Nedēļas sākumā «Bauskas Dzīves» redakciju sasniedza vēstule kā palīgā sauciens. Rakstītāja lūdza sniegt atbalstu jaunai sievietei, māmiņai ar diviem bērniem, kura palikusi pilnīgi bez atbalsta. 

Barga apsūdzība

Pagasta sociālā darbiniece ne tikai nepalīdzot, bet pat neļaujot sievietei kārtot dokumentus trūcīgās personas statusa iegūšanai, arī atbilstīga pabalsta saņemšanai. Jaunākā bērna tēvs Māris draudējis Ilzei (vārdi mainīti) atņemt pat mēbeles, lai bērni guļot uz grīdas, arī viņa vecāki nepalīdzot. Uzturlīdzekļus bērniem piedzīt caur tiesu aizliedzis sociālais dienests. Tāpēc vienīgā izeja būtu aicinājums cilvēkiem ziedot naudu jaunās mātes un bērnu uzturam, zālēm, sagādāt malku, paudusi rakstītāja.  

Vēstuli iedevu izlasīt Bauskas novada sociālā dienesta vadītājai Ivetai Kubliņai, un jau pēc brīža kopā ar pagasta sociālo darbinieci braucām pa sniegainu ceļu. Mazā, silti sakurinātā istabiņā sastopam vēstulē minētos. Kaut arī gluži bez nesaskaņām jaunie cilvēki neiztiek, noklausoties, kas par viņiem rakstīts, Ilze un Māris atzīst, ka sacītajā maz patiesības un šāda aizstāvība nevienam nav lūgta. 

Jūt atbalstu

Abi iepazinušies, kad Ilzei bija 18 gadu. Tolaik viņa gaidīja bērnu no vīrieša, kurš viņu bija pametis. Pasaulē nācis puisēns, kurš tagad, izpletis pirkstiņus, saka: «Man ir četri gadi.» Lai piedzītu no viņa tēva uzturlīdzekļus, vispirms būtu jānosaka paternitāte. Abi jaunieši dzīvo nereģistrētā kopdzīvē. Ilze ir trausla kā pusaudze, nav izglītības un profesijas. Māris savulaik mācījies Saulaines profesionālajā vidusskolā par automehāniķi, bet nomiris viņa tētis, un puisis mācības pametis.

Gribēdami dzīvot atsevišķi, piekrituši iemājot pašvaldības atjaunotā mājā, kur ir sociālie dzīvokļi. Mazās istabiņas vienā malā plīts, tepat jāgatavo ēst, tepat jāmazgājas, ūdens akā, tualete pagalmā, kā jau laukos.  

Ģimenē nu jau divi bērni – pirms pieciem mēnešiem piedzimis Māra dēls. Kad mazais pamodies, tētis viņu ņem klēpī. Māris izaudzis lielā ģimenē, viņam ir brālis un četras māsas. Kā nu kuram tagad klājas. Ja ir darbs – labāk, ja nav, tad – kā iznāk. Cits citu cenšas atbalstīt, bet lielākā gādniece ir mamma, atzīst Māris.

Nevietā pārmetums

Ilze saņem «māmiņas algu» un ģimenes valsts pabalstu. Četriem cilvēkiem ar to iztikt nav iespējams. Tāpēc katru vakaru, līdzi ņemot bērnus, abi jaunieši dodas palīgā Māra mammai sakopt mājlopus. Slauc un baro govis, mēž mēslus. Par darbu viņiem tiek piens un citi produkti, reizēm arī pa latam. Puisis stāsta, ka arī malku viņš gādā mammas mežā. Tāpēc nav vietā vēstulē izteiktais pārmetums, ka Māra ģimene jaunos neatbalsta.  

Cik varēdama, meitai un mazbērniem palīdz arī Ilzes mamma. Viņa dzīvo citā Latvijas pusē un pašlaik nodarbināta simt latu stipendiju programmā. Taču arī no šī mazumiņa viņa atlicina, lai reizi pa reizei atsūtītu Ilzei naudu vai produktus. Meitai nav bijis silto zābaku, tad mamma viņai atsūtījusi savējos, nedomādama, kā iztiks pati. «Šī ziema ir auksta,» saka Ilze, ģērbdama dēlēnu, lai izskrienas saules pielietajā pagalmā.  

Beidzot jāizdara

Tomēr nākas atgriezties pie jautājuma, kāpēc Ilze un Māris nesaņem sociālo palīdzību no pašvaldības. Sociālā darbiniece atzīst, ka tas jau pārrunāts un izskaidrots ne reizi vien, tomēr stāsta vēlreiz.

Mārim jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūras Bauskas nodaļā. Bezdarbnieka statuss viņam dos iespēju pieteikties nodarbinātības programmā, kas ļauj mēnesī nopelnīt 100 latu. Ilzei Valsts so­ciālās apdrošināšanas aģentūras klientu apkalpošanas punktā jādabū izziņa par to, kādus pabalstus viņa saņem no valsts, audzinot abus bērnus. Dokumentus iesniedzot pagasta pārvaldes sociālajā dienestā, varēs iegūt trūcīgās personas statusu, vienoties par līdzdarbības pasākumiem, noformēt pabalstu, kā arī bez maksas apmeklēt ārstu, saņemt zāles. 

Sociālā darbiniece nevar lietas sakārtot abu jauno cilvēku vietā, nedz arī plānot viņu dzīvi, domājot, kā izaudzinās bērnus, kā dzīvos paši. Tas ir viņu ziņā.