ir pašpietiekama – lai viņai ir kaut neliels pūrs, bet ir.
Bet precēties vajag, tas sievietei daudz nozīmē.
Ar Ivo, kā izrādās, esat pazīstami teju divdesmit gadus. Man tas liekas tik interesanti, ka liktenis tev viņu liek ceļā, bet šo norādi abi sapratāt tikai tagad. Kas notika?
Jā, mēs esam pazīstami ļoti ilgi. Dejojām vienā deju kolektīvā, viņš ir apskaņojis neskaitāmus manus koncertus. (Iespiedzas!) Zini, kas bija pats interesantākais? Es kopā ar grupu «Bāze 7» dziedāju viņa pirmajās kāzās. Bet tas klikšķis laikam notika pagājušā gadā, kad televīzijas raidījumā nācās aizstāt viņa deju partneri. Tālāk – paši deju svētki. Kā sakot,
nodancojām līdz pirmajam kāzu valsim. Tobrīd jau jutos kā starp debesīm un zemi...
Kas tev jūsu attiecībās patīk pašai visvairāk?
Mums ir kopīgs darbs un esam uz viena viļņa. Esam līdzvērtīgi. Darbs mums ir tāds, ka varam būt kopā visu laiku. Pasākumos mēs strādājam, kad citi bauda atpūtu, toties jebkura cita diena var būt brīvdiena. Piemēram, pirmdienā izdomājam nestrādāt un veltīt laiku tikai viens otram!
Vai vari teikt, ka Ivo labi pazīsti?
Mēs nekad nezinām visu par otru cilvēku - tas nav iespējams. Turklāt tad man kļūtu neinteresanti. Es redzu, ka viņš ir laimīgs! Es labi pazīstu viņa labsajūtas un prieka izpausmes. Es zinu, kad viņš spriņģos un lēks, – un tas ir galvenais, to atpazīt.
Vai mīlestībai un gadiem ir nozīme? Vai 70 gados iemīlējies cilvēks arī būs tikpat dulls kā divdesmit?
Gadiem nav nozīmes. Tas, vai tev sirds salūst 18 gados vai 50 - starpības nav. Vienīgais, jo esi vecāka, jo lielākā bezizejā vari nokļūt. Cik gan daudz mums apkārt ir sieviešu, kas 40 gados paliek vienas ar bērniem, bet vīri aiziet pie jaunākām. Nodzīvo vīra dzīvi, izaudzina bērnus, un tad tavs vīrietis adoptē jaunāku sievieti. Sieviete paliek viena.
Kāpēc, tavuprāt, vīrietim apnīk sieviete, ar kuru kopā savulaik ir radījis ģimeni?
Es zinu, kā ir, kad ir bērni, mājas darbu pilnas rokas un nekam laiks vairs nepaliek... Tas ir skumji. Vīrietim apnīk sieviete, kura sevi visu velta ģimenei un ne nieka neatstāj savai sirds nodarbei. Par ko runāt mājās? Bērni, saimniecības lietas, finanses, problēmas... Otra lieta, ja sievietei nav hobija, viņa zvanīs vīram un nepārtraukti bakstīs: kad būsi mājās? Ej glezno, piedalies pulciņos, dejo, taisi podiņus!Ja iespēja strādāt – lieliski, tur būs tavs kolektīvs un vide. Mājas satiekoties, tev būs par ko runāt ar vīru. Jā, bērni ir svēta lieta, bet ir jābūt kaut kam vēl! Ja tev būs ar ko dalīties, padalīsies arī viņš. Tad, kad
vīrietis redz sievietē izaugsmi, tu esi viņam interesanta, nevis pazīstama kā izlasīta grāmata.
Citādi sieviete paliek kā mamma, kalpone, virēja, sieva bez savām interesēm.
Un tad šīs sievietes salūst, nocietina sevi un... sāk vīst?
Jā, un viņas domā – kaps klāt, viss ir cauri. Muļķības - vienmēr atradīsies kāds vīrietis, kurš ir šķīries, kurš ir meklējumos... Ir tik daudz brīvu sieviešu un vīriešu.
Daudzas sievietes man tagad piebalsos: kur tad viņi ir?
Jāiet ir dejot, sportot, uz pulciņiem, pasākumiem. Kaut jābrauc rallijā... Jā, kāpēc ne - es tur satiku puisi pirms septiņiem gadiem. Ir mīla jāmeklē - tā nenāks pati. Tā nenāks, ja tu saldi krāc! Neviens dzīvoklī pie TV tev nenāks tev dāvāt sirdi – tas gan ir jāatceras.
Vienmēr jābūt sapucētai, ja nu uzkrīt liktenis. Lai veļa ir smuka, jo tad arī pati sieviete jūtas iekārojama un izskatās seksīga.
Un, kas zina, kā var šī iepazīšanās beigties.
... tu pieminēji savu iepriekšējo vīrieti. Kā izbeidzās jūsu stāsts?
Man bija ļoti slikti. Es gribēju paglābt mūsu attiecības toreiz no visiem - nekur negāju, neko nedarīju. Paglābt attiecības no preses. Mēs izlēmām šķirties. Mēs pārdzīvojām.
Kāpēc? Jo mums nebija nākotnes. Es to sapratu. Man reiz būs sešdesmit, ko tad es darīšu? Skatījos realitātei acīs.
Viņš ir jauns - viņam vajag ģimeni, bērnus. Viņš ir tāds darbarūķis – viņš ar cirvīti var māju uzcelt. Nē, man viņš ir jāpalaiž vaļā. Protams, es baidījos - kas tagad būs? Seši gadi nav seši mēneši. Sarunājām, ka viss...
