Aina Poiša par to, kāpēc attiecībās tiek sperti sānsoļi

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka / LETA

«.. priekos un bēdās» - teikts zvērestā, ko dod uz mūžu. Kā prieku kopā izdzīvot, parasti nav jāmāca, bet, kā tikt pāri nesaskaņām, neveiksmēm, nesapratnei un citām attiecību negācijām, to ne visi prot. Mēs nolēmām parunāt par attiecību sarežģīto pusi - rutīnu un sānsoļiem.

Psihoterapeite Aina Poiša portālam stāsta par rutīnu un sānsoļiem attiecībās - kur tie rodas un kā tos uzveikt.

Vai rutīna ir kaut kas negatīvs?

Aina Poiša: Reizēm rutīna rada sliktu asociāciju cilvēkiem. Mēs ļoti bieži par to negatīvi izsakāmies, es esmu to pamanījusi.

Es mēģinu nospodrināt šo veco uzskatu, ka rutīna ir tikai kaut kas negatīvs.

Rutīna ir nepieciešama, jo tas mums iedod drošības un stabilitātes izjūtu. Ne vienmēr tā ir jākritizē, bet ar to vien ir par maz, jo tas padara mūs statiskus, un tā dzīve paliek pelēcīgāka un garlaicīgāka. Tāda dzīve ir droša, bet garlaicīga.

Kā neieslīgt pārlieku lielā rutīnā?

Aina Poiša: Lai tā rutīna ir kā maizīte, bet ik pa brīdim vajag pārkāpt ierastajām robežām pāri, kas atsvaidzina attieksmi. Sagādāt savstarpēji viens otram kaut kādus pārsteigumus, tas ir banāli, bet tas labi vienmēr nostrādā. Attiecībās ir jābūt stabilitātei un uzmanībai vienam pret otru, taču uzmanība ir tā, kuras pietrūkst rutīnā, jo rutīna to apēd.

Tās lietas, kas ir prognozējamas, mūs atslābina, un sāk zust interese par partneri.

Vajag izdarīt pēkšņi citu gājienu, un tas atkal piesaistīs partnera uzmanību. Nav jāpiesaista uzmanība ar sliktiem gājieniem, kā ar greizsirdību un sānsoļiem, vai ar negatīvu rīcību, piemēram, saplēšot vāzi, to var izdarīt arī citādāk.

Kāpēc rodas vēlme krāpt savu otro pusīti?

Aina Poiša: Tas ir beigu sākums, jo tā vēlme nāk no iekšienes, sāk kņudēt - nejūties apmierināts, piepildīts, tev kaut kā trūkst. Un labi būtu, ja cilvēks saprastu, kas tas ir, vai nav pašapliecināšanās trauks izdzerts līdz galam, vai netiek saņemts no partnera patīkamais kairinājums, lai pieslēgtos viņam, vai ir notikusi atsvešināšanās vai aizvainojuma kastīte ir pilna, kad vairs nav iespējama tuvība. Ir tūkstošiem iemeslu, kāpēc tā notiek.

Vieglāk jau ir pateikt «slikts vīrietis» vai «slikta sieviete». Taču vienmēr kaut kāds motīvs tam, un to vajag meklēt un saprast - vai tas ir sporta pēc, vai vēlēšanās bagātināt savu dzīvi. Kaimiņa dārzā vienmēr āboli liekas garšīgāki. Vienmēr liekas labāk tur, kur mūsu nav. Nozagties no ikdienas, noķert kaut kādu brīnumu. Tas ir tāpat, kā cilvēki spēlē azartspēles, jo ir cerība vinnēt. Ar sānsoļiem ir mazliet kaut kas līdzīgs,

jo ir cerība satikt izloloto, savā prātā liktenīgo vīrieti/sievieti vai reizēm piedzīvot atriebības triumfu.

Kā ir ar to, ka vīrietis krāpj, taču apgalvo, ka mīl savu sievieti? Vai tā var būt?

Aina Poiša: Tā var būt, jo vīrietim ir vieglāk nodalīt seksuālas attiecības no attiecībām, kur piedalās nopietnas jūtas, piesaiste, atbildība, pieķeršanās. Seksuālas attiecības ir viens, mīlestība - otrs. Ne vienmēr vīrietim ir viegli. Viņš ir kā starp dzirnakmeņiem, jo viņš grib saglabāt tās pamata attiecības, kas viņam ir svarīgas, taču viņam ir arī vēlme gūt seksuālu baudījumu, ļauties mirkļa impulsam, riskam, kas uzvāra asinis tajā brīdī. To visu var salīdzināt ar komētu. Vīrietis var nesaprast, kā sieviete to var neizprast.

Jo viņš saka: «Es tevi mīlu, es pie tevis atgriežos, es tikai papeldos tajā ezerā uz mazu brītiņu.»

Kā sievietes jūtas, kad tiek krāptas?

Aina Poiša: Protams, sieviete piedzīvo nodevības sajūtu, tas ir ļoti sāpīgs trieciens. Viņai pazūd pamats zem kājām. Tādā brīdī pats grūtākais ir saglabāt pašcieņu, jo sieviete ir likusi visu uz vienas kārts - ģimene ir svarīgākais viņas dzīvē, viņa to uztver kā pašsaprotamu vērtību un pieņem, ka viņas vīrietis jūt un domā tāpat kā viņa. Taču bieži vien tiek piedzīvota smaga vilšanās un izrādās, ka tā nav - vīrietim tomēr ir sava privātā, pelēkā zona, ko viņš realizē tādā veidā, pārkāpjot spēles noteikumus.

Kā sievietei rīkoties tālāk pēc tam, kad viņa ir uzzinājusi, ka mīļotais viņu krāpj?

Aina Poiša: Tad sievietei vajag izdomāt, kā viņa rīkosies tālāk, vai pieņems to, sadzīvos ar to faktu un attiecības turpinās vai izbeigs. Viņai ir jāpieņem lēmums: ja viņa netiks ar to galā un attiecības paliks naidīgas, tad šķiršanās ir neizbēgama parādība šādā gadījumā. Ja sieviete nevar uz savu mīļoto vairs paskatīties, jo viņa jūtas netīra, nodota, aizskarta un pazemota, un tamlīdzīgi. Taču ir sievietes, kuras mēģina un spēj samierināties. Tādā gadījumā varbūt ir nepieciešams laiks, un ir jāmācās tādas lietas piedot un saprast, ka nekas šajā dzīvē nav pats par sevi saprotams. Varbūt daļa vainas bija arī sievietē. Ja sieviete spēj ar to sadzīvot, tad viņi var dāvāt viens otram otro iespēju, taču ar nosacījumu, lai tas vairāk neatkārtojas.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu