Kā liecina Utrehtas Universitātes medicīnas centra pētījums, pat savaldības zaudēšana un šoks īslaicīgi palielina insulta risku cilvēkiem ar aneirismu - patoloģisku artērijas paplašinājumu. Šādu aktivitāšu un pārdzīvojumu laikā strauji palielinās asinsspiediens, līdz ar to var plīst patoloģiskie asinsvadi.

Pētījuma gaitā holandiešu zinātnieki iztaujāja 250 insultu pārcietušus cilvēkus, lai noskaidrotu, ko viņi darīja īsi pirms nelaimes. Kā vēsta žurnālā "Stroke: Journal of the American Heart Association" publicētais pētījums, zinātnieki identificēja astoņus faktorus, kas visvairāk palielina insulta risku - tā, piemēram, kafijas dzeršana palielina risku par 10,6%, intensīva fiziska aktivitāte - par 7,9%, deguna šņaukšana - par 5,4%, bet dzimumakts - par 4,3%. Tāpat risku rada sasprindzinājums defekācijas laikā (par 3,6%), kokakolas dzeršana (par 3,5%), izbīlis (2,7%) un dusmošanās (1,3%).

Lai arī kofeīna patēriņa ierobežojums var samazināt risku, britu

mediķi tomēr aicina neatteikties no fiziskām aktivitātēm, jo tās samazina citu saslimšanu, tostarp sirds un asinsvadu slimību, risku.

"Smadzeņu anerismas plīsums ir ārkārtīgi bīstams," norādīja Insulta asociācijas pētniece Šarlīna Ahmeda. "Ļoti bieži tas notiek pēkšņi, bez brīdinājuma, un var izraisīt asiņošanu smadzenēs jeb hemorāģisku insultu. Pēkšņs asinsspiediena pieaugums var palielināt aneirismas plīsumu."

Vienlaicīgi Ahmeda norādīja, ka ir ļoti sarežģīti noteikt,

vai pētījumā identificētie riska faktori ir patiešām saistīti ar insulta sākšanos, vai arī tā ir tikai sakritība.

Pēc mediķu aplēsēm, diviem procentiem pasaules iedzīvotāju ir galvas aneirisma - artērijas sieniņas vājums, kura dēļ tā "piepūšas". Anerismas plīst ļoti reti, tomēr gadījumā, ja tas notiek, asinsizplūdums smadzeņu stumbrā var pārvērsties insultā.