Mums tā patīk būt egoistēm, laikam tik pašaizliedzīgi spēj izšķirties sieviete ar dzīves pieredzi. Kā sevi sadziedēji?
Nu padomā pati, ne tikai viņš, arī es būtu nelaimīga. Vistrakākais jau bija tas, ka nebijām atsaluši viens pret otru, kad to nolēmām. Tas sāpēja. Tobrīd es daudz lasīju grāmatas. Lūdzos. Man bija sevi jāsakārto un vide ap sevi – un tad jau Ivo atnāca!
Kādas ir jūsu attiecības tagad – labas?
Jā. Viņš pat teica: «Tas Ivo gan baigais malacis - viņš tevi apprecēja! Viņam paveicies ir baigi...» Es ceru, ka paveiksies arī viņam.
Man nepiestāv būt vājai. Sievietei ir jābūt sievišķīgai un nedaudz nevarīgai. Viņa nevar iet kā zirgs un tik skandināt – visu varu! Esmu secinājusi: ja būsi mīļa, sirsnīga un tāda, kāda esi, – tevi mīlēs. Arī man pašai nu jau ir tas vecums, kad es nemainīšos noteikti –
es esmu, kāda esmu, un tādu mans vīrietis mani ir iemīlējis un mīl. Es nemainīšos.
Diemžēl bieži to sievietes sintētiski dara, lai izpatiktu kaut kādam stereotipam, tomēr tas vīrieti drīz vien vairs neinteresēs.
Kas vēl, tavuprāt, tracina mūsdienu vīriešus attiecībās?
Vīriešiem patīk sievietes, kuras zina, ko grib. Nevis ir kaprīzas, bet zina. Piemēram, atnāk uz restorānu – viņa nezina, ko pasūtīt. Vai, kad vīrietis jautā, ko atnest no veikala, – nezina, vai dzers vīnu vai šampanieti. Atnes vīnu – viņa grib šampanieti. Te viss brūk. Tā pat nav kaprīze – muļķošanās. Domāju, pastāv arī otra galējība, kura prasa visu konkrēti: māju, suni, drēbes, ceļojumu, mašīnu un tagad! Šīs sievietes visu prasa no vīrieša pēc aprēķina. Es esmu ar viņu – lai viņš tagad dod. Pašas neieliekot nekādu artavu. Es to saprast nespēju... Te vīrietis paliek kā tāds aprēķina medījums – bet savā vecumā
es 100% varu apgalvot, ka vīrieši grib būt mednieki!
Kādas tev ir attiecības ar savu meitu?
Meiteni audzina, lai viņa ir kārtīga. Būs kārtīga, būs kārtība dzīvē. Viss. Pie tā arī pieturējos, audzinot savu meitu.
Marija ir mans labākais darbs, ko esmu izdarījusi.
Ar labu bērnu esmu nodrošinājusi sev vecumdienas. Marija arī ļoti domā par vecvecākiem - nekad neaizmirst, kas man nozīmē ļoti daudz. Kā tu rūpēsies par saviem vecākiem - tā tavi bērni rūpēsies par tevi! Vienkārši.
Kas tevi pašu šobrīd uzlādē, kā pilnveidojies?
Man ļoti patīk gatavot ēdienu. Man noteikti reiz būs krodziņš. Noteikti! Es to zinu. Tur būs ļoti mājīgi un arī paēst varēs kā mājās. Tas ir mans nākotnes sapnis, kas uzlādē. Noteikti mani pilnveido katrs ceļojums. Es mīlu mājīgumu ar sprakšķošu kamīnu, bet tajā paša laikā uznāk dienas, kad vajag visu pārkārtot, iekustināt enerģiju telpā, pārbīdot mēbeles.
To, ka arī enerģiju esi sevī iekustinājusi, varu apliecināt, tu vienkārši staro!
Man nav bijuši daudz vīriešu, bet tie, kas bijuši, - tie ir gadiem bijuši. Es nevaru ne par vienu neko sliktu pateikt. Es taču esmu bijusi kopā ar viņiem. Dzīvojusi, cēlusi, audzinājusi - priekos un bēdās. Tagad man ir ģimene, gredzens pirkstā, mīlestības visapkārt...
Kāds ir tas noslēpums attiecībās?
Katram savs. Ir kāds zināms pāris, kas dzīvo jau 50 gadus kopā, un, kad viņiem jautāju, kā tas iespējams, viņi atbildēja. Pirmkārt, mīlestība. Otrkārt, cieņa. Un treškārt,
dzīvot kā suns ar kaķi – paplēšas, bet ēd no vienas bļodiņas. Vajag, vajag padzenāt, lai neatslābst.
Freids ir teicis, ka uz jautājumu «ko vēlas sievietes?» neesot atbildes. Tev kā laimīgai sievietei tā ir?
Es vēlos būt vajadzīga. Tas ir arī man pirmajā vietā. Viss. Būt vajadzīgai bērnam, vīram, dzīvniekiem, mājai, faniem, dzimtenei, kolēģiem, komponistiem... Visiem. Kad tev pasaka, ka esi vajadzīga, - dziļāk vairs nevar. Un tad viss ir laime!
Olgai Rajcekai gaidāma arī koncerttūre «Buramdziesmas», kas sāksies 26.11. Jelgavā un noslēgsies Rīgā.
Paldies par jauko uzņemšanu sakām zivju restorānam «Le Dome» un viesnīcai «Dome Hotel & SPA». Par smukumu parūpējās skaistumkopšanas salons «Hairriga».
/nginx/o/2021/09/09/14056802t1h7348.jpg)
