Bērni dzimst! Bet vai izdzīvo?

 

Šis gads mūsu valstī dzimstības ziņā iesācies cerīgi – kā uzzinām no statistikas avotiem, pagājušajos mēnešos pasaulē nākuši vairāk bērnu, nekā pēdējos gados tajā pašā laikā. Šo statistiku veido daudz laimīgu ģimeņu, kas sagaidījušas savu pirmo atvasīti, otro, trešo, ceturto… Bet šo statistiku par vienu vienību labāku padara arī tas bērniņš, kuru nupat Rīgā atrada gružu kastē. Par laimi vēl dzīvu.

Šo statistiku tik labu padara arī tā ģimene, par kuru nav rakstījis neviens preses izdevums un ziņojis neviens televīzijas kanāls, bet kura dzīvo tepat starp mums (un diezin vai tā ir vienīgā). Tajā gada sākumā piedzima piektais bērniņš, un mamma atkal ir gaidībās. Viņa lepni teikusi kaimiņiem: nu, un kas, ka esam nabadzīgi, toties tagad vismaz varam dzīvot labāk nekā agrāk, jo valsts maksā pietiekamu māmiņu algu. Kas tad nekaiš dzemdēt! Šo bērnu tēvs nekur nestrādā un piepelnās ar gadījuma darbiem, tāpēc nauda, ko valsts maksā par bērniņu līdz gada vecumam, un pārējo bērnu pabalsti šajā ģimenē ir vienīgā stabilā naudas summa, ar ko tā var rēķināties. Par to visiem ir jāpaēd, jāapģērbjas un jāmaksā arī par dzīvokli.

Tolaik, kad vēl tikai sprieda par māmiņu algām un to apmēriem, dažādi speciālisti šaubījās, vai naudas piešķiršana nebūs iemesls, lai pasaulē nāktu daudz vairāk nekā līdz šim negribēto bērnu. Jo tie dienasgaismu ierauga tikai tāpēc, lai viņu vecākiem vismaz gadu būtu valsts garantētā naudas summa, kura domāta, lai atvieglotu ģimenei dzīvi laikā, kamēr māmiņa nestrādā, bet kura lielā daļā gadījumu tagad nu, iespējams, tiek tērēta, lai vecākiem neizsīktu alkoholisko dzērienu avots. Bet mazulis jau kaut kā izaugs… Šobrīd gan vēl nav nekādu tiešu pierādījumu un nav veikti pētījumi, kas rādītu, ka tagad vairāk nekā agrāk bērni dzimst ģimenēs, kurās tie nav ne gaidīti, ne gribēti, taču tas, ka tieši šogad ir palielinājusies dzimstība, liek par to domāt.

Un tomēr nedrīkst noliegt, ka valdības izšķiršanās par māmiņu algām bija ļoti, ļoti vajadzīgs solis, kas ne vienā vien ģimenē ļāva nosliekties par labu ģimenes pieaugumam. Un ne vienā vien ģimenē tas pat bija viens no galvenajiem iemesliem, lai pasaulē nāktu vēl trešais un pat ceturtais brālītis vai māsiņa. Jo, kā teica kāda sieviete, kas pirms tam strādāja labi samaksātu darbu, "auklējot mazuli, es tagad materiālā ziņā zaudēšu pavisam nedaudz". Un viņa godīgi atzīstas, ka trīs meitiņām diezin vai piepulcētos ceturtā, ja nebūtu māmiņu algas…

Reklāma

Šīs četras mazulītes var augt droši un laimīgi, jo viņām nebūs jāizbauda, kā ir tad, ja istabā brēc jaundzimušais, bet mamma par viņu neliekas ne zinis. Jo mamma ir piedzērusies. Taču iespējams, ka to nāksies izbaudīt tiem iepriekš minētajiem bērniem, kuru mamma gaida sesto mazulīti un kuru ģimenē alkohola pudele galdā ir ikdienišķa parādība. Lielākie bērni tad mazākos, kā jau tas noticis iepriekš, pabaros, kā nu mācēs, ar to, kas mājās atradīsies, un gaidīs, kad mamma modīsies, lai pati parūpētos par mazuli. Bet mammai vispirms vajadzēs glāzīti. Un bērni nobijušies gaidīs, kas sekos pēc tam, kāda oma būs mammai, vai viņa gatavos brokastis, vai atkal gulēs līdz pēcpusdienai.

Sāksies jaunais mācību gads, un vairāki bērni aizies uz skolu. Divi no šīs ģimenes bērniem mācās vienā klasē ar tām meitenēm, kuru ģimenē arī nesen piedzima ceturtā māsiņa. Viņas būs saģērbtas jaunās, skaistās drēbēs, ar kupliem puķu pušķiem rokā. Ziedi, kurus bērni, visticamāk, būs sameklējuši paši no draugiem, būs arī otrās ģimenes atvasēm, taču drēbītes pavisam trūcīgas. Bet viņiem tik ļoti gribētos tās skaistās, kādas ir tām abām meitenēm un daudziem citiem bērniem. Un arī tās skaistās somas, pildspalvas, penāļus un krāsainās klades. Un skaidrs, ka tajā kompānijā viņiem, visticamāk, nebūs ko darīt, viņus tur nepieņems. Lai arī kā mēs, pieaugušie, mēdzam stāstīt, ka apģērbs vai greznumlietas nav noteicošās, ka svarīgākais ir cilvēks, bieži vien tā nav vis, un mēs paši to ļoti labi zinām.

Turklāt tiem bērniem pat nebūs daudz ko runāt ar citiem klasesbiedriem, jo viņu dzīve ir tik savādāka. Un tad izlasām avīzēs rakstus vai redzam televīzijas ziņās, ka dzīvi pašnāvībā atkal ir beidzis bērns! Un vēl šausmīgāk, kad uzzinām, cik daudz bērnu un jauniešu vismaz reizi mūžā par šādu soli ir domājuši. Tādu ir ļoti, ļoti daudz. Visbiežāk tas notiek neesošu attiecību dēļ. Saviem vecākiem bērns nav vajadzīgs. Viņus neinteresē, ko viņš jūt un ko domā. Un arī ar saviem vienaudžiem viņš nespēj saprasties, jo nezina, kā tas ir – saprasties. Viņu nesaprot, un viņš arī nesaprot. Viņi aiziet mūžībā, bet dzimstības statistika vismaz šobrīd uzlabojas… Lai Dievs dod jaundzimušajiem bērniņiem laimīgu dzīvi!

Reklāma: Saņem 1. aizdevumu līdz 250€ uz termiņu līdz pat 45 dienām bez maksas!


Citi lasītāji iesaka


Šeit tiek apkopotas TVNET ziņas, kuras lasītāji visvairāk ir pārpublicējuši portālā draugiem.lv un facebook.com. Autorizējieties facebook un draugiem, lai redzētu, kas interesē Jūsu draugus.

Reklāma