man reāli vienalga- kas kuram ir Mīlestība?!?!
es nesaku šos vārdus un nekad arī neteikšu,jo es nesaprotu šī vārda nozīmi- tas NAV pats svarīgākais attiecībās, nu nav un viss
Vīrietis nesaka "Es mīlu Tevi" - traģēdija. Viss, ko viņš dara, kā izturās utt ir pilnīgi vienalga, viņš nepateica šos vārdus, tātad sieviete viņam ir pilnībā nesvarīga. Riktīgākās muļķības. Uz to nav tik fanātiski jāieciklējas. Es šos vārdus nesaku un arī otrai pusītei palūdzu man to neteikt. Sakarā ar pagātnes piedzīvojumiem, šie vārdi manī vienkārši neko neizraisa. Tukša skaņa, jo nejau vārdiem ir nozīme - skaisti runāt prot visi, ja pacenšas. Daudz svarīgāka ir izturēšanās pret cilvēku.
Gala beigās darbi ir tie, kas liecina par cilvēka nodomiem.
P.S Šo vārdu neteikšana, nemaz nenozīmē, ka cilvēks patiešām nemīl.
Un vēl kas - ja gribat izspiest šos vārdus, dariet to gultā. Nežēlīgi, bet darbojas.
Starpcitu, arī pēc vīrieša uzvedības guļamistabā var saprast kādas ir viņa jūtas.
Rafaello - pateiks vairāk nekā 1000 vārdu. =D
Rezervei, skapītī jābūt pāris paciņām. Katru reizi "dārgais, vai Tu mani mīli?", ar fenomenālu roku veiklību, izvelk Rafaello un viss, problēmas nav. =)
esmu 24 gadus laulībā, bet šos vārdus esmu saņēmusi tikai 1 reizi - uzrakstītus. Tos glabāju vēl šodien. Esmu prasijusi, kāpēc man liegti šie 3 vārdi un vīrs atbildēja, ka viņš cerot, ka ar savu attieksmi un darbu parāda, ka mīl. Jā, viņš ir pats labākais, gudrākis, smalkjūtigākais, gādīgākais uz pasaules, bet vienalga - es tomēr ilgojos pēc šiem vārdiem. Pati gan arī diezgan reti saku, ka mīlu.... lai nekļūtu smieklīga. Domāju, ka labi vārdi tomēr ir jāvelta gan vīram, gan bērniem, gan vecākiem, gan brāļiem, gan māsām.
dzīvojam kopā 3 gadus, viņš man ne reizi nav teicis "es tevi mīlu" bet es zinu, ka tā ir, jo esmu pati prasījusi, jo man svarīgi zināt, ka cilvēks, kam es atdodu savu sirdi jūt pret mani to pašu, ko es pret viņu. Nav vajadzības pēc šiem vārdiem katru dienu bet ik pa reizei man vajag dzirdēt, jā, es tevi mīlu, esmu par kautrīgu, lai to atzītu pats. Katrs, arī viņš grib dzirdēt, ka es mīlu tikai viņu, un ka es viņu cienu. Šie vārdi ir svarīgi katram, bet jāmāk dozēt, ali tie nepaliek par rutīnu sasveicināšanas vietā.
"Viņš vienkārši man to nesaka, viņš spītējas, un tas mani sāpina, es jūtos nenovērtēta un nemīlēta"
Vot sieviešu loģika! Varbūt vispirms tomēr paskatīties uz darbiem? Jo iznāks stulbi, ja čalis varbūt patiesībā plēšas pušu, lai tikai jaunkundze justos mīlēta un novērtēta, bet šai redz, ja nesaka burvju vārdiņus, tad pārējais neskaitās un uzreiz jākrīt depresijā un citās galējībās...
Sievietes mīl ar ausīm, ko tur padarīsi :) Nu negribi teikt 'Es tevi mīlu', tad mīļuma brīdī pasaki vismaz kādu komplimentu: tu man esi vismīļākā, visforšākā vai seksīgākā. Nu da jebkādu komplimentu, lai tava sieviete sajustu, ka viņa tev nav saimniecībā noderīga lieta, bet mīļotais cilvēks.
Manuprāt tik nopietnus vārdus nedrīkst teikt bieži,tad tiem zūd gan pievilcīgums gan ticamība.Tāpēc der atcerēties klasiķa Kaudzītes vārdus:Ja ko skaistu gribi redzēt allaž skaistu-skati to tikai reti.Ja ko saldu gribi baudīt allaž saldu-baudi to tikai reti! :)
5 gadus nodzívoju Asv un man iepatikás tas vinu: I love You :) Tá teikt, vienmér un visur!
Jús teiksiet, tá var nodriskát sho Es Tevi mílu un vairs nesaprast vai tas ir patiesi vai né .... Bet ziniet, ir jauki un patíkami :) ìpashi mums ziemelniekiem, kuri neesam tik atvérta un draudzíga tauta!
Un shis I love You pal´dz, kaut vai dienu padara gaisháku :)
Man gimené neviens jútas nemédza izrádít, bijám cieti ká akmenji ...
Asv mentalitáte, man lika saprast, ka var arí dzívot savádák :) Tas tachu neko nemaksá!!! :)))
Mīlestība ir individuāli katram uztverē ar savu ideālo variantu un nav vienas, pareizas receptes. Bet, ja mīl pa īstam, tad tomēr nav grūti pateikt šos trīs vārdus. Un tie arī ir skaisti.
mēs ar draugu dzīvojam kopā jau 4 gadus. neviens no mums nav teicis -es mīlu tevi.
mēs vienkārši zinām un jūtam, ka tā ir! tas ir būtiskāk- to sajust un īstajā brīdī tuvāk un ciešāk pieskauties un paskatītie acīs, un IR!!!
iepriekšējās attiecībās zinu, ka teicu pa daudz un beigās jau tas vārdu salikums bija morāli nodilis...
Manuprāt tie maģiskie vārdi ir tik īpaši un maģisko, ja netiek lietoti ikdienā, ievazāti katrā sarunā. Ar pāris reizēm gadā īpašos mirkļos pilnīgi pietiek. Nedz es pati negribu otram ikdienā to teikt, nedz kad saka man. Zūd atbildība par šo vārdu jēgu un nozīmi, ja katras sarunas galā teikšu, ka mīlu, tas būtu gluži tāpat kā teikt, ka gribas kakāt:D
Ikdienā var teikt viens otram komplimentus, pateikties par kādām lietām, samīļot un visādi citādi izrādīt mīlestību, bet es piekritīšu tiem, kas uzskata, ka nevajag ar tiem vārdiem bārstīties kā amerikāņu filmās.
Man šos vārdus saka katru dienu gadiem. Esmu laimīga. kad tos dzirdu , dzīve gaišāka šķiet. Arī bez vārdiem zinu, ka mīl, bet vārdam ir īpaša maģija. nekas tur nenodilst.
Vajag tiešām paslavēt, runāt vienam ar otru un just, bet vārdi var būt dažādi, kas izsaka mīlestību. Pats galvenais ir just, ja jūtu nav, tad vārdiem nav nekādas jēgas!
es mīlu, un mīliet arī jūs :) sakiet to, jo ir jānovērtē tas, kas jums tagad ir dots, šis mirklis, šis cilvēks jums blakus.... tūliņ pat aizejiet un samīļojiet savus mīļos, pasaulē ir taču daudz dažādu bēdu, padariet dienu gaišaku gan sev, gan citiem... :)
Modernās pasaules paradokss. Divi cilvēki sāk satikties, veidot attiecības, guļ viens ar otru un tad tikai pēc vairākiem mēnešiem pienāk tas brīdis, kad beidzot viņi saprot, ka ir iemīlējušies viens otrā vai arī tomēr nē. Šāds dzīvesveids izklausās gaužām tizls.