Daudzi jautā, ar ko izskaidrojama Kazimira Maļeviča darba "Melnais kvadrāts" nedzirdētā popularitāte? Gleznā taču nekā nav, tikai melns kvadrātveida laukums. Vieni "gudrinieki" dziļdomīgi paziņo, ka saskata šajā kvadrātā "cilvēces civilizācijas simbolu", citi redz "universālu pasaules formulu", trešie — mistisku jēgu, kuru saprot tikai izredzētie.
Maļeviča "Melnā kvadrāta" intriga (17)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kulturoloģe Olga Žukova, atsaucoties uz mākslinieka meitas teikto, apgalvo, ka nekāda "melnā kvadrāta" noslēpuma Maļevičam nav bijis. Patiesībā mākslinieks baidījies par glezniecības likteni, sākoties fotogrāfijas laikmetam. Viņš uzskatīja, ka fotogrāfija pilnībā izkonkurēs glezniecību.
Tāpēc Maļevičs 1913. gadā, protestējot pret fotogrāfiju, uzzīmēja savu pirmo melno kvadrātu baltā rāmī, tā izsmejot tajos laikos jebkuru fotogrāfiju. Tā bija ne vairāk kā ļauna parodija par tālaika fotogrāfijām. Mākslinieks pats negaidīja, kādu efektu radīs šis kārtējais joks. Tad viņš nolēma turpināt savu apbrīnojamo eksperimentu: atkal sāka zīmēt kvadrātus — ne tikai melnus, bet arī sarkanus un baltus.
No kvadrātiem Maļevičs pārgāja pie apļiem, krustiem, krāsainām svītriņām. Publika sajūsminājās un cēla debesīs "novatoru". Bet viņš, kas to lai zina, varbūt pie sevis pasmējās par sava joka upuriem…
Jau tālajā 1913. gadā Maļevičs sprieda par mākslīgajiem Zemes pavadoņiem un cilvēka lidojumu kosmosa plašumos. Viņš apmeklēja arī profesora Borisa Rozinga pētījumu, par attēla pārraidīšanu no attāluma, demonstrējumus. Varbūt ar savām tālredzīgajām spējām mākslinieks ar savu kvadrātu paredzēja televīzijas "melno" lomu cilvēces liktenī?