Arvīdam ir 18 gadu - uz sarunu par mīlestību viņš piekrita nešauboties, jo par jūtām runā atklāti - tas taču viss ir tik dabiski. Arvīda draugu lokā mīlestība un viss ar to saistītais ir salīdzinoši aktuāla tēma, jo laiks ir drūms, cilvēkiem grūtāk atļauties materiālās lietas, tāpēc svarīgākas kļūst savstarpējās attiecības, morālās vērtības. Par to viņš runā gan ar draugiem, gan draudzenēm.

Puiši un meitenes to uztver atšķirīgi.

Meitenes pirmās sāk domāt par īsto mīlestību, ko uztver nopietnāk - tas viņām ir kaut kas augstāks un burvīgs.

Reklāma Puišus ātrāk sāk interesēt pretējais dzimums citādāk, ne mīlestības ziņā - daudzi, domājot par meiteni, naktīs nevar gulēt, bet viņas klātbūtnē sarkst un bālē. Arī drošajiem, runājot ar to īpašo meiteni, var pietrūkt vārdu. Ir puiši, kam mīlestība ir vērtīgāka par visu, kaut kas spēcīgs un mūžīgs. Ar mani ir līdzīgi, - atzīst Arvīds. Lai gan viņš piebilst, ka džeki patikšanu par mīlestību tik ātri nesauc, jo, pasakot šo vārdu, viņi uzņemas lielu atbildību. Tāpēc, kā jau stiprais dzimums, nogaida, pārliecinās. Turpretī meitenes šo jēdzienu lieto brīvāk.
Savu pirmo mīlestību Arvīds nekad neaizmirsīs: - Es to ļoti ilgi gaidīju, sagaidīju. Attālums, kas bija mūsu starpā, bija pārbaudījums, bet ne šķērslis. Pirmā mīlestība ir mazliet akla, jebkuram uzliek rozā brilles. Arī man! Tas ikvienam jāpārdzīvo, un ir arī skaisti.
Pirmās nopietnās attiecības mainīja puiša attieksmi pret dzīvi. - No abpusējas mīlestības var daudz mācīties. Iepazinu meiteņu dabu, sapratu, ka mīlestība jāpierāda gan vārdos, gan darbos. Jābūt atklātam, par visu jārunā, lai nebūtu strīdu un problēmu. Cenšos nedarīt meitenēm pāri, jo zinu - lai ko izdarītu, tas nāks atpakaļ. Protams, katram ir trūkumi, ir nācies sāpināt, jo raksturi taču atšķiras. Svarīgi ir slikto no sirds nožēlot, lai meitene saprastu, ka tas nav bijis tīši.
Vārda "attiecības" vietā Arvīds labāk izvēlas "draudzība", jo tā ir visa pamats. Svarīgi izrunāt jebkuru problēmu, uzticēties. Īpaši nozīmīgi ir zināt, ka otram cilvēkam esi pats svarīgākais. Lai būtu šī pārliecība, mīlestība jāpierāda. - Manuprāt, esmu romantisks. Man patīk sveču gaisma, labprāt dāvinu ziedus, dažādus nieciņus, kas izkrāso ikdienu. Un nevajag arī obligāti dāvināt, lai otrs justos labi! Man ir patīkami, ja varu otru cilvēku iepriecināt. Svarīgi kopā pavadīt laiku, darot arī to, kas interesē tikai vienu no pāra - otram reizēm jāpiekāpjas. Jāatrod zelta vidusceļš, lai savienotu abu intereses un hobijus. Reizēm der arī kādus podus pagāzt. Viņš piebilst, ka ir sapratis - svarīgs ir arī laiks tikai sev.
Arvīds uzskata, ka mīlestība nav jāmeklē - īsto nevar atrast, tā var tikai atnākt pati. Pienāks laiks, un īstā mīlestība būs. Šobrīd viņš nevēlas nopietnas saistības. - Vienīgais, ko domāju, - negribētu precēties pirms 28 gadiem, - puisis smej, kaut negrib plātīties ar šo lēmumu, jo dzīve par spīti var iekārtot citādi. - Zinu gadījumus, kad sasteigta laulība beidzas ar šķiršanos gadu vēlāk, jo abi saprot, ka nebija vērts. Cilvēkam jābūt gatavam, lai nenāktu prātā darīt muļķības. Un vajag arī iztrakoties. Arvīds nenoliedz, ka iztrakošanās ir koks ar diviem galiem, tā var arī kādu sāpināt, bet pats centīsies neļaut meitenei cerēt uz vairāk, nekā būs gatavs dot. - Nav labi meitenei radīt iespaidu, ka tūlīt būs ilgais ceļš kāpās. Lai gan tā reizēm var sanākt. Bet viss ir atkarīgs no otra cilvēka. Ja tas ir tusiņš un - skaidrs - abi meklē viena vakara attiecības, tur nav nekā nosodāma. Bet jānovērtē savas rīcības sekas. Jārēķinās ar otra cilvēka jūtām, - ir pārliecināts Arvīds.
Viņš domā, ka puišiem ir svarīgi, lai meitene būtu mīļa un saprotoša, lai mācētu uzklausīt un rūpēties, nedaudz par viņiem uztrauktos. Jaunietim personīgi patīk gudras meitenes, jo ar viņām ir interesanti. Protams, svarīgs ir arī izskats, bet ne konkrēti parametri: - Viena iepatīkas ar balsi, otra ar izskatu, trešā ar iekšējo pasauli. Es domāju, ka normāliem džekiem vienīgā interese nav tikai meitenes izskats. Bet ir arī īpašības, kas kaitina. Meitenes mēdz daudz pārspīlēt. Pārlieku uztraucas par puisi, mēģina viņu kontrolēt. Džekiem ir savi vaļasprieki, tie var būt arī bīstami, tas jāsaprot. Vēl viņam nepatīk piekasīšanās: - Par lietu zāģēt, to es saprotu, bet ja to dara aiz garlaicības...! Ir arī meitenes, kas savas attiecības izliek publiskai apskatei, un tad visas draudzenes ķiķina, ieraugot viņu puišus. Nepatīk izmantotājas, tādas, kas spēlējas ar otru cilvēku. Muļķīgi, ja meitenes izliekas pieaugušas, 13 - 15 gadu vecumā runā par lietām, ko nesaprot.
Arvīds domā, ka meitenēm ir svarīgi zināt, ka puisis arī ko jūt, tomēr viņām patīk īsti veči, aiz kuru muguras var paslēpties un justies droši. Viņš atzīst - arī puisis, kurš brīvi runā par jūtām, dažus iekšējos pārdzīvojumus tomēr paturēs pie sevis: - Akmeni tēlot nevajag, bet viss jāsabalansē, puisis nevar pilnīgi atklāties.