Gadās, ka koncentrējoties uz to, kā nav, mēs aizmirstam novērtēt to, kas mums ir. Tādos gadījumos pati dzīve nereti pasniedz mums kādu mācību stundu — sāk zust arī tas, kas jau ir bijis. Traģiskākajos gadījumos kā mācību mēs iegūstam traumu, slimību, kura atvirza mūsu domas no nesasniedzamā, liekot rūpēties par to, ko bijām atstājuši novārtā!

Pirmais, ko apgūstam un noniecinām — ķermenis

Ir lietas, pēc kurām tiecamies, un jo vairāk tiecamies, jo mazākas kļūst izredzes tās iegūt. Toties nesasniedzamā nozīme mūsu acīs izaug tik milzīga, ka dažos gadījumos neļauj vairs saskatīt citas lietas. Reizi no reizes, trauksmaini dzenoties pēc iekārotā, vienlaikus atkārtojot liktenīgos vārdus "man nekā nav", pirmais, ko esam nonicinājuši — mūsu pašu ķermenis. Ja mēs uzdrīkstamies sacīt, ka mums nekā nav, tad beidzot arī panākam to, ka sāk niķoties un sabeigties tas, bez kā vispār nebūtu iedomājama normāla dzīve!

Katrai lietai ir ne tikai sava vieta, kā māca paruna, bet tai ir arī savs veicamais uzdevums. Kad mazuļi sāk iepazīt pasauli, pirmais, ko viņi apgūst — personīgais ķermenis. Pieaugušie, piedaloties bērnu rotaļās, nāk talkā un skaidro, ka ar austiņām jāklausās, ar actiņām jāskatās, ar kājiņām jāstāv un jātekalē, bet ar rociņām jāsamīļo mamma un daudz darbiņu jādara. Ja ar vecāku skaidrojumiem nav gana, "ķermeņa mācību" palīdz apgūt pasakas. Tā visiem labi zināmās Sarkangalvītes skološanā aktīvi iesaistās vilks. Nekaunīgais lopiņš naivajai, laikam jau mātes uzmanības apdalītajai, meitenītei uz viņas jautājumu "Kāpēc tev tik lielas acis?" atbild vienkāršā teikumā: "Tāpēc, lai tevi labāk redzētu!" Tā kā bērna ziņkāre tik lēti nerimstas, jo laikam tiešām viņas apmācību procesā ir ielaisti dziļi robi, vilks pacietīgi atbild arī uz jautājumu par austiņām un beidzot, kad tikts ir līdz zobiem, viņš arī praktiski nodemonstrē zobu pielietojamību. Tā kā esam pieauguši, varam atļauties īsti ķecerīgu retorisku izsaucienu, — ak, varbūt labi, ka tā, jo, kas gan notiktu, ja Sarkangalvīte būtu uzrunājusi ar jautājumiem zemāk par jostas vietu!?

Absolūts drošības līdzeklis

Pasakas morāli katrs var traktēt pēc sava prāta, bet viens gan ir skaidrs — ja arī vecāki saviem bērniem skaidro un labprāt uzskatāmi demonstrē, kā tiek lietota tā vai cita ķermeņa daļa, tad ļoti nelabprāt un ļoti kaunīgi viņi mēdz stāstīt par to, kādam nolūkam atšķirīgo dzimumu pārstāvjiem ir piešķirti dzimumorgāni. No ģimenēm, kurās visi jautājumi par to, kas saistīts ar dzimumdzīvi, ir tabu, nāk tie indivīdi, kuri gan sev, gan saviem partneriem pieaugušo kārtā sagādā ne vienu vien rūgtu dzīves brīdi. Tā kā iepriekš varējāt iepazīties ar populārā psihologa Ērika Bernsa atziņām par to, kā vīrieši mēdz izmantot savus dzimumorgānus, tad šoreiz — par sievietēm…

Vagīna, tieši tāpat kā vīrieša dzimumloceklis, var tikt izmantota gan kā līdzeklis laika pakavēšanai, gan ir derīga stresa noņemšanai. Savukārt kā auglības simbols, kuru var godināt kā slepus, tā atklāti, veltot tai veselus rituālus, ceremonijas, vagīna vienlaikus tiek pasludināta par iespaidīgu aizsardzības līdzekli: tas, kurš tur ir ienācis, ir absolūtā drošībā! Vagīna — arī viesmīlības, vilinājuma un atbrīvošanās simbols. Vagīnas pastāvīgais pavadonis klitors pakļaujas vagīnai un papildina baudas sajūtas, piešķirot tām īpašu asumu. Bet vagīnai, salīdzinot ar peni un klitoru, ir kāda priekš rocība: līdzīgi kā mājas kaķim, tai var iemācīt šādus tādus spicos trikus, piemēram, ievilkt banknoti (vecs triks, kuru izmanto dažos zināma līmeņa naktsklubos). Uz tādu varoņdarbu neviens penis nav spējīgs. Tā ir tikai viena no daudzajām iespējām ar vagīnas palīdzību nopelnīt naudu; visumā, jo vairāk triku vagīna ir apguvusi, jo labāk veicas bizness.

Ikdienas dzīvē publiskas saskarsmes laikā vagīna var tikt izmantota dažādās ķircinošās spēlēs. Zemas klases spēlēs, sievietei kājas turot paplestas, vagīna tiek atklāti demonstrēta, jo skaitās "apģērbta" — ir viegli piesegta ar caurspīdīgu materiālu vai izšūtām mežģīnēm, bet tiklab tā bez nekā, svārkiem noplīvojot, var ik pa brīdim it kā nejauši atsegties, kad ķermeni šūpo dejas ritmi. Taču vagīna var būt arī ļoti droši paslēpta, un dārgie drošības līdzekļi tiek izrādīti cerībās, ka klienti to, kas tik rūpīgi slēpts, uztvers kā visvērtīgāko dārgakmeni. Tamlīdzīgas izklaides gan notiek ģenitālās krāpšanas zemākajos līmeņos; kaut kas līdzīgs tiek izspēlēts lētos salonos, rēķinoties ar kādu, kas šo spēļu rezultātā uzsauks dzēriena malku.

Bet jo augstāk, jo likmes lielākas. Vagīna var tikt izmantota par ēsmu finanšu, laulību un citos slazdos. Tā sāk līdzināties sulu spiedei tajos gadījumos, kad sieviete cenšas iegūt vīrieša sēklu, jo vēlas dzemdēt pati savu bērnu; tā atgādina jaudīgu, kompresoram līdzīgu mehānismu, ja sieviete vēlas piekļūt vīrieša bērnu taisīšanas orgānam ar varu, nevis ar maigumu un mīlestību.

Uzslavas mīļotajam mājdzīvniekam

Vairāk kautrīgās un sentimentu cienošās sievietes nereti savas vagīnas vīriešiem pasniedz kā balvu, kuru viņi beidzot godam nopelnījuši, izcīnot nozīmīgas uzvaras dzīves cīņās. Vagīna tiek dota arī kā spiedīgu vajadzību apmierinošs preparāts, sak", tagad respektē mani par to, ka es tevi, izsalkušo un izslāpušo, remdēju! Vagīna var tikt uzskatīta par burvju erektoru, kura vienīgais cēlais mērķis — uzturēt un atjaunot vīrieša potenci un vispār uzlabot vīrieša veselību, kā arī pasargāt viņu no simts un vienas nebūšanas, veco draugu slikto postošo ietekmi ieskaitot. Tā vien šķiet, ka šādas vagīnas sauc: lieto tikai mani, un tu būsi spiests mūžam būt man pateicīgs par to, ka esi vesels un skaities normāls!

Klitoram var tikt piešķirta mīļotā mājdzīvnieka loma. Tas var kalpot par iesildīšanās līdzekli, un vienlaikus ar tā palīdzību ir iespējams ļoti uzskatāmi nodemonstrēt jūtību un kaisli. Dažām sievietēm, tām, kuras sevi uzskata par apdalītām tāpēc, ka viņām trūkst tas, kas ir vīriešiem, t.i., nav peņa, klitors kļūst par bēdīgu simbolu tai lietai, kura taču tur varēja būt! Viena no klitora interesantajām īpatnībām — tā "likumība"! Parasti vecāki aizliedz mazai meitenītei "aiztikt sevi", bet viņa izmanto klitoru: kā viņai ir pavēlēts, viņa neaiztiek vagīnu, bet iegūst baudu no tā, ka pirksti spēlējas ar klitoru; viņa zina, ka tas nav labi, bet pārliecina sevi ar to, ka tas nav bijis aizliegts!

Vagīna tiek izmantota arī kā līdzeklis, ar kura palīdzību var paildzināt mīlestību. Šādos gadījumos sievišķais dzimumorgāns darbojas kā jaudīgs iesūcējs un maigs saspiedējs. Vagīna rūpīgi cenšas "aprīt" ne tikai dzimumlocekli, bet arī visu tā īpašnieku, bet diemžēl rezultātā tā nevis iesūc sevī mīlas augli, bet gan izlaiž to ārā.

Var pāršaut pār strīpu

Sieviete daudz lielākā mērā nekā vīrietis seksuālos nolūkos izmanto arī citas ķermeņa daļas. Uzmanības pievēršanai viņa var izmantot krūtis un reizēm to dara estētiski, ētiski, ar lepnumu. Taču krūtis der ne tikai vīriešu acu priecēšanai — reizēm sieviete tās izceļ, lai demonstrētu savu pārākumu, tā cenšoties pārspēt konkurentes. Tikpat noderīgi izrādās gurni. Lai arī to formu nevar salīdzināt ar krūtīm, tad gurnu apaļumu viļņošanās ir ārkārtīgi pavedinoša. Gadās, ka gan krūtis, gan gurni tiek iesaistīti spēlē, kuru vienkārši sauc par krāpšanu, t.i., sieviete šīs ķermeņa daļas demonstrē vīrietim nevis tāpēc, ka mīl viņu, bet gan apzināti cenšas aizmiglot viņam acis, lai tādējādi pati varētu realizēt kādas nozīmīgas pārmaiņas savā dzīvē.

Kā sievietes, tā vīrieši, ar nodomu lietojot dzimumorgānus kādu sev nozīmīgu mērķu sasniegšanā, var pāršaut pār strīpu. Un kļūdīšanās var maksāt ar vispārēju dzīves neapmierinātību, ar psihiskām kaitēm un dažādu orgānu slimībām. Lai sevi pasargātu no nevajadzīgām ciešanām, pirmkārt, vajadzētu apdomāt, kā mēs izturamies pret savu ķermeni. Vai tiešām to, kas mums ir dots lietošanai, arī lietderīgi un labestīgi lietojam vai tomēr esam bezkaislīgi un nežēlīgi ekspluatatori, noliekot beztiesīgu kalpu kārtā paši savus orgānus?