8. martā kādreiz tulpi no darba biedriem vai kaimiņiem saņēma visas sievietes. Pat mazas meitenes skolā, klases puišu kautrīgi apsveiktas, uz brīdi sajutās kā dāmas.
Snēpeles pašdarbības teātra vīrieši par godu šai dienai rīko jautru uzvedumu Visi ziedi, visi smaidi – tikai jums!; tajā daiļajam dzimumam tiks veltītas dziesmas, daudz cildinošu vārdu un sagatavots arī dažs labs pārsteigums. Snēpeles teātra aktierus Kurzemnieks šoreiz aicina uz sarunu par sievietēm, 8. martu, attiecībām un daudz ko citu.
Tulpes – vīrieša uzņēmības mērs
Lai arī aktieru pulkā daudz jaunu cilvēku, kuri padomju laikus neatceras, mazliet vecāka gadagājuma ļaudīm ir, ko stāstīt. "Vīri nāca no darba mājās jau sasvinējušies, bet puķi noteikti atnesa," saka teātra režisore Raimonda. Tulpi toreiz varēja uzskatīt par vīrieša uzņēmības un gribasspēka mēru, jo to nopirkt nemaz nebija tik vienkārši. Snēpelniekiem nācās braukt uz Kuldīgu, kur pie ziedu veikala Mežrozīte allaž bijusi milzīga rinda. Vietējiem audzētājiem puķes jau tika pieteiktas ilgu laiku iepriekš. "Atceros, kad gāju skolā, zēni visām meitenēm rakstīja dzeju. Bija uzcepta liela kūka. Šos svētkus visi gaidījām. Turklāt tā bija brīvdiena," atceras Raimonda.
Teātra jaunā paaudze uzskata, ka šie svētki vajadzīgi kaut vai tāpēc, ka svētku nevar būt par daudz. "Man šķiet, ka mums, latviešiem, ir daudz oficiālo svētku, kurus it kā mums liek svinēt valsts. Taču tie kaut kā nav iegājušies. Piemēram, Amerikā Pateicības vai Neatkarības diena patiešām ir ļoti lieli svētki. Mums 4. maijs ir brīvdiena, tomēr īstas svētku izjūtas nav. Taču 8. martu mēs vēl arvien uztveram kā svētkus," saka Santa.
Vajadzīga gan tēvu, gan vīriešu diena
Uz jautājumu, vai Sieviešu diena būtu jāsvin, atskan skaļš un vienots jā. Tas gan nāk no teātra daiļā dzimuma pārstāvēm. Pēc īsa pārdomu mirkļa viņām pievienojās arī vīrieši, kurus par šo vilcināšanos nosodīt nevar – viņi ir tie, uz kuru pleciem gulst smagais dāvanu un ziedu gādāšanas slogs. Vai vajadzīga arī Vīriešu diena? Puiši atzīst, ka tā tiekot svinēta, ja sievietes par viņiem atceras. Vienīgā nelaime, ka Vīriešu diena kādreiz bija 23. februārī – armijas dienā, kas šobrīd nes līdzi ne visai patīkamas asociācijas.
Raimonda uzskata, ka ir vajadzīga atsevišķa Vīriešu diena: "Tāpat kā Sieviešu dienu nevar jaukt ar Mātes dienu, tā vajadzīga atsevišķa Tēva un Vīriešu diena

." Kad Vīriešu dienu varētu svinēt? Atskan ierosinājums, ka siltākā laikā, piemēram, 10. augustā, lai dārzā gatavi āboli un var dzīvoties pa lauku. Tomēr vasarā daudziem ir atvaļinājums, tad būtu grūti visus draugus sapulcēt vienuviet. 1. septembris arī neder, jo tad jau ir vairāki svētki, un – visbūtiskākais šķērslis – jaunais likums (ja prezidents to izsludinās!) par to, ka 1. septembrī nevarēs nopirkt alkoholu. Beigās vairums vienojas, ka februāris tomēr ir pats labākais laiks, jo tad nav nevienas svinamas dienas. Meitenes balso par 13. septembri, puiši par 23. februāri, bet daudzi atturas, jo viņiem vienalga – ka tik jautrība. Jāatzīst, ka savulaik skolā meitenes puišus centās apsveikt jo sirsnīgi, lai pēc tam būtu pilnīgi drošas par uzmanību 8. martā.
Katra ar savu odziņu
Mārtiņš, kuram pasākumā uzticēts atbildīgākais uzdevums, t.i., raksturot sievietes, uz šo jautājumu atbild:
"Viņu ir daudz un dažādas, katra ir citāda, ar savām kaprīzēm un šarmu." Nu ja, sievietes ir gan mammas, gan māsas, gan draudzenes, gan sievas, gan mīļotās, un katrai piedien cits raksturojums. Daži puiši uz šo jautājumu atbild lakoniski: "Skaistas." Viņi piebilst, ka vienlīdz svarīgs ir gan iekšējais, gan ārējais skaistums. "Nevar jau pēc izskata vien vērtēt. Reizēm šķiet – meitene skaista kā lellīte, bet, kad ver muti vaļā, tur nekā nav," saka Mārtiņš. Šī viņa doma gūst aktīvu daiļā dzimuma atbalstu un aplausus. "Sievietes ir arī krāpnieces," viņš turpina, bet piebilst, ka šai ziņā abi dzimumi esot vienādi.
Kārlis saka: "Man ir gudrs kaimiņš, kurš ir nodzīvojis diezgan ilgu mūžu. Viņam ir teiciens: "Sievietes domā, bet cilvēki dara." (Šajā brīdī no sieviešu puses atskan ne visai apmierināta murdoņa) Reizēm es viņam piekrītu. Labi, ka sievietes ir. Mēs nezinām, kā bez viņām būtu."
Raimonda mudina Normundu teikt par sievietēm kādu vārdu, jo "šie visi ir svabadi, bet viņš ir precējies". Normunds aizbildinās ar kautrīgo raksturu, taču beigās teic: "Katra sieviete ir ar savu odziņu. Traku galvu viņas taisa! Galīgi ciet neiet, bet pārņem tāds kā patīkams reibonis."
Visi piekrīt, ka attiecību sākumā vienmēr ir šāds reibonis, kas apmiglo prātu, bet pēc laika tas noskaidrojas un otrs cilvēks tiek ieraudzīts citā gaismā. "

Tāpēc tie svētki vajadzīgi, lai samīļotu, paprasītu piedošanu un sāktu visu no gala

," Normunds secina.
"Lai viņi mūs palutina"
Ko sievietes vēlas saņemt 8. martā? Atbildes visdažādākās: "Vakariņas, ko pagatavojis vīrietis", "Es gribētu, lai vīrieši vienmēr atceras, ka sieviete ir sieviete, un lai ne tikai 8. martā apsveic un izrāda uzmanību." Uz vīriešu jautājumu, kā to saprast, meitenes min ziedus un šampanieti. Mārtiņš gan iebilst, ka pārāk bieži šādi uzmanības apliecinājumi varētu ātri apnikt. Teātra sievietes vienojas, ka galvenais nav kaut ko uzdāvināt, bet gan darīt to ar izdomu, lai interesanti. "Gribētos kādu puķi. Man, starp citu, patīk frēzijas," zīmīgi teic Silva.
"Vīriešiem vajadzētu apsveikt sievietes tā, lai viņas šajā dienā justos īpašas, lai viņi mūs palutina," saka Ilzīte. Kā piemērs lutināšanai tiek minētas brokastis gultā. Puiši sāk prātot, ko gan teiks Ilzītes mamma, ja viņi ieradīsies 8. marta rītā pie Ilzes mājās ar brokastīm.
Vīrieši vienojas, ka šo svētku puķe ir tulpe, un citi ziedi šajā dienā neiederas. "Man gribētos, lai puiši padarbina fantāziju un pārsteidz ar kaut ko pilnīgi negaidītu," piebilst Anita. Puišiem ir variants šādam pārsteigumam – gultā pasniegt nevis brokastis, bet sniegu. Efekts būtu graujošs. Normundam sava versija: "Mīļā, sakravā somas un braucam! Uz kurieni? Pārsteigums!" Visi piekrīt, ka tas gan varētu būt ļoti romantiski.
Elīza turpina: "Gribētos lai vīrieši arī ikdienā atcerētos, ka mēs esam sievietes, piemēram, lai atvērtu mums durvis un paņemtu no mums smagu somu." Emancipēto sieviešu vēlmi visās lietās līdzināties vīriešiem te, šķiet, neviens neatbalsta. Kārlis nosaka: "Tās tik tādas tukšas runas. Katrai sievietei gribas saņemt uzmanību."
Neizrādi, ka vari visu pati!
Raimonda dažas atziņas par sieviešu un vīriešu vienlīdzību guvusi pēc savas pieredzes: "Mēs arī protam braukt ar traktoru un esam arī braukušas, taču tas neliedz vīrietim izņemt smagu somu man no rokām. Nekad nedrīkst parādīt vīram, ka vari visu. Ir jābūt vājai, kaut arī tāda neesi. Vīrieši pie labuma pierod daudz ātrāk nekā sievietes un uz to prot ļoti labi spēlēt."
Meitenes piekrīt, ka spēj pašas gan malku saskaldīt, gan ienest, taču tā darīt nevajag. Kārlis šo patiesību attiecina arī uz profesionālo sfēru: "Ja darbā parādīsi, ka spēj visu, tad tev arī kraus virsū. Labāk paklusēt.