Tas gan bija smiekliigi, ja Valdis Dombrovskis bija nosleepies aiz riekstukalna maajas, un kad es gaaju garaam mashiina bija tuksha, un kad aizgaauu peec tam atpakal vinjsh tuer vairs nebija.
Jebkuram ir vajadzīga atpūta no otra un tas galīgi nav saistīts ar to, ka tas otrs vairs nav mīlams, tieši otrādāk ļoti mīlams, bet kad tā otra sāk palikt par daudz, kad viņš ir burtiski visur, kādā brīdi sāc pārstāt saskatīt sevi, sāc pārstāt atšķir savas 'domas no otra domām, savus sapņus no otra sapņiem, lai sakārtotu domas, lai atkal atrastu sevi ir nepieciešams palikt vienatnē, kaut uz dažām stundām un to stundu laikā ir iespējams sevi sakārtot, restartēt un tad atkal var mesties atpakaļ.
superīgi, kad meitene saka, ka vēlas pabūt nedaudz viena...es ta4 saprotu ;)
...vairs neatbild uz maniem zvaniem, pilīgi nesasniedzama jau pāris nedēļas :D
vēlos palikt mirkli viena=nav drosmes pateikt, ka viss beidzies
Sandis Geislers (pavasaris :() 2011. g. 15. augustā, 10:22
"Kas gan var būt labāks par netraucētu savrupību? Tikai tukši, garīgi neauglīgi cilvēki, dīki dīdiklas nespēj iztikt paši ar sevi, baidās no vientulības un nerimtīgi uzbāžas citiem ar savu nolāpīto, banālo kāri komunicēties."
Vēlme būt nepārtraukti kopā ir attiecību pašā sākumā - dažus pirmos mēnešus. Vēlme pabūt vienaltnē ir absolūti normāla. Veselīgai personībai ir vajadzīga sava privātā telpa un savs privātais laiks. Tikai katram esot pilnvērtīgam un pašpietiekamam pārī viens otram var sniegt labāko atbalstu, sapratni un vienkāršī - labu sabiedrību. Ja cilvēks nespēj bez otra iztikt - tā ir problēma, slikti attīstīta personība, pašnepietiekamība, nestabilitāte, emocionālā atkarība. Tādās attiecībās nav izaugsmes, nav attīstības.
Drīzāk vīriešiem vajag pabūt vieniem vai ar pāris uzticamiem draugiem (senais mežā gājēju/mednieku instinkts.) Es gandrīz galus atdevu, līdz iemācījos iztikt bez savas 1/2 dienas vientulības nedēļā.
Katram jābūt savai privātajai telpai,jeb iespējai pabūt vienam........tas gan ir atkarīgs no mums pašiem......vai otrs to saprot ...vai nē.....Kaut ,gan tas būtu normāli,ja abi dzīvesbiedri justu to un dotu iespēju pabūt vienam tad,kad tas ir vajadzīgs......
Katram cilvēkam pietiekami regulāri uz kādu brīdi ir jāatrodas vienatnē. Nepārtrauktā attiecību jūklī dzīvo tikai tie, kas baidās klusuma - savas dvēseles tukšuma. Tiesa gan, ar vientulību nav jāpārspīlē - savādāk cilvēks, ja vien nav apskaidrotais, sāk dzīvē pielaist kļūdas un ir nelaimīgs dēļ dvēseliska sastinguma.
Kurš ir tas nelietis, kurš Tev visu laiku uzmācas, kurš? :D
Pamet viņu, ja viņš nezin mēru un dzīvo laimīga viena ar savu kaķi Maksi atkal :)
Man tas viss šķiet smieklīgi, pabūt vienam cilvēkam ir viegli, vnk pasaki ka Tev pēdējā laikā ir bijis daudz stresa un Tu gribi klusumu, kas tur grūts sievietes? :D
es pilnīgi saprotu to, ka gribas pabūt vienai no visa prom un tas ir tikai normāli. Tas neliecina par to, ka jāšķiras vai ir cits kāds, vienkārši mūsu vīrieši ir centrēti uz sevi, viņiem tas ir ok, ja ir kaut kas, tad var aizbraukt prom uz pāris stunām vai vienkārši kaut kur ar draugiem, bet arī mums sievietēm reizēm gribas pabūt prom no visa: no ģimenes, problēmām un rūpēm par visu, gribas vienkārši pabūt vienai un visu pārdomāt un salikt pa plauktiņiem un iedzert kādu vīna glāzi, lai bērni apkārt neskraida un nesauc tik mammu un vīrs vēl reizēm guļ gultā un neko nevar palīdzēt, jo tas tač ir normāli siena visu dienu darbā nostrādā, atbrauc mājās un sākas otrs darbs - māja, bērni, vīrs vēl kā bērns citreiz jāapkalpo, drēbes jāmazgā māja jāvāc, bērni jāpabaro, jānoliek gulēt un kad pulskstens ir jau 12 naktī, tu iekrīti bezspēkā gultā un vienīgā doma ir gulēt, bet vīrs protams, atpūties no darba visu to laiku, kamēr sieva pa māju šiverē, viņam vēl sexu gribas! Citiem tas liekas nosodāmi, bet tas ir normāli, ka gribas no tā visa citreiz aiziet prom un pabūt ar sevi un savām domām, lai atkal var atgriezties ar jaunu spēku un vēlmi to atkal visu darīt.
Taisnība, vīriešiem ir veču lietas, kā makšķerēšana, ņemšanās pa garāžu, bet sievietei parasti visas aktivitātes ir kopā ar ģimeni, tā ka reizēm liekas, ka pati sevi vairs nepazīsti, jo nav laika savas domas savest sakarīgā kārtībā. Man laimes brīži bija ļoti agri no rītiem, kad vīrs un bērni vēl gulēja, bet es varēju mierīgi pasēdēt ar kafijas tasi rokās un padomāt. Savu vientulības devu vajag katram.