Sievietes ar augstāku atbildības līmeni – pašnodarbinātās vai vadītājas - arī atbildīgāk izturas pret grūtniecības plānošanu un kontracepciju. Kā arī novērojams, ka sievietes, kuras izmanto kontracepcijas tabletes, ir labāk informētas par kontracepcijas jautājumiem nekā tās, kuras no grūtniecības izsargājas ar prezervatīvu vai pārtraukto dzimumaktu.

Tas noskaidrots pētījumā par kontracepcijas lietojumu Latvijā, ko no 2009. gada augusta līdz decembrim veica Vidzemes Augstskola sadarbībā ar uzņēmumu Bayer. Tā ietvaros tika aptaujātas 835 sievietes visā Latvijā vecumā no 18 līdz 26 gadiem.

Drošākie – prezervatīvs, tablete un spirāle

Par drošākajām kontracepcijas metodēm sievietes uzskata prezervatīvu (88,98%), hormonālās tabletes (79,52%) un spirāli (64,19%). Kā nākamie drošie izsargāšanās līdzekļi tiek minēti hormonālie riņķi un plāksteri (39,28%) un avārijas kontracepcija (32,93%).

Prezervatīvu par drošu kontracepcijas metodi uzskata sievietes visās vecuma un dzīves stila grupās. Savukārt hormonālo kontracepciju – tabletes, plāksterus un spirāli – kā drošāko biežāk norāda sievietes ar augstāko izglītību vai studentes.

Tas skaidrojams ar tendenci, ka sievietēm izveidojas pastāvīgas attiecības un ģimene, kā arī pieaug informētības līmenis par kontracepcijas metožu daudzveidību un dažādajiem aspektiem.

Biežāk izmantotie – prezervatīvs, tabletes un pārtrauktais dzimumakts

Neraugoties uz to, ka vairums sieviešu apzinās, ka pārtrauktais dzimumakts ir nedroša kontracepcijas metode, prakse rāda citu ainu. Ja par drošu izsargāšanās veidu šo atzina 15% sieviešu, tad praksē to izmanto krietni vairāk aptaujāto – 26%. Aiz prezervatīva (58,80%) un hormonālajām kontracepcijas tabletēm (26,11%) pārtrauktais dzimumakts tiek minēts kā trešā biežāk izmantotā kontracepcijas metode. Aiz tā seko auglīgo dienu skaitīšana, hormonālā riņķa, spirāles, injekciju vai plākstera lietošana, spermicīdi un diafragmas.

Arī lietojuma ziņā hormonālajai kontracepcijai dod priekšroku sievietes ar augstāko izglītību, ko var skaidrot arī ar vecumu, attiecību pastāvību. Savukārt studējošu sieviešu vidū nedaudz biežāk (64,32% salīdzinājumā ar 58,8% visā izlasē) tiek izmantoti prezervatīvi, kas skaidrojams ar dzīvesveida īpatnībām – īslaicīgām attiecībām, dzīvi kopmītnēs u.tml.

 

Pirmā kontracepcijas pieredze

Trešdaļa aptaujāto sieviešu atzīst, ka pirms pirmās seksuālās pieredzes ar partneri nav apsprieduši izsargāšanos. 32,3% par šo tēmu ir runājušas, bet atceras to kā ļoti neveiklu un saspringtu pieredzi. Šāda situācija visbiežāk novērojama to sieviešu vidū, kam ir vidējā vai pamatizglītība. 35,8% sieviešu atklāj, ka ar pirmo seksuālo partneri par attiecībām ir runājušas un nav jutušās neērti. Vairumā gadījumu šīm sievietēm aptaujas brīdī bija patstāvīgas attiecības, iegūta augstākā izglītība un veidota karjera – vairums no viņām ir augstākā vai vidējā līmeņa vadītājas.

Vidējais vecums, kad sievietes Latvijā sāk dzimumdzīvi, ir 17 gadi, minimālais norādītais vecums ir 12, maksimālais – 24 gadi).

 

Atbildīgi abi, bet paļaujas uz vīrieti

Interesantu tendenci atspoguļo arī sieviešu attieksme pret atbildības sadalījumu kontracepcijas izvēlē. 95,2% respondentu uzskata, ka par izsargāšanos no nevēlamas grūtniecības jārūpējas abiem. Tai pašā laikā 36,17% sieviešu kā iemeslu, kāpēc ne vienmēr pirms dzimumattiecībām pārrunā kontracepciju, atzīmē, ka gaidījušas atbildības uzņemšanos no partnera puses. Kā citi iemesli, kāpēc netiek pārrunāti kontracepcijas jautājumi, tiek minēti sievietes kautrība (16,05%), nepatika pret kontracepciju (3,83%) vai zināšanu trūkums (4,07%).

Uz jautājumu, kur sievietes iegūst informāciju par kontracepciju, partneris tiek minēts tikai kā piektais biežākais informācijas avots. Populārākie ir ārsts, māte, žurnāli un grāmatas, interneta resursi. Tomēr partneris ieņem pirmo vietu to cilvēku sarakstā, ar kuru sievietes, runājot par kontracepciju, jūtas visbrīvāk. Sievietes nemulst, arī apspriežot šos jautājumus ar ārstu, mammu vai draudzenēm. Ļoti populārs sarunu partneris kontracepcijas jautājumu apspriešanai ir anonīms cilvēks kādā no interneta forumiem. Ceturtā daļa aptaujāto sieviešu (25,27%) uzskata, ka nepieciešama labāka seksuālā izglītība skolās, lai sievietes kontracepcijas jautājumus apspriestu drošāk. Sievietes par lietderīgām uzskata arī sarunas par kontracepciju ģimenē, bērnam augot (19,28%), dažādus izglītojošos materiālus (19,04%), kā arī piemin, ka nepieciešama sabiedrības attieksmes maiņa pret kontracepcijas nepieciešamību, veidiem un informēšanas iespējām (25,15%).

Sievietes, kuras strādā augstākajā vadības līmeni, ir salīdzinoši pārliecinātākas par citu grupu sievietēm, un viņas uzskata, ka nekas nav nepieciešams, lai justos ērtāk, runājot par kontracepciju (80%).

Atceroties pirmo seksuālo pieredzi ar pašreizējo partneri, vairums sieviešu uzsver, ka par kontracepciju runāts pirms dzimumakta, – 61,44%. Tomēr 15,33% atzīst, ka par kontracepciju netika runāts vispār, 6,71% to darīja pēc dzimumakta, bet 11,74% paguva izsargāšanās jautājumu apspriest seksa laikā. Kontracepciju pirms dzimumakta visbiežāk apspriedušas sievietes, kas lieto hormonālās kontracepcijas tabletes, visretāk - tās, kuras no grūtniecības cenšas izvairīties ar pārtrauktā dzimumakta palīdzību.

Reģionu īpatnības

Pētījums atklāj interesantas tendences arī sadalījumā pa reģioniem. Piemēram, salīdzinot ar citām grupām un visas izlases rādītājiem, Kurzemē par drošāku tiek uzskatīta avārijas kontracepcija, sievietes no Zemgales retāk nekā citas izmanto prezervatīvu, savukārt sievietes no Latgales biežāk nekā citas izmanto pārtraukto dzimumaktu un sievietes no Kurzemes un Vidzemes biežāk nekā citas izmanto hormonālās tabletes.