"Kāju virspusējo vēnu varikoze ir viena no biežākajām saslimšanām, ar ko slimo katrs piektais vīrietis un katra ceturtā sieviete. Vienam procentam pieaugušo dzīves laikā attīstās smaga venoza mazspēja ar grūti dzīstošām kāju čūlām. Tā ir viena no saslimšanām, kuras attīstību visbiežāk veicina mazkustīgs dzīves veids," norāda Dr. med. Uldis Mauriņš. Tātad vēnu varikoze ir kāju vēnu mazspēja ar tādu simptomu kopumu, kas ietver tūsku, sāpes, niezi, paplašinātas un izspiedušās vēnas, neatgriezeniskas kājas ādas pārmaiņas, čūlas.

Kas un kā notiek mūsu organismā? Cilvēka asinis pa artērijām sirds pumpē pa visu ķermeni, arī uz kājām. Lai asinis plūstu atpakaļ uz sirdi, tām jāpārvar gravitācijas spēks. Šo darbu veic ikru muskulis, kas saraujas staigājot, skrienot – tātad kustoties. Ikru muskulim palīdz īpaši vārstuļi, kas atrodas kāju vēnās. Tie ļauj plūst asinīm tikai virzienā uz sirdi. Ja šie vārstuļi pilnvērtīgi nedarbojas, tad kājās vairs netiek nodrošināta pilnvērtīga asins apmaiņa, un tas ir iemesls virknei nepatīkamu un pat bīstamu seku.

Kādi ir vēnu arikozes cēloņi?

Palielināts ķermeņa svars un mazkustīgs dzīvesveids. Ilgstoši stāvot vai sēžot, cilvēka vēnas tiek pastiprināti noslogotas. Arī palielināts ķermeņa svars rada vēnām papildus slodzi. Rezultātā venozās nepietiekamības izpausmes ir izteiktākas.

Iedzimtība. No saviem vecākiem cilvēks manto īpašības, kas nosaka vēnu izturību. Ja vecāki slimo ar vēnu varikozi, tad arī bērniem ir palielināts saslimšanas risks.

Vecums. 20 gados vēnu varikoze ir tikai 3% cilvēkiem, taču sasniedzot 60 gadu vecumu, slimība ir aptuveni 30% iedzīvotāju.
Sievietes slimo biežāk. To nosaka sievietes organisma īpatnības. Gaidot mazuli, sievietei samazinās gludo muskuļu tonuss, lai varētu augt dzemde. Diemžēl tonuss samazinās arī kāju vēnu sieniņās, tās kļūst vaļīgākas. Lielais svars grūtniecības laikā papildus noslogo kājas, no kā cieš vēnas.

Kā slimība attīstās?

Ar laiku vēnas paplašinās, uz kājām kļūst redzams vēnu tīklojums potītes rajonā un zili vēnu mezgli. Vēlāk veidojas tumša ādas pigmentācija potītes rajonā, nieze apakšstilbos. Slimības neārstēšanas gadījumā var attīstīties grūti ārstējamas un ļoti sāpīgas čūlas apakšstilbos.
"Nereti ir uzskats, ka kāju vēnu slimības nav ārstējamas. Un, ja jau nav ārstējamas, tad nav vērts tērēt laiku, labāk ciest un nedarīt neko. Taču šīs slimības ir ārstējamas! Un savlaicīgi diagnosticētai saslimšanai nereti pietiekzar pareizi veiktiem profilakses pasākumiem, kas ilgtermiņā varētu palēnināt vai pilnībā apturēt slimības tālāko attīstību," atzīst dr. Juris Rīts.

Kā pārliecināties, vai vēnas ir veselas?

Dr. Juris Rīts iesaka: "Veiciet kāju vēnu sonogrāfiju! Duplekssonogrāfija ir visprogresīvākā venozo saslimšanu diagnostika. Šādi iespējams atklāt saslimšanu agrīnā stadijā un savlaicīgi sākt ārstēšanu. Izmeklēšana aizņem 10 – 15 minūtes. Tā ir nesāpīga un nekaitīga. Jums precīzi tiks izmeklētas gan virspusējās, gan dziļās vēnas".

Ja tomēr vēnas izrādīsies neveselas, tad tiks noteikti slimie vēnu posmi un kopā ar pacientu sastādīts ārstēšanas plāns. Latvijā ir flebologi, kuri ārstēšanā izmanto pasaulē patlaban visprogresīvākās ārstēšanas metodes. Šādu metožu izmantošana sniedz iespēju ārstēt tikai slimos vēnu posmus, neskarot veselos, tādējādi iegūstot maksimālu ārstniecisku un kosmētisku efektu, ļaujot pacientam jau operācijas dienā turpināt ierastās dzīves un darba aktivitātes.

Taču ir virkne dažādu pasākumu, ko ikkatrs no mums var veikt patstāvīgi, kas palīdz venozo saslimšanu profilaksē un ārstēšanā. "Lai nesaslimtu – sekojiet līdzi savam ķermeņa svaram; izvairieties no stāvēšanas vai sēdēšanas ilgāk par vienu stundu bez pārtraukuma; nesēdiet sakrustotām kājām; dzeriet daudz ūdens – vismaz 2 litrus dienā, nodarbojieties ar sportu – skrieniet, peldiet, brauciet ar riteni; valkājiet ērtus apavus – jo zemāks papēdis, jo labāk," rekomendē Dr. med. Uldis Mauriņš.