"Gribu seksu, ar vīru mums tā nav jau gadiem, bet mīļāko atrast sev nespēju," rakstīja Sieviesuklubs.lv lasītāja, kas izmantoja iespēju uzdot jautājumu psihoterapeitam.
Konsultē Sieviešu kluba eksperte geštaltterapeite Solvita Vektere.
To, ka nespēj atrast sev mīļāko, nevajag uztvert kā pārmetumu sev. Katrā no mums ir savs ētikas un morāles kodekss. Postmodernajā laikmetā vairs neesam tik ļoti saistīti ar tiem kodiem, ko vēsta baznīca vai sabiedrības spiediens.
No vienas puses, meklēt mīļāko nav nekas nenormāli slikts. Bet no otras,
ja tavā ētikas morāles kodā tā ir nosodāma rīcība,
labāk šo robežu nepārkāp. Būsi konfliktā pati ar sevi.Ja tik ilgu laiku esi izturējusi bez seksa ar savu vīru, ir cerība, ka attiecības ar laulāto var vēl nokārtoties. Tev tikai jāatrod laiks un iespēja atklātai sarunai. Un jums abiem jāvēlas atdzīvināt savās attiecībās to kaisli, kas starp jums abiem bija.
Savukārt sameklējot sev mīļāko (ja uzskati, ka tas ir nosodāmi!),
seksuālā bauda saspringumu neatrisinās.
Jā, sākumā būs eiforija. Un arī - tad, ja būsi sameklējusi labu mīļāko. Bet ja mīļākais nebūs nekāds labais? Krāpjot vīru tikai tāpēc, ka citas sievietes arī tā dara, visticamāk, vainas sajūta padziļināsies. Rezultātā – pati jutīsies vēl sliktāk.
