Kā pārdzīvot bērna nāvi? (15)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: www.flickr.com

Kā pārdzīvot meitas nāvi, tas notika 19 gadi atpakaļ, kad bija viņai 4,5 gadiņi, nomira pēc operācijas. Ilgi gaidīta meitiņa. Jūtos vainīga, ka nebija iespējas aizvest uz ārzemēm, tagad visāda veida fondi izveidoti. Viņai bija iedzimta sirdskaite, ļoti reta. Ticu, ka varēsiet man palīdzēt. Ar cieņu Jolanta.

Atbild psihoterapeites

Sveika, Jolanta!

Saklausu skumjas un vainas izjūtu par ļoti senu notikumu. Ir vērts nākt individuālā psihoterapijā un runāt par to. Noteikti ir vēl kas tāds, kas neļauj tev pieņemt šo sāpīgo pieredzi. Laiks ir pagājis, smeldze palikusi. Lasot šķiet, ka tas noticis pavisam nesen, kaut tu saki 19 gadi atpakaļ.

Gribu teikt mierinājumam – tu darīji visu, kas bija tavos spēkos. Pati saki, ka operācija tika veikta, ka aizvest uz ārzemēm nebija iespējams. Pieņemt, ka apstākļi bija tādi, kādi bija, dažkārt patiešām ir grūti.

Paturi jauko pieredzi un to, ko mācījies gaidās un rūpēs par savu meitiņu. Pārdomā, ko tas ienesa tavā dzīvē, tavā personībā.

Manī ir dziļa ticība, ka nekas nenotiek tikai tāpat vien, domāju, arī tavā dzīvē. Ir daudz dažādu viedokļu (filozofiju, reliģiju) jautājumos par dzīvi, nāvi, dvēseli, likteni. Ko domā tu?

Ja izlasīji atbildi uz jautājumu rakstā „kā pārdzīvot māmiņas nāvi”, noteikti atradi kaut ko arī sev.

Ja izlemsi nākt psihoterapijā, gaidīšu.

Ar dziļu cieņu, Ivanda.

***

Labdien, Jolanta!

Varu tikai piekrist savi kolēģei Ivandai, ka ar sevi ir pamatīgi jāstrādā, lai spētu tikt pāri kāda mīļa cilvēka zaudējumam. Bērna zaudējums cilvēkam laikam tomēr ir visnopietnākais pārbaudījums. Šīs zaudējuma sāpes ir vissmagākās. Zaudējot bērnu, mums sāk likties, ka dabā kaut kas sagriezies kājām gaisā un sajukusi dabiskā lietu kārtība. Lai nu kā, bet tādas likstas reizi pa reizei ar cilvēkiem notiek.

Protams, gribas atrast daudz atbilžu uz daudziem jautājumiem. Vislielākais jautājums varētu būt „KĀPĒC?...”, bet diez vai kāds uz to varēs Tev atbildēt. Manuprāt, šobrīd vissvarīgākais jautājums Tev, Jolanta, tomēr varētu būt: „Kā spēt pieņemt milzīgo zaudējumu un atrast spēkus saskatīt savā dzīvē skaistas krāsas un dzīvot sev un saviem tuvajiem, tomēr par prieku!”

Zinu pēc savas pieredzes, vistuvākos cilvēkus zaudējot, tas nav viegli, bet nav arī neiespējami!

Jā! Speciālista palīdzība klātienē laikam šādā reizē varētu būt vislabākais risinājums.

Jūtot Tev līdzi un arī ticot, ka varēsi rast sirdsmieru un atgūt dzīvesprieku, ja vien patiesi gribēsi,

Iveta Jalinska.

Uz jūsu jautājumiem par dažādo emociju pasauli, dzīves krīžu situācijām un problēmām turpmāk atbildēs psihoterapeites Ivanda Šūpulniece (29769773) un Iveta Jalinska (29166791).

Komentāri (15)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu