Par seksuālo saderību un nesaderību starp vīrieti un sievieti ir diskutēts un runāts gana daudz. Daudz ir arī šajās diskusijās radušos stereotipu, kas nereti ir tik ļoti iesakņojušies mūsu prātos, ka pie katras mazākās neveiksmes gultā esam gatavas mest plinti krūmos, nodomājot – mēs vienkārši neesam saderīgi gultā... Taču kā ir patiesībā? Kas ir seksuālā saderība un nesaderība? Kā tās atšķirt? Ko darīt, lai veicinātu seksuālo saderību? Par to šoreiz!
Seksa loma mūsu dzīvē
Cik būtiska ir seksa loma mūsu dzīvē? Seksologi ir vienisprātis, ka seksualitāte nav gluži galvenais, taču nenoliedzami tas ir ļoti nozīmīgs faktors attiecībās starp vīrieti un sievieti. Ne velti neskaitāmi pētījumi norāda: ja seksuālā dzīve ir harmoniska un abi partneri tajā gūst gandarījumu un apmierinājumu, tad arī citas savstarpējo attiecību jomas uzlabojas. Savukārt,
ja seksuālajā dzīvē kaut kas nav īsti kārtībā, tad šīs problēmas nerisināšana var veicināt savstarpējo attiecību pasliktināšanos
un pat iziršanu. Taču - kas ir seksuālā saderība un nesaderība? Kā tās atšķirt? Kas jādara, lai veicinātu saderību? Lasi tālāk un uzzini!
Kas ir seksuālā saderība un nesaderība?
Seksuālā saderība vai nesaderība starp vīrieti un sievieti gultā pilnīgi noteikti neattiecas uz jebkādiem fiziskajiem faktoriem, piemēram, dzimumlocekļa izmēriem (par lielu vai par mazu), erekcijas ilgumu vai sasniegto orgasmu reižu skaitu. Tie visi ir stereotipi, kuriem diemžēl mēs pārlieku pieķeramies.
Seksologi vienbalsīgi apgalvo, ka šiem fiziskajiem faktoriem nav noteicošās nozīmes seksuālajā saderībā vai nesaderībā, jo mūsu ķermeņi ir unikāli un, piemēram, dzimumorgānu izmēru ziņā tie perfekti spēj pielāgoties viens otram! Seksuālās saderība un nesaderība
vairāk attiecināma uz abu partneru uzskatiem par un ap seksu –
kā ar to nodarboties (kādās pozās, kādus palīglīdzekļus izmantojot vai neizmantojot u.c.), cik bieži to darīt, kur to darīt (guļamistabā vai virtuvē, parkā uz soliņa vai jūrmalā utt.) utt.
Lieliska seksuālā saderība tiek attiecināta uz tiem gadījumiem, kad abi partneri ir vienisprātis šajos jautājumos, viņiem ir līdzīgi uzskati un vēlmes. Savukārt seksuālā nesaderība tiek piedēvēta tiem (starp citu, retajiem) gadījumiem, kad pāris nespēj atrast absolūti nekādu kompromisu šajos jautājumos...
Kad NAV un kad IR seksuālā nesaderība
Seksuālā nesaderība noteikti nav attiecināma uz situācijām, kad partneri nododas mīlas priekiem vairākas reizes nedēļā, bet ne visās šajās reizēs abi sasniedz orgasmu. Tāpat arī situācijās, kad kāda no seksa pozām vienam partnerim šķiet uzbudinoša, bet otram nešķiet ērta un pat nepatīk (taču nerada riebumu).
Nesaderība nav attiecināma arī uz viena partnera mīlēties vēlmi no rīta, kamēr otram to vislabāk patīk darīt vakarā. Visi šie un citi tamlīdzīgi gadījumi uzskatāmi vien par izrunājamiem savā starpā un, ja partneri tik tiešām vēlas būt kopā, vienmēr var rast kompromisus – gan par mīlēšanās laiku, gan vietu, gan pozām utt. Savukārt pie gadījumiem, kad varētu runāt par reālu seksuālo nesaderību, ir pieskaitāmas tādas situācijas, kurās viens no partneriem nevēlas seksu vispār. Šādos gadījumos gan visai bieži problēmas cēlonis meklējams stipri dziļāk kā vien nepatikā pret seksu kā tādu. Šis cēlonis ir psiholoģiskas dabas.
Tas var būt, piemēram, viena vai otra partnera bērnībā, jaunībā vai arī pieaugušā vecumā piedzīvota pret viņu vērsta vardarbība vai pat seksuālā vardarbība. Tāda pieredze, protams, atstāj traumatiskas sekas, ar kurām cīnīties var būt pat ļoti grūti – tas ir sadarbības ar speciālistu, mīlošu partneri un laika jautājums. Nereti seksuālā nesaderība var veidoties arī situācijās, kad viens no partneriem vēlas tāda veida seksu, kāds absolūti nav pieņemams otram,
piemēram, tādu, kas ir aizvainojošs, apkaunojošs, sāpīgs utt.
Šādu radikāli atšķirīgu uzskatu un seksuālo vēlmju gadījumā kompromisu rast var būt ļoti grūti. Turklāt, ja viens no partneriem otru ir pierunājis vai pat ir tam uzspiedis kādu konkrētu seksa veidu, kas tam nav bijis patīkams, vai pat licis izjust riebumu, ir reāla iespējamība, ka pārim veidojas nopietna seksuālā nesaderība, kas var robežoties ar viena no partneriem atsalšanu jeb absolūtu seksa nevēlēšanos.
Starp citu, seksologi min vēl kādu būtisku iemeslu, kas rada seksa nevēlēšanos un līdz ar to var attiecībās provocēt arī seksuālo nesaderību. Šis iemesls ir sava ķermeņa nepieņemšana. Visbiežāk tas ir novērojams sievietēm – tās sevi uzskata par pārāk resnām, par tievām, ar pārāk lielām vai mazām krūtīm, vēderu, pārāk īsām vai garām kājām, platiem gurniem utt. Šāda sevis nepieņemšana bremzē seksuālo attīstību – sieviete nav pozitīvās domās par sevi un savu izskatu, līdz ar to viņa seksā nespēj sevi dot partnerim, jo tas viņai sagādā negatīvas emocijas. Rezultātā – seksa nav, un pārim veidojas nesaderība.
Protams, šeit ir runa par nopietnām psiholoģiskām problēmām, kad sieviete sava izskata dēļ mokās ar depresiju, uzmācīgām domām un visu dzīvi redz tikai pelēkās krāsās. Īslaicīga pukošanās par ziemā uzēsto puncīti nav attiecināma uz šo situāciju!
Zelta vidusceļš – runāšana!
Seksuālās saderības zelta vidusceļš ir ļauties mīlas priekiem tad, kad to gribas, abiem ar partneri noskaidrot veidus, vietas un laikus, kas ir patīkami abiem, tas pats attiecas arī uz pozām un visu pārējo. Taču, lai to izdarītu ir tikai viens ceļš – runāšana! Jā, izrunā visus par un pret, visu to, kas patīk un kas nepatīk seksā, –
lūk, tas ir īstais seksuālās saderības veicināšanas noslēpums.
Tomēr ar runām par seksu ne vienmēr iet tik viegli, kā gribētos.
Vēl pavisam ne tik senā pagātnē – pirms gadiem divdesmit – par seksu netika runāts nemaz, tā bija tabu tēma gan sabiedrībā, gan draudzeņu lokā un pat laulāto gultā. Tomēr mūsdienās viss ir mainījies un mainās nepārtraukti – par piemēru varam ņemt kaut vai slaveno TV seriālu "Sekss un lielpilsēta", kas taču pēc savas būtības ir balstīts tikai un vienīgi uz runām par un ap seksu! Taču šādi un citi piemēri ne vienmēr palīdz mums pašām brīvi runāt par seksu ar savu partneri.
Kautrēšanās, neērtā sajūta, varbūt pat sarkšana, runājot par TO, ir pazīstama teju katrai no mums. Turklāt sliktā ziņa ir tāda, ka nav vienas vienotas un veiksmīgas receptes, kā tieši runāt ar partneri par seksu un savām vēlmēm šajā sakarībā. Katrs pāris atradīs savu ideālo šīs tēmas apspriešanas veidu. Viens gan ir skaidrs – tie, kuri runā, vieglāk tiek galā ar krīzēm, kas diemžēl mēdz piemeklēt arī guļamistabā. Tomēr, neskatoties uz to, ka sarunas par un ap seksu ir katra pāra individuālā lieta, ir daži ieteikumi, kurus vērts ņemt vērā šāda veida sarunās – pirmais, ko der atcerēties, - vienmēr būt diplomātiskai!
Nekad neuzbrukt partnerim ar pārmetumiem ir pats būtiskākais sarunās par seksu,
jo jebkāda veida aizskaršana ar vārdiem var sagādāt pat ļoti nopietnas un grūti izmaināmas sekas.
Otrais ieteikums – pilnvērtīga saruna par seksu iespējama vien tad, ja starp partneriem valda uzticība, jo arī šāda saruna ir sevis atkailināšana partnera priekšā, kas nav iespējama, ja nav uzticības.
Trešais būtiskais ieteikums – nebaidies teikt nē, ja patiešām ar kaut ko neesi apmierināta (piemēram, ar kādu partnera ideju utt.), nepasakot šo mazo un vienkāršo vārdiņu, tu riskē ar daudz nopietnākām sekām, kas var radīt negatīvas emocijas tevī pašā. Seksologi min arī to, ka ļoti bieži neērtās sajūtas iemesls sarunās par seksu ir tieši specifiskās terminoloģijas lietošana.
Kā izeju no šīs situācijas var ieteikt izveidot savu seksa terminu valodu, ko lietojat tikai jūs ar partneri – piemēram, dzimumorgānu terminus aizstājiet ar kādiem saviem izdomātajiem terminiem, kas liks mazāk kautrēties, tos izrunājot utt. Un pēdējais –
jāmēģina pārkāpt pāri neērtības sajūtai,
palūdzot partnerim tieši to, ko vēlies, tieši tajā brīdī, kad vēlies. Un tici – partneris to novērtēs!