Jēziņ
vēlās brokastis.
Mēs abi strādājam. Man ir 12h darbs. Satiekamies tikai naktī ap 11 mājās. Eksotiskās vakariņas-jā noteikti gribu kko darīt virtuvē, kad visa diena uz kājām pavadīta. Darbā ēšanai labi ja kopā sanāk 20min pa visu dienu.
Tajās dienās kad brīvs es guļu līdz 3 dienā, jo man ir pamatīgs miega bads.
Labi ja 2 mēnesī mums sakrīt brīvdienas kopā.
Internetā tie ''blondīņu padomi'' izklausās tik pasakaini labi. Ēst brokastis otrā pilsētas galā...oh čīz vai tiešām?!
Ja tiem cilvēkiem, kam pietiek laika to darīt ir garlaicīgi...tad tur tiešām ēzelim jāsmejas-SLINKJI! Tas arī viss.
Brančs ir vēlās brokastis, gandrīz vai apvienojums ar pusdienām, ko parasti, vecajā Eiropā ēd brīvdienu rītos kādā ēstuvē. Ir klāts "zviedru"galds, cilvēks samaksā noteiktu summu no no plkst... līdz plkst... var ēst, cik lien. Ar to 1x iepazinos pirms 5 gadiem Berlīnē. Cilvēki sanāk kopā, lasa avīzes, lēnā agrā ēd, sarunājas, bauda dzīvi. Pie mums arī ko tādu jau piedāvā. Tikai -kuram tas pa maciņam, cits jautājums. Domāju, ka daudziem šāds brančs būtu jauka rutīnas izkliedēšana, nevis jau pats ir rutīna...
Pirmkārt, nevis "tāpēc", bet "tādēļ" žurnālistam nāktos zināt. Otrkārt, ja man
ļoti patīk mans darbs, tad nav vajadzības iztēloties atvaļinājumu. Un treškārt - beidziet visādas muļķības drukāt portālā.
Tā vietā lai attainotu reālo situāciju mūsu valstī žurnālists iztulko rakstu no kāda US žurnāla,un domā ka viņš ir uzdevuma augstumos ! Protams ka es katru sestdienu mainu ''branča'' vietas,un svētdienās kāpju kalnos,lai neiestātos rutīna :))
Krīzei ar to visu nav nekāda sakara,vai tad krīzes laikā tāpat kā padomju laikā "nav seksa"..... Vaina ir attiecību "krīzē", jo ja attiecībās nav rutīnas, bet ir vēlme būt kopā ar otru cilvēku, arī krīzi var pārdzīvot, ja beidz gausties,bet turpina darboties,viss būs o.k.
krīzei ir ļoti liels sakars!!!
tieši sākoties krīzei pamanīju savā meitenē pieugošas sadisma pazīmes gultā, un teikšu tā sadisma pakāpe un algas samazinājumam ir tiešas korelācijas pazīmes!!