Telegonija ir zinātne, kura pagājušā gadsimta divdesmitajos gados radās visai savādos apstākļos. Tolaik tika veikti zinātniskie eksperimenti, lai savā starpā sakrustotu dažādus dzīvniekus. Piemētam, sakrustojot ķēvi (zirgu) ar ēzeli radās mūlis (zirgēzelis). Bet sakrustojot ķēvi ar zebru, nekas neiznāca – ķēvei nebija pēcnācēju un eksperimentētāji atmeta šai iecerei ar roku. Bet kad pēc gada šo ķēvi aplecināja ar ērzeli, tai piedzima strīpains kumeliņš. Tas zinātniekos izraisīja šoku! Kā tas var būt, jo krustojot ar zebru taču pēcnācēju nebija, bet tagad, sakrustojot viņu ar normālu zirgu – piedzima kumeliņš, kuram ir zebrai raksturīgās svītras. Izpētot šo problēmu visās detaļās noskaidrojās, ka jebkurš pirmais vīriešu kārtas pārstāvis, kurš sakopojas ar mātīti (pat neapaugļojot viņu) ģenētiski „iezīmē” visas viņas olšūnas. Tas pats notiek arī ar nākošajiem „seksuālajiem” kontaktiem – katrs tēviņš atstāj uz visām mātītes olšūnām „savu pirkstu nospiedumus”.
Nedrīkstam aizmirst, ka meitenei jau piedzimstot ir visas viņas olšūnas (pilns „komplekts”, jo olšūnu skaits viņas dzīves laikā nepalielinās). Gadiem ejot olšūnas attīstās un sasniedzot dzimumbriedumu, pa vienai tiek padotas apaugļošanai – pēdējam impulsam iespējamā bērna radīšanai. Bet arī visas pārējās olšūnas ir „kaujas gatavībā” un visā pilnībā izbauda gan tabakas un alkohola, gan citu narkotisko vielu iedarbību, gan „brīvā seksa” baudas sekas. Ne jau velti konceptuālā vara (protams, ar savu „vietvalžu” aktīvu līdzdalību) tik aktīvi reklamē un atbalsta šīs „cilvēka tiesības” – izlaidību, visatļautību, perversumu, narkomāniju un vēl daudzus citus ģenētiskos genocīda ieročus. Tādā veidā, nesasmērējot „sava mundiera godu” – bez jebkādas karadarbības (kura prasa ievērojamus izdevumus) un tiešas savas līdzdalības cilvēku iznīcināšanā, tiek panākts gluži tas pats un pat vairāk – cilvēki masveidā iet bojā un katra nākošā paaudze kļūst arvien vārgāka, slimīgāka, pilnvērtīgi dzīvot nespējīgāka.
Ar tiešu kara darbību šāds efekts, kas skar arī nākošo paaudžu dzīvotspēju, ir visai grūti panākams. Un pie tam uz šo „cilvēka tiesību” un „demokrātisko brīvību” ieviešanas rēķina var gluži labi nopelnīt, jo jau no zīdaiņa vecuma „matricā” audzētais un laika gaitā nozombētais jaunais cilvēks visas šīs genocīda ieroča komponentes iegādājas par savu naudu un „saldajā ēdienā” vēl saņem „brīvo seksu”. Slava „demokrātiskajām brīvībām”!
Cik gan naivi ir tie mūsdienu jaunekļi, kas apprecot meiteni (kura izbaudījusi „brīvo seksu”) cer nākotnē audzināt SAVUS bērnus. Tie ne tuvu nebūs laulātā pāra bērni, bet gan īsts „promenādes maisījums” – „kolhoza” bērni, ar visām no tā izrietošām sekām – sākot no ārējā izskata un beidzot ar rakstura īpašībām, iedzimtajām slimībām, psihiskajām novirzēm, utt..
Piekrītu kimono
šādā veidā mūsu bērni jau tiek psiholoģiski sagatavotas jaunās sievietes.
Mani jau tagad šausmas pārņem iedomājoties kādas gan maniem dēliem būs par sievām.
Nekreņķējieties tik ļoti, tas nav veselīgi. Sievietes no Latvijas varam atļauties nedaudz eksportēt, jo viņu - samērā izskatīgu un daudzmaz izglītotu sieviešu - mums skaitliski ir krietni vairāk nekā vīriešu. Tā kā pietiks gan pašiem, gan citiem.
Ja sievietes būtu gudras un izvēlētos Džekmena tipa vīriešus, būtu daudz mazāk izjukušu ģimeņu, naida ,krāpšanas, melu, neuzticības, nelaimīgu bērnu bez vecākiem, atriebīgu pamestu sieviešu. Lai veidotu stabilas ģimenes, sievietēm jāmāk gudri izvēlēties nevis tikai domāt, cik viņš karstasinīgs, cik ļoti patiks draudzenēm ut...
Lailáká dalja latvieshu vispár neceljo un, ja celjo, visticamák, negúst pilnígu ieskatu sveszemju dzívé.
Esmu daudz redzéjusi, daudz un ilkstoshi celojusi un varu pateikt, ka LV nekas párdabisks nenotiek! Visur drázas! Tieshi tápat ká latvijá! Tinji, jaunieshi puspliki pa ielám staigá, pat ziemas laiká un meklé ar ko nodrázties. Visur tas límenis lídzígs, tá ká nav ko teikt, ka latvietes ielenes, vai ká savádák. Seksa kults, kas pashlaik valda visá pasaulé, ir daudziem smadzenes izskalojis un tápéc tá arí notiek. Visi ar visiem, bez robezám, jo bauda ir primára un tas ir stilígi, vismaz daudziem tá shkiet.
Mans apraksts par latvijas pelēko sievieti. Jau kopš bērnības viņa sapņo par dzīvi, greznā mājā, braukšanu glaunā autiņā un izklaidēm viesnīcas numuriņā ar seksīgu mīļāko kamēr vīrs ir darbā. Pati tikmēr nav gatava pakustināt ne pirkstiņu, ēst taisīt neprot, jo tas mūsdienās vairs nav moderni, viņas vadās pēc principa, ka pasaules labākie pavāri ir vīrieši, tāpēc gan naudas pelnīšana, gan mājas solis ēst gatavošana un drēbju mazgāšana tiek uzkrauta vīrietim uz pleciem, protams viņa neizmirst pačīkstēt par grūto dzīvi, jo bez čīkstēšanas viņas nespēj iedomāties savu dzīvi. Tā nu viņas sāk, jau viduskolā apgūt tusēšanu, kā minimums tad jau jāpārspēj pārgulēt ar kādiem 30 džekiem un vēlams, lai lielākais vairums no viņiem būtu ārzemnieki. Laikam ejot prasības pieaug, pa dienu strādā kādā neinteresantā daba vietā, kur nīkst ārā no garlaicības, bet nedēļas nogalēs dodas izklaidēties, piedzerties, un nokniebties, vēlams ar kādu ārzemnieku, kurš viņu aizvedīs uz sapņu zemi, vienai daļai izdodas svežemju erotiskos ērgļus nocopēt un šīs aizbrauc viņiem līdzi, bet otra daļa pašas dodas uz svešzemi kur meklē savus Hjū Džekmenus, Kolinsus, Bredus un Kaprio, un parasti arī atrod un tad lielas sūnu ciemā palikušajām cik viņām kļova dzīve un sūnu ciemā palikušās steidz kravāt koferus un traukties prom uz svešzemi jo arī grib satikt savu Kolinu, Kaprio un Bredu.
Mūsdienu pelēkās rakaksturojums
===========
manliekas, ka tu raksturoji aizgājušo laiku Latvija pelēko, sievietes kurām tagad jau ap 40 un uz augšu, kuras tiešām ir apbrīnojami strādīgas un maz laika velta sev
Interesants viedoklis par Latvijas pelēko!
Man vienmēr bija licies,ka Latvijas pelēkā nozīmē strādīgu sievieti, kas pati uzņemas atbildību par savu rīcību, nekrāsojas vai netusējas pārāk daudz( jo iespējams neprot klubā piedzerties līdz kliņķim) un ne ar ko īpaši neizceļas no citām strādājošām sievietēm.
Izrādās, ka ir pilnīgi cits viedoklis.
Nu ko lai saka, man nedaudz žēl, ka vairākums izvēlas būt "Latvijas pelēkās".
No savas pieredzes varu teikt, vienreiz sāku draudzēties ar vīrieti,kas bija pieradis draudzēties ar "Latvijas pelēkajām". Izrādījās,ka sieviete var būt arī pārsteidzoša! :)
Ļoti ceru,ka arī tava sieviete prot gatavot, labi izskatīties bez tonnas tonālā krēma un parunāt par ķibelēm ar auto vai mocīti.