Īrijas Iedzīvotāju datu reģistrs pagājušā nedēļā nosūtīja vēstules visām ārvalstu vēstniecībām, informējot, ka diplomātiskajās misijās noslēgtās laulības netiek atzītas par pilntiesīgām laulībām, ja tās nav reģistrētas atbilstoši Īrijas likumiem.

Tas saistīts ar 2004.gadā pieņemto Iedzīvotāju reģistrēšanas likumu, kas mainīja līdzšinējo laulību reģistrēšanas kārtību. Likums stājās spēkā 2007.gada 5.novembrī, kas nozīmē, ka pēc šī datuma ārvalstu vēstniecībās reģistrētajām laulībām nav likuma spēku.

Vairākas vēstniecības sūdzējās, ka, saņemot šo vēstuli, tās pirmo reizi uzzinājušas par faktu, ka visas to rīkotās laulību ceremonijās ir nelegālas.

"Jā, mums ir tāda problēma un mēs vairs nepieņemam pieteikumus laulībām. Problēma ir faktā, ka neviens mūs nebrīdināja par to, ka cilvēku laulāšana vēstniecībā ir nelegāla," norādīja Lietuvas vēstniecības Īrijā vēstnieka vietniece Natalija Bacevičiene.

Savukārt Īrijas Sociālo un ģimeņu lietu ministrija norāda, ka vēstniecības ne reizi nav informējuši Iedzīvotāju datu reģistru par vēstniecībās veiktajām laulību ceremonijām un šī problēma atklājusies tikai pagājušajā gadā saistībā ar ārvalstu pilsoņu piedzīvotajām problēmām, mēģinot piereģistrēt savus jaundzimušos bērnus.

Lietuvas vēstniecība kopš 2007.gada veikusi aptuveni 100 laulību ceremonijas, bet Polijas vēstniecība Īrijā salaulājusi aptuveni 1000 pārus.

Pēc Īrijas Ārlietu ministrijas aplēsēm, par nelegālām Īrijā varētu uzskatīt līdz 3000 laulību, kaut arī vēstniecībās noslēgtās laulības ir atzītas pāru dzimtenēs.

Diplomāti raizējas, ka, ja Īrijas valdība nemainīs savu nostāju, attiecīgu pāru laulības nāksies atzīt par nelegālām arī dzimtenē. Saskaņā ar starptautiskiem likumiem, laulību ceremonijas, kas ir atzītas par nelegālām tajā valstī, kur tās noslēgtas, nav atzīstamas arī attiecīgo personu piederības valstīs.

Laulību neatzīšana pāriem arī rada problēmas ar bērnu reģistrēšanu Īrijā, liekot tos reģistrēt kā viena vecāka pēcnācējus.

Šī problēma jau izraisījusi diplomātisku konfliktu starp Īrijas valdību un vairākām ES valstīm, kas vērsušās pie pašreizējās prezidējošās valsts Spānijas, aicinot Madridi iestāties to pusē.

Īrijas sociālo un ģimeņu lietu ministre Mērija Hanafina trešdien norādīja, ka ministrija sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Iedzīvotāju datu reģistru ķērusies pie šīs problēmas izvērtēšanas.

"Tas ir sarežģīts jautājums, kam ir vajadzīga pamatīga pārdomāšana. Es esmu lūgusi Sociālo un ģimeņu lietu ministrijas amatpersonas strādāt kopā ar Ārlietu ministriju un Iedzīvotāju datu reģistru, lai atrastu risinājumu šai situācijai," sacīja ministre